Nākamnedēļ IZM uzklausīs LIZDA skatījumu par pedagogu algas paaugstināšanas grafiku

© F64

Nākamajā nedēļā, 7.novembrī, uz pirmo sēdi sanāks darba grupa pedagogu darba samaksas pieauguma grafika un pedagogu sociālā atbalsta sistēmas īstenošanas mehānisma un grafika izstrādei.

Kā aģentūra LETA uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā, darba grupas sanāksme sāksies plkst.11.

Tajā plānots uzklausīt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) piedāvājumu par pasākumiem pedagogu darba samaksas paaugstināšanai. IZM savukārt darba grupu iepazīstinās ar tās veiktajiem aprēķiniem.

Vēlāk plānota diskusija par pedagogu darba samaksas grafiku, pārrunājot tajā iekļaujamos pasākumus, finansēšanas avotus, kā arī pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika formātu.

Kā ziņots, izstrādājot pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika projektu, LIZDA piedāvā no 2018.gada 1.septembra par 30 eiro celt minimālo pedagogu darba samaksas likmi, no 680 eiro to kāpinot līdz 710 eiro.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda, ka zemākās mēneša darba algas likmes kāpināšana tikai par 30 eiro 2018.gadā izmaksātu aptuveni 21 miljonu eiro, radot papildu izdevumus gan valsts, gan arī pašvaldību budžetā.

Arodbiedrība piedāvājusi zemākās mēnešalgas likmes palielinājumu arī turpmākajiem gadiem, "balstoties uz izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) solījumiem nākotnē pedagogiem mēnesī nodrošināt vismaz 1000 eiro "uz rokas"", teica Vanaga.

Tāpat Vanaga norādīja, ka pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks tiks skatīts ne tikai minimālās likmes kāpināšanas, bet arī pedagogu darba slodzes palielināšanas kontekstā, sasniedzot 40 darba stundas nedēļā. Tādā veidā pedagogi varētu iekļauties vienotajā atlīdzības sistēmā, skaidroja Vanaga, piebilstot, ka tas varētu nodrošināt pedagogu atalgojuma pieaugumu tādā pašā veidā, kā tas aug valsts pārvaldē strādājošajiem.

Taču Vanaga vairākkārt pauda, ka LIZDA prasīs IZM aprēķinus saistībā ar LIZDA norādītajām nepilnībām pedagogu darba samaksas modelī un tikai pēc to saņemšanas kopīgi ar ministriju tiks lemts par iespējām un laiku uzlabojumu ieviešanai.

Viņa gan vienlaikus uzsvēra, ka minimālās likmes palielināšana rada ļoti lielu fiskālo ietekmi, un "tās būs ļoti nopietnas diskusijas" par to, no kurienes ņemt papildu finansējumu.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais