Pedagogiem nošņāptā nauda vēl karājas gaisā

Pedagogu arodbiedrība ir savākusi 17 385 izglītības darbinieku parakstus, pieprasot 1,7 miljonus eiro, kas palika pāri no algu reformai paredzētajiem 9 miljoniem eiro, atstāt nozarē, kā arī rosinot sākt disciplinārlietu, lai noskaidrotu, kurš pieņēmis šādu lēmumu par minētās summas novirzīšanu nevis algu reformai, bet citiem mērķiem.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) bija plānojusi savāktos parakstus iesniegt premjeram Mārim Kučinskim, taču viņš, pamatojoties uz savu aizņemtību, bija deleģējis to izdarīt Valsts kancelejas direktoram Mārtiņam Krieviņam. Viņš paskaidrojis, ka atbilde tiks sniegta likumā noteiktajā termiņā, tas ir, 30 dienu laikā no sūtījuma saņemšanas, pastāstīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, piebilstot, ka arodbiedrība gaidīšot atbildi tieši no premjera. Pamatojot iemeslu, kāpēc izlemts vākt parakstus, viņa uzsvēra: tas darīts tāpēc, ka pirms tam no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nav saņemtas atbildes uz arodbiedrības uzdotajiem jautājumiem un radās bažas, ka 1,7 miljoni eiro varētu tikt izmantoti citiem mērķiem, nevis pedagogu darba samaksai. Informācija no IZM arodbiedrību sasniegusi tikai tad, kad tā sākusi savu kampaņu, proti, uz valdības sēdi tiek gatavots ziņojums par 1,7 miljonu eiro izmantošanu (sākotnēji bija paredzēts, ka tas notiks jau šonedēļ, bet nu pārcelts uz nākamo Ministru kabineta sēdi). «Tas prasīja veselu mēnesi, lai sagatavotu šo informāciju, turklāt ignorējot sociālo partneru jautājumus,» neapmierinātību ar IZM komunikāciju neslēpa I. Vanaga.

Viņa arī akcentēja to, ka LIZDA vēlas, lai komisija, kurā nebūtu pārstāvji no IZM, veiktu neatkarīgu izmeklēšanu un noskaidrotu, kurš rosināja deviņu miljonu eiro sadali tā, ka daļa tika novirzīta citiem mērķiem - internātskolu uzturēšanai. Vēstule, kas adresēta premjeram, lūdzot izmeklēt šo jautājumu, esot pārsūtīta IZM iekšējai izmeklēšanai. Taču - ja tā notiks tikai ministrijas sienās, visticamāk, vainīgie neatradīsies, tāpēc arī lūgts komisiju veidot no citu institūciju (Finanšu ministrijas, tiesībsarga) pārstāvjiem.

Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis Saeimas atbildīgajā komisijā, kur tika skatīts jautājums par pedagogu algu modeli, pagājušonedēļ apliecināja, ka 1,7 miljoni eiro vēl nav izmantoti. Viņš norādīja, ka šī summa, kas šogad ietaupījusies pirmsskolas iestādēm noteiktā pārejas perioda dēļ, paredzot likmi nevis 680 eiro, bet 620 eiro apmērā, varētu tikt novirzīta pašvaldībām kā vienreizēja dotācija caur izglītības iestāžu direktoru fondu. Tiesa, ne jau visas vietvaras varēšot pretendēt uz šo finansējumu, bet gan tās, «kur situācija ir dramatiskāka]. To, kā tas tiks izdarīts, ministrija vēl lems, ņemot vērā konkrētus kritērijus, piemēram, skolēnu skaitu. Jāatgādina, ka 13 pašvaldībās vidējā alga par likmi samazinājās, bet desmit no tām ir ievērojami sarucis gan bērnu skaits, gan arī finansējums.

I. Vanaga gan vērsa uzmanību uz to, ka nav zināms, pēc kādiem principiem pašvaldībām dalīs šo naudu. Turklāt esot dzirdēts, ka daļa vietvaru jau paudušas vēlmi šos līdzekļus pārlikt uz nākamo gadu. Katrā ziņā arodbiedrība sekošot līdzi, un tā arī esot ieteikusi vairākas pedagogu grupas, kam būtu dodama priekšroka, sadalot šo finansējumu, piemēram, pirmsskolai, valsts ģimnāzijām, mazajām skolām (līdz 100 skolēniem) un skolu administrācijai.