Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš neizslēdz iespēju, ka gaidāmais visas Latvijas pedagogu streiks varētu būt ilglaicīgs, tomēr uzsver, ka lēmums par streika norisi tiks pieņemts atbilstoši LIZDA pirmorganizāciju ieteikumiem, kuros šobrīd gan nav vienprātības.
Saskaņā ar Krastiņa teikto, ir pirmorganizācijas, kas iestājas par ilgstoša streika rīkošanu, bet ir arī tādas, kuras vispār neatbalsta streika rīkošanu. "Arī pedagogu pikets parādīja, ka organizāciju vidū nav vienprātība, tāpat kā polemika ap streika rīkošanu eksāmenu laikā," norāda LIZDA priekšsēdētāja vietnieks. Tikai tad, kad eksāmenu labošanas laikā sākušās runas par gaidāmajiem algas samazinājumiem, daudzi pedagogi sapratuši streika nepieciešamību.
Ilgstoša pedagogu streika rīkošanai Latvijā gan ir savi šķēršļi, proti, neatbildēts ir jautājums par to, cik ilgi skolotājs var atļauties nestrādāt, par to attiecīgi arī nesaņemot algu. LIZDA gan ir izveidojusi savu Streiku fondu, tomēr tur uzkrātie līdzekļi, pēc Krastiņa aplēsēm, varētu nenodrošināt pat vienas dienas darba samaksu skolotājam, kamēr ārzemēs arodbiedrības var apmaksāt pat līdz desmit streika dienām.
Līdz šodienai LIZDA Padomes dalīborganizācijām jāiesūta savi priekšlikumi streika prasībām, kuras tiks analizētas nākamnedēļ, 30.septembrī, gaidāmās arodbiedrības valdes sēdes laikā un vēlāk iesniegtas apstiprināšanai padomē, kura 21.oktobrī izskatīs jautājumu par streika pieteikšanu.
Patlaban priekšlikumi prasībām saņemti no aptuveni desmit dalīborganizācijām un ietver gan profesionālas, gan politiskas prasības, no kurām pēdējo izvirzīšana, pēc Krastiņa domām, gan nav arodbiedrības uzdevums.
Starp profesionālajām prasībām ir gan finansējuma palielināšana uz vienu skolēnu, gan iebildumi pret bērnu skaita palielināšanu uz vienu pedagoģisko slodzi, jo pašreizējais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzstādījums nerēķinās ar atšķirīgo situāciju novados. Tiek aicināts streika prasībās iekļaut arī diferencēta koeficienta ieviešanu, kas precīzāk atbilstu lauku teritoriju, īpaši pierobežu, reālajai situācijai, kur daudzos reģionos bez lielajām pilsētu vidusskolām nav nekādu iespēju valsts mērķdotāciju pārdalei.
Tiek rosināts pieprasīt arī atbalsta personāla nodrošināšanu 15% apmērā, kā arī būtisku IZM un tās padotības iestāžu reorganizāciju.
Savukārt starp dalīborganizāciju politiskajām prasībām ir gan izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) demisija, gan arī visas valdības demisija bez kompensāciju izmaksas, birokrātiskā aparāta samazināšana par divām trešdaļām, kā arī prasība pārtraukt izglītības nodrošināšanas funkciju pārtraukt novelt uz pašvaldībām.
Pagaidām kā streika pamatprasības tiek plānota gan minētā finansējuma palielināšana uz vienu izglītojamo, gan arī finansējuma palielināšana uz vienu studiju vietu augstskolā un zinātnes bāzes finansējuma palielināšana.
"Streikam ir pietiekami daudz ieganstu, jo nav runa tikai par pedagogu darba samaksu, bet par izglītības kvalitāti un skolu pieejamību, lai varētu teikt, ka reformas izglītībā tiešām arī dod kvalitāti," piebilda LIZDA pārstāvis.
Dalīborganizācijas par gatavību streikam varēs informēt līdz 20.oktobrim, jo 10.oktobrī pedagogi saņems šajā semestrī pirmo algu, pēc kuras tad arī lems par tālāko darbību.