Situācija ar jauno pedagogu atalgojumu var atšķirties pat vienas skolas iekšienē, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
LIZDA lūdza savu dalīborganizāciju priekšsēdētājiem līdz 17.oktobrim iesniegt informāciju par konkrētu stāvokli katrā pašvaldībā, lai LIZDA padomes sēdē 19.oktobrī varētu objektīvi lemt par radušos situāciju un to, vai nepieciešams domāt par kādām turpmākām rīcībām saistībā ar pedagogu algas reformu.
Vanaga norādīja, ka no atsevišķām skolām LIZDA saņem zvanus, kuros uzsvērts, ka pat vienas skolas iekšienē var būt gan ar reformu apmierinātie, gan arī neapmierinātie pedagogi. Tomēr pagaidām tās ir "tikai epizodes", līdz ar to pašlaik vēl ir pāragri spriest par kopējo situāciju, kāda radusies, izmaksājot pirmās pēc jaunās kārtības aprēķinātās algas.
Šonedēļ daļa pašvaldību vēl tikai varētu lemt par to, kā sadalīt saņemto mērķdotāciju, jo pašvaldībām vēl ir ļauts to pārdalīt starp izglītības iestādēm. Līdz ar to, kā norādīja Vanaga, situācija varētu skaidroties tikai nākamās nedēļas sākumā - varētu būt zināmas gan tarifikācijas, gan arī alga, jo patlaban vērtējumus būtu iespējams izteikt tikai pieņēmumu veidā.
"Dzirdam, ka pat vienas skolas ietvaros situācija atšķiras - vieniem algas pieaug, citiem - samazinās, bet vēl kādam atalgojums palicis nemainīgs, tomēr pagaidām tās ir tikai epizodes un nevar ļoti precīzi pateikt, kāda ir kopējā situācija," sacīja Vanaga.
Jautāta, vai patlaban var teikt, ka reforma kopumā varētu būt radījusi negatīvu iespaidu uz pedagogu algām, Vanaga sacīja, ka tā teikt nevarot.
Kā aģentūrai LETA norādīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), arī tad, kad pašvaldības būs sadalījušas tām pārskaitīto mērķdotāciju pedagogu algām, pedagogu atalgojuma apmēru vēl varēs ietekmēt skolas direktors, kuram saskaņā ar jauno pedagogu darba samaksas modeli ir iespēja rīkoties ar tā dēvēto motivācijas fondu.
Kā ziņots, pirmdien IZM pārskaitījusi 49,98 miljonu eiro mērķdotāciju pašvaldībām pedagogu darba samaksai par septembri un oktobri. Kopējais finansējums vispārējās izglītības iestādēm 2016.gada septembrim-decembrim ir pieaudzis par 5,7%, skaidroja ministrijā.
Ministrijā norādīja, ka lielākajā daļā pašvaldību mērķdotācijas apmērs pedagogu darba samaksai ir palielinājies. Mērķdotācijas apmēru katrai pašvaldībai ietekmē vairāku faktoru kopums, tostarp skolēnu skaita izmaiņas, kur kopējā vairāku gadu tendence liecina par to, ka, izņemot Pierīgas reģionus, skolēnu skaits būtiski samazinās. Mērķdotācijas apjomu ietekmē arī izmaiņas noteiktajā skolotāju/skolēnu proporcijā, kuras mērķis ir risināt taisnīgu finansējuma sadali, tuvinot to reālajai situācijai, ko ietekmē demogrāfijas un migrācijas procesi.
Šā gada četriem mēnešiem par 18,5% pieaudzis finansējums piecgadīgo un sešgadīgo bērnu pedagogu darba samaksai, jo ir palielināts apmaksāto stundu skaits un noteikta atbalsta personāla apmaksa.
Mērķdotācijas aprēķinu šā gada četriem mēnešiem IZM veikusi, pamatojoties uz pašvaldību ievadīto un apstiprināto informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā - skolēnu skaitu izglītības pakāpē attiecīgajā teritorijā un izglītības iestādē īstenotajām mācību programmām 2016.gada 1.septembrī. Mērķdotācijas sadalījums atlikušajam mācību gadam tiks apstiprināts kopā ar 2017.gada valsts budžeta likumu.