Arodbiedrība izsvilpj jauno pedagogu algu modeli
Lai gan izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile vakar, tiekoties ar nozares arodbiedrību, mēģināja pārliecināt par jaunā pedagogu algu modeļa pozitīvo pienesumu, arodbiedrība to nodēvēja par Trojas zirgu un nobalsoja pret tā ieviešanu jau šā gada 1. septembrī.
M. Seile skaidroja, ka – lai arī nepilnīgs, šis modelis ir strukturālās reformas, «kas ved uz sistēmas sakārtošanu». Aprēķini rādot, ka tā ieviešanai šā gada četriem mēnešiem vajag 9,8 miljonus eiro, bet nākamajā gadā – gandrīz 30 miljonus eiro. Protams, tas esot izaicinošs skaitlis, un pārliecības, ka šādu naudu izdosies saņemt, neesot, bet – neviens neesot teicis, ka tās nebūs, tāpēc «virzām šo jautājumu uz priekšu», teica ministre. Viņa nenoliedzot, ka tas nav ideāls scenārijs un daļa nozarē strādājošo nebūs ieguvēji, jo, lai visiem būtu labi, summu vajadzētu vēl lielāku, uz ko diez vai varot cerēt.
M. Seile mudināja nozares arodbiedrību atbalstīt jauno pedagogu darba samaksas modeli, norādot, ka pretējā gadījumā «gada laikā viss kaut kas var gadīties» un noteikti arī tad būs cilvēki, kas apgalvos, ka dokuments ir negatavs. Arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Evija Papule vairākkārt uzsvēra, ka «starta poga jāspiež tagad – jo, ja to nedarīs, tad tāda izdevība vairs tik drīz var nerasties». Savukārt uzlabot un papildināt modeli noteikti varēs arī vēlāk, taču – ja tā nav, tad arī prasīt papildu naudas iespējas nebūs.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji ļoti kritiski vērtēja šā brīža modeli. Tas tika salīdzināts ar Trojas zirgu, ar kura palīdzību grib nevis uzlabot situāciju, bet tieši pretēji. Klātesošie izteica šaubas par to, vai pēc ieplānotajām izmaiņām daļa skolotāju nezaudēs darbu, un vēlējās zināt, cik pedagoģiskās likmes kopumā samazināsies. Izskatoties, ka tas ir ceļš uz mazo skolu likvidāciju. M. Seile nenoliedza, ka ne visiem izdosies saglabāt darbu. Skaidrs, ka amatu pārbīde būšot, bet šobrīd nevar pateikt, «cik būs jāatlaiž vai jāpieņem». Taču esot saprotams, ka, bērnu skaitam sarūkot, pedagogu skaits nevar pieaugt. Tas neesot normāli, ka uz 40 bērniem ir 15 skolotāji, un skolu tīkls ir jāizvērtē. Ministre arī nevarēja kliedēt šaubas, ka daudziem nāksies strādāt ar nepilnām likmēm, ko LIZDA Liepājas pārstāve Irēna Opšteine nodēvēja par «cilvēkam pazemojošu situāciju». Gan viņa, gan citi arodbiedrības darbinieki aprādīja, ka arī summa par likmi ik reizi tiekot minēta cita. Sākumā esot nopriecājušies, redzot 870 eiro, bet nu ar katru nākamo prezentāciju naudas apjoms mazinās. Esot bailes, vai galu galā vispār kas būšot, un izskatās, ka visas piemaksas tiks noņemtas un līdz ar to skolas direktors varēs nodrošināt padotajiem labi ja kontaktstundas.
IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone, uzklausot arodbiedrības pārmetumus, aprādīja, ka «visi domājot, ka ministrija ir zelta zivtiņa, un cer – jo vairāk to saspiedīs, jo vairāk no tās izspiedīs».
«Nevaram prasīt 100 miljonus. Vai jums ir žēl to 6% pedagogu, kam ienākumi samazināsies, nevis to 70%, kas būs ieguvēji?» vaicāja arī E. Papule, uzsverot, ka nevar piekrist lielo skolu ierosinājumam atdot budžetā ieplānotos 3 miljonus eiro mazajām skolām un atstāt visu pa vecam. Ja arodbiedrība akceptētu izstrādāto modeli, dokuments tiktu nākamajā nedēļā saskaņots ar visām iesaistītajām pusēm, lai jau maija pēdējā nedēļā tiktu izskatīts valdības sēdē. Tas ļautu ieviest modeli jau šā gada 1. septembrī.
LIZDA padome tomēr nolēma rosināt ministrijai tās izstrādāto Ministru kabineta projektu Pedagogu darba samaksas noteikumi pilnveidot, pārceļot tā ieviešanu uz 2016. gada 1. septembri, paredzot tā īstenošanai papildu finansējumu.