Lai gan pedagogu jauno algu modeli šogad neieviesīs, tomēr nozarē strādājošie bīstas, ka arī pēc gada to ievērojami neuzlabos un tas nozīmēs tikai vienu – skolu tīkla optimizēšanu
Līdz šim Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav ņēmusi vērā skolotāju ieteikumus un pat nav informējusi pedagogu organizācijas par to, ka tā šonedēļ tiekas ar sociālajiem partneriem, bet jūnija vidū gatavo uz valdības sēdi ziņojumu par darba samaksas sistēmas projektu, ir neapmierināta Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) un Latvijas Pedagogu dome.
«Nozares arodbiedrība rosināja modeli neieviest jau šogad, jo tādā veidā, kāds tas ir pašlaik, to pieņemt nevar. Patiesībā izskatās, ka IZM grib pielāgot naudu modelim, nevis otrādi. Arī summa par pedagoģisko likmi ar katru reizi sarūk, un sadales princips ir šāds: vieniem pieliekot, otriem tiek noņemts, kā tas ir gadījumā ar bibliotekāriem un logopēdiem. Acīmredzot domā, ka mēs skaitļiem nesekojam līdzi,» situāciju raksturo Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Edgars Grigorjevs, piebilstot, ka LIZDA priekšlikumi nav sasnieguši dzirdīgas ausis. Viņš ļoti cerot, ka ministrija galu galā nemetīs kažoku uz otru pusi un nenolems «dzīt jauno sistēmu cauri jau šogad», jo tādā gadījumā pedagogu saime vis neklusēšot. Tie neesot draudi, bet loģiska reakcija. LIZDA nebūt nevēloties rīkot protesta akcijas, bet gan visas problēmas risināt sarunu ceļā. Kaut vai to, ka patiesībā aiz skaistā modeļa slēpjas vēlme optimizēt skolu tīklu. «Ja tas viss ir tendēts uz skolu apcirpšanu, tad jādomā par sociālo spilvenu tiem, kas paliks aiz mācību iestāžu durvīm,» uzskata E. Grigorjevs. LIZDA, šonedēļ tiekoties ar IZM un citiem sociālajiem partneriem, paredzējusi izrunāt daudzas neskaidrības. «Šķiet, ka saskaņošanas sanāksme būs diezgan asiņaina,» pieļauj LIZDA pārstāvis, solot sekot līdzi notikumu gaitai un, ja vajadzēs, 16. jūnijā doties arī uz Ministru kabinetu, kad projektu plānots virzīt uz valdības sēdi.
Ne LIVA, ne Latvijas Pedagogu dome par gaidāmajām saskaņošanas sarunām neko nezina. «Diemžēl tas parāda IZM attieksmi pret sociālajiem partneriem. Ar mūsu viedokli nerēķinās,» rūgtumu neslēpj LIVA vadītāja Ilze Kalniņa, uzsverot, ka modelis neesot izskatīts pēc būtības, un par aprobāciju nevarot uzskatīt 200 tikšanās, ko rīkojusi IZM. Arī ieteikumi netiek ņemti vērā, izņemot to, ka ar šā gada 1. septembri modelis nav ieviešams. «Faktiski IZM prezentācijās piedāvā vienu un to pašu,» secina I. Kalniņa, norādot, ka «netiek pat izrunāts tas, ko varam izdarīt ar pieejamajiem trim miljoniem eiro».
Arī Pedagogu domes valdes loceklis Oskars Lūsis par IZM komunikāciju ar sociālajiem partneriem nav augstās domās. Ko nu par lielajām sarunām – ja reiz viņš kā informātikas skolotāju asociācijas vadītājs pat nav paaicināts uz preses konferenci par datorikas prasmju apguves pilotprojektu. Par to, ka modeļa ieviešana nobremzēta, šķiet, varot pateikties Finanšu ministrijai, nevis pedagogiem. O. Lūsis arī šaubās, vai profesionāli tehniskajās skolās jauno sistēmu varēs ieviest no 2016. gada 1. janvāra, jo izskatās, ka algu kritums tajās paredzēts visai ievērojams, tāpēc pedagogi ir satraukušies.