Lai gan pedagogu jauno algu modeli šogad neieviesīs, tomēr nozarē strādājošie bīstas, ka arī pēc gada to ievērojami neuzlabos un tas nozīmēs tikai vienu – skolu tīkla optimizēšanu
Jauno pedagogu algu modeli skarbi kritizē ne tikai nozares arodbiedrība, bet arī pārējie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sociālie partneri. Ne Latvijas Pašvaldību savienība, ne Finanšu ministrija neatbalsta modeli, jo tas neesot sabalansēts ar valsts un pašvaldības finansiālajām iespējām.
Izglītības un zinātnes ministres pieļāvums, ka «ieguvēji no jaunā modeļa būs vismaz 70% pedagogu» (NRA, 12.05.2015.), man ir pietiekams iemesls, lai jauno pedagogu atalgojuma modeli uzskatītu par haltūru.
Lai gan izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile vakar, tiekoties ar nozares arodbiedrību, mēģināja pārliecināt par jaunā pedagogu algu modeļa pozitīvo pienesumu, arodbiedrība to nodēvēja par Trojas zirgu un nobalsoja pret tā ieviešanu jau šā gada 1. septembrī.
Maija beigās vajadzētu būt skaidram jaunajam pedagogu algu modelim, taču vēl pašlaik valda neziņa – it īpaši par finansējumu. Joprojām daudzi bažījas, ka darba samaksa būs mazāk nekā līdz šim. Arī nozares arodbiedrība sakās vēl domājam, kādu galavārdu teikt: atbalstīt jauno modeli vai ne.
Trīs skolotāju grupas – pirmsskolas, speciālās izglītības un sporta – varētu saņemt izdienas pensijas no 60 gadu vecuma, ja profesijā nostrādāti ne mazāk kā 30 gadu, – šādu pedagogu priekšlikumu atbalstījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.
Pedagogu algu palielināšanai no nākamā gada 1. septembra valsts budžeta plānā šobrīd ir paredzēti tikai trīs miljoni eiro. Valdība gan solās meklēt iespējas šo summu palielināt vēl par 10 miljoniem eiro, lai nomierinātu pedagogus un Eiropas prezidentūra Latvijā neiezīmētos ar izglītības darbinieku piketiem un streikiem.
Lielākā daļa, jeb 57% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pedagoga darba kvalitāte ir galvenais kritērijs, pēc kura būtu jānosaka pedagogu atalgojums, liecina pētījumu centra "SKDS" veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.
„ Atbalstu pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, taču tas darāms nevis mehāniski paaugstinot algas, bet kontekstā ar skolotāju motivēšanas sistēmas un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas ieviešanu, tālākizglītības sistēmas pilnveidi, 40 h darba nedēļas ieviešanu un citiem profesionāli aktuāliem jautājumiem, par kuriem jāvienojas visām iesaistītajām pusēm” , uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis divpusējās tikšanās laikā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš neizslēdz iespēju, ka gaidāmais visas Latvijas pedagogu streiks varētu būt ilglaicīgs, tomēr uzsver, ka lēmums par streika norisi tiks pieņemts atbilstoši LIZDA pirmorganizāciju ieteikumiem, kuros šobrīd gan nav vienprātības.