Izglītības reformai dota zaļā gaisma

DALĪTA ATBILDĪBA. Lai iedarbinātu pašu izloloto izglītības sistēmas reformu, Vienotību pārstāvošajiem Viktoram Vailainim, Kārlis Šadurskim un Arvilam Ašeradenam vēl jāgūst pārliecība, ka tiks atrasti reformai nepieciešamie līdzekļi. Taču šis uzdevums gulstas jau uz cita politiskā spēka – Zaļo un zemnieku savienības – pleciem, kuras pārziņā ir Finanšu ministrija © F64

Izglītības reforma ir galvenā prioritāte. Tā pirmdien vienojušies valdošās koalīcijas pārstāvji, kas valdībā šodien sāks strādāt pie nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu izstrādes. Līdz ar to jaunajai veselības ministrei Andai Čakšai un citiem ministriem apmierināt nozares pārstāvju prasības kļūs grūtāk.

Koalīcijas sēdes laikā Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais premjerministrs Māris Kučinskis partneriem no Vienotības un Nacionālās apvienības pārjautājis - vai tie saprot, ka līdz ar šo reformu, kas cita starpā paredz pedagogu algu paaugstināšanu, citām prioritātēm nauda nepietiks. Partneri esot atbildējuši apstiprinoši.

Saskaņā ar koalīcijas ieceri pirmos trīs reformas ieviešanai nepieciešamos MK noteikumus apstiprinās jau šodien. Atlikušos piecus valdība apstiprināšot līdz jūlija beigām, lai augustā varētu ķerties pie reformas realizēšanai nepieciešamajiem budžeta grozījumiem. Pagaidām gan neesot skaidrs, no kurienes naudu īsti ņems. Ir tikais vienošanās, ka tā jāatrod. Šogad vien valdībai izglītības sistēmai būs jāatrod papildus deviņi miljoni eiro, bet, veidojot nākamā gada budžetu, būs jāņem vērā pašu apstiprinātā prioritāte, liedzot papildu naudu citām nozarēm.

Vienotību pārstāvošais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis arī norādīja, ka koalīcijas sanāksmē nemaz nevar formāli lemt par līdzekļu piešķiršanu, turklāt valdībai ir savs grafiks budžeta apstiprināšanai. Taču premjerministra paustais vedinot domāt, ka naudu noteikti atradīs. Pretējā gadījumā reformu nevarēs uzsākt.

Ministrs atgādināja, ka 27 miljoni eiro reformai jau ir paredzēti, apmēram 16 miljonus eiro atradīs, pārdalot Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu, bet vēl 4,5 miljoni eiro papildus nepieciešami no valsts budžeta.

«Protokollēmumā būs ieraksts, ka noteikumi būs spēkā tikai tad, kad būs visa pakete un visa nauda. Citādu lēmumu rīt pieņemt nav iespējams, tātad tas ir tieši tas, kas vajadzīgs. Es gribu apsveikt, pirmkārt, skolēnus, otrkārt, vecākus, treškārt, pedagogus, jo faktiski esam nogājuši pirmo soli,» pauž ministrs.

Izglītības un zinātnes ministrs uzsvēra, ka šodien pēc valdības sēdes izglītības pārvaldes un skolu vadība ieraudzīs visus skaitļus, kas būs pieņemti. «Ja stāsies spēkā, tad visus aprēķinus var veikt, jo tagad tiešām izglītības pārvaldes un direktori ir gaidīšanas režīmā. Rīt rezultāti būs,» apliecināja K. Šadurskis.

«Savu solījumu esmu turējis. Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi pedagogu darba samaksas modeli, un no 1. septembra pedagogu atalgojumam ik gadu papildus būs klāt 27 miljoni eiro no valsts budžeta. Būtībā šīs ir divas reformas vienlaikus, gan algu palielināšana, gan skolu tīkla sakārtošana. Ir palicis pēdējais solis, un šodien guvu pārliecību par valdības atbalstu,» norādīja ministrs.

Reformas rezultātā lielākie ieguvēji būšot bērni un viņu vecāki, jo reformu galvenais uzdevums ir celt izglītības kvalitāti, pārliecināts ministrs.

«Viennozīmīgi ieguvēji būs arī skolotāji, jo beidzot, pēc vairāku gadu garām diskusijām, skolotājiem ir dots skaidrs signāls algu kāpumam. Pats svarīgākais, ka šis ir tikai pirmais solis, lai celtu pedagogu algas, un esmu pārliecināts, ka reformu īstenošana ļaus algas celt arī turpmāk,» uzsvēra politiķis.

K. Šadurskis piekodināja, ka ir ļoti būtiski nevilcināties ar lēmumu pieņemšanu, jo ir jāturpina strādāt pie nākamajām pārmaiņām, kuras ir nepieciešamas izglītības kvalitātes celšanai un sistēmas sakārtošanai.



Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais