Algu reforma var kaitēt izglītības kvalitātei Rīgā

Otrdien Rīgas dome (RD) atbalstīja pašvaldības vēršanos Satversmes tiesā saistībā ar pedagogu atalgojuma modeli, kurā Rīgas mācību iestādēm paredzēts atšķirīgs skolēnu un skolotāju attiecības koeficients no citām Latvijas pilsētu skolām.

«Galvenais iemesls sūdzības iesniegšanai Satversmes tiesā ir tas, ka 72 eiro lielu valsts finansējumu mēnesī par vienu skolēnu saņems Latvijas lielo pilsētu skolas, bet 68 eiro sekos skolēnam, kurš apmeklēs Rīgas mācību iestādi. Ar ko atšķiras Rīgas skolēns no bērna Jūrmalā vai Jelgavā? Tā ir diskriminācija, kas ietekmē gan skolotāju atalgojumu, gan izglītības kvalitāti,» pārliecināts ir Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Pedagogu atalgojuma modelis paredz, ka Rīgā skolēnu un skolotāju attiecības koeficents ir 16,5:1, bet citās lielajās Latvijas pilsētās tas ir 15,5:1. «Lielajās valsts pilsētās un galvaspilsētā koeficientam jābūt vienādam. Nav tiesiska pamatojuma, kāpēc Rīgā tam jābūt citādam. Šis ir klajš politisks uzstādījums no Izglītības un zinātnes ministrijas un partijas Vienotība, ka uz Rīgas bērnu rēķina naudu pārdala citām pašvaldībām, bet Rīgas skolēni padarīti par otršķirīgiem,» uzskata N. Ušakovs.

A. Ameriks dalījās ar piemēru par 500 bērnu lielu skolu, kura varētu, piemēram, atrasties Jelgavā, un identisku skolu Rīgā. Abām mācību iestādēm parametri ir vienādi. Skola, kas atrodas Rīgā, pēc pašreiz plānotā pedagogu atalgojuma modeļa saņems par 6% mazāk finansējuma tikai tāpēc, ka atrodas galvaspilsētā. Tāpat arī mācību iestāde Pierīgā saņems 11% vairāk nekā Rīgas skola.

Izglītības un zinātne ministrs Kārlis Šadurskis iepriekš paudis pārliecību, ka koeficientu atšķirības starp galvaspilsētu un citām Latvijas pilsētām veicinātu viendabīgāku Latvijas attīstību. Ja koeficients Rīgai būtu tāds pats kā citām Latvijas pilsētu skolām, tas galvaspilsētai dotu lielāku priekšrocību. Tāpat ministrs uzskata, ka Rīgā ir par daudz mācību iestāžu un nepieciešama skolu tīkla optimizācija. RD vadība noraida šos pārmetumus. «Pēdējos septiņos gados skolu skaits galvaspilsētā sarucis no 140 uz 115 mācību iestādēm. Veikta skolu apvienošana vai telpas atbrīvotas bērnudārzu vajadzībām. Tukšas telpas nestāv,» uzsver A. Ameriks.