Valdība atbalsta pedagogu algu reformu
Par spīti sociālo partneru iebildumiem, jaunais pedagogu algu modelis stāsies spēkā no 1. septembra, – nolemts valdības sēdē. Arī nauda reformas īstenošanai būs: par to rasta vienošanās ar koalīcijas partijām, apliecināja premjers Māris Kučinskis, kurš šo lēmumu nosauca par ļoti svarīgu soli.
«Tas bija pareizi darīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sāka reformu vispirms ar darba samaksas palielinājumu un tikai pēc tam ķersies pie izglītības kvalitātes prasību paaugstināšanas un skolu tīkla optimizācijas. Jo pretējā virzienā, visticamāk, rīkoties nebūtu iespējams,» atzina M. Kučinskis.
Skaidrie noteikumi
Katrs gan esot «pa druskai neapmierināts», taču kopumā liels pluss ir skaidrie spēles noteikumi. Pēc gada noteikti nākšoties izvērtēt reformu - arī ar pašvaldībām. Patiesībā sarunas ar vietvarām vēl priekšā - gan par izlīdzināšanas fondu, gan pirmsskolas pedagogu algām. Proti, daļai no šiem pedagogiem (kas strādā ar bērniem līdz četru gadu vecumam) nāksies paciesties. Sākotnēji noteikumos bija paredzēts, ka šogad jaunāko grupiņu bērnudārza audzinātāji saņems 620 eiro par 40 stundu slodzi, bet 4. jūlija pēcpusdienā dokumentā parādījās jauns skaitlis - 560 eiro par 40 stundu slodzi. Jāpiebilst, ka 680 eiro viņiem solīts tikai 2017. gada 1. septembrī.
Pieprasa pazeminājumu
Tieši šis punkts valdības sēdē izraisīja vislielāko sociālo partneru neapmierinātību. Daļa vietvaru, kam budžeti nevis pieaug, bet sarūk, pieprasījušas pazemināt pirmsskolas pedagogiem darba samaksas «soli». Tās nevarot atļauties uzreiz tādu naudas palēcienu, lēmuma iemeslus skaidroja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, norādot, ka šāda summa atbilst slodzes pieaugumam, līdz ar to faktiski nekāda algas kāpuma nav un neprasa papildu ieguldījumus. Viņš gan izteica cerību, ka tādu vietvaru nebūs daudz, kas maksās tikai 560 eiro, jo jau tagad dauzviet tās maksājot vairāk par minimumu. Turklāt, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, motivācija atrast trūkstošo naudu noteikti būšot vēl lielāka.
Nosaka pārejas periodu
Ministrs arī neslēpa izbrīnu, cik kaismīgi sociālie partneri izrādot savu neapmierinātību par jaunajiem noteikumiem - gan par teritoriālajiem koeficientiem, gan visu pārējo. Un tas, neņemot vērā, ka reformā kopumā ieguldīti 56 miljoni eiro - patiesi milzu nauda, kādu algās līdz šim neviena nozare nav sagaidījusi. Pat citi ministri bijuši samulsuši par to, ka neviens nav apmierināts, ka nozarē ienāk tādas summas. Vienīgi Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis licis saprast, ka tad, ja visi ir neapmierināti, esot labāk, nekā - ja tādi ir daži, jo tas nozīmējot, ka līdzekļi sadalīti taisnīgi. «Tā tiešām bija efektīva naudas sadale pie esošajiem līdzekļiem un nodrošinās finansiālo ilgtspēju. Tāpat tas ir liels solis pretī izglītības kvalitātei,» pēc sēdes teica K. Šadurskis. Viņš arī vērsa uzmanību, ka noteikumi nosaka pārejas periodu - attiecībā gan uz koeficientiem, gan mērķdotāciju sadali.
Liek mainīt domas
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra, ka līdz šim arodbiedrība atbalstījusi noteikumu projektu, taču nule klajā nākusī informācija par pirmsskolām liekot mainīt domas. Viņa pieprasīja izslēgt šādu punktu no noteikumiem un izskatīt to nākamajā nedēļā. «Šāds lietu pavērsiens liek mums rīkoties nekavējoties un sasaukt LIZDA valdes sēdes,» pēc sēdes I. Vanaga pauda savu apņemšanos. Savukārt LPS padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure uzsvēra: reforma atstās iespaidu gan uz skolu, gan pedagogu skaitu - tas noteikti saruks. Tāpēc noteikti jādomā par sociālā spilvena nodrošināšanu, kā arī atlaišanas pabalstu izmaksu laikus. Reģionālo centru apvienības vadītājs Vents Armands Krauklis notiekošo raksturoja īsi - «tas nav ne taisnīgi, ne vienlīdzīgi».
Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs atgādināja par neatrisināto internātskolu un pašvaldības profesionāli tehnisko skolu finansējumu, bet Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica - par to, ka Pierīgas skolām dotācija nepalielināsies, bet sliktākajā gadījumā pat saruks.