Šonedēļ ir vismaz trešā reize pēdējos pāris gados, kad valdība skata ziņojumu par situāciju valsts sociālās aprūpes centros, tomēr līdz šim nekad nav piešķirti papildu līdzekļi konstatēto problēmu risināšanai. Vakar, izskatot kārtējo ziņojumu, valdība tomēr akceptējusi nepilnu 20 000 latu piešķiršanu Labklājības ministrijas (LM) iecerētajam pilotprojektam.
Pirmajā acu mirklī var šķist, ka valsts sociālās aprūpes centru uzturēšanas izmaksas ir ļoti augstas – gadā visu centru uzturēšanai tiek izlietoti vairāk nekā 20 miljoni latu. Viena cilvēka uzturēšana valsts aprūpes centrā izmaksā turpat 12 latus dienā, taču tikai trīs lati paredzēti precēm un pakalpojumiem, piemēram, medikamentiem vai pamperiem aprūpes namos dzīvojošiem cilvēkiem ar smagu invaliditāti.
Latvijā sociālajā aprūpē vērojama tendence – kā notiek nelaime, izveidojas konfliktsituācija vai publiski tiek apspriestas problēmas, tā tiek piedāvātas reformas. Tomēr izpaliek situācijas analīze, kāpēc iepriekš iecerētās pārmaiņas nav notikušas.
Labklājības ministrija (LM) nav konstatējusi tādus pārkāpumus vai nolaidību sociālās aprūpes centrā Rūja, kuri varētu būt cēlonis Artūra nāvei, taču to vēl vērtēs Veselības inspekcija un arī policija.
Jaunieša, kurš nomira Vidzemes slimnīcā pēc uzturēšanās valsts sociālās aprūpes centrā "Rūja", nāves iemesls ir infekcijas slimība, un cēloņsakarības starp centrā sniegto aprūpi un jaunieša nāvi Labklājības ministrijas (LM) pārbaudē nav konstatētas.
Šodien Labklājības ministrija (LM) sola pabeigt izvērtējumu pārbaudes lietā par sociālās aprūpes centra Rūja iemītnieka Artūra aprūpi pansionātā un iespējamo darbinieku nolaidību.
Šonedēļ Valmieras slimnīcā nonācis no sociālās aprūpes centra «Rūja» ievests puisis ar invaliditāti. Pēc ārstu domām, Artūrs iepriekš, iespējams nebija ēdis un dzēris jau ilgāku laiku, kā arī viņam tika konstatēti smagi ķermeņa izgulējumi, ziņo LNT raidījums «Tautas balss». Šobrīd kļuvis zināms, ka Artūrs slimnīcā aizgājis mūžībā.
Mazajā sociālās aprūpes centrā Ošupē Madonas novadā ir mājīga atmosfēra, maz iedzīvotāju un sirsnīgi darbinieki. Kāpēc jālikvidē tieši šāds pansionāts un cilvēki jāpārceļ uz jau tā piepildītajiem lielajiem centriem?
Divstāvu nams pašā Saldus novada Lutriņu pagasta Namiķu centrā, kurā kādreiz mājojis bērnunams Rūķītis, sācis otro dzīvi – kopš septembra tajā izveidota sociālā māja ar līdzīgu nosaukumu Rūķīši.
Lai gan tiesībsargs norāda uz diskrimināciju pēc vecuma un Satversmes panta pārkāpumiem, Saeima pagaidām neizslēdz no likuma normu, kas paredz, ka tikai cilvēkiem darbspējīgā vecumā ir tiesības uz sociālo rehabilitāciju.
Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienība rosina mainīt Valsts sociālo pabalstu likumu, lai kopšanas pabalstu cilvēkam ar invaliditāti turpinātu maksāt arī tajos gadījumos, kad šis cilvēks ir ievietots pašvaldību pansionātā.
Natālija Skvorcova un viņas vīrs vairākus gadus strādāja pansionātā Istra, viņiem ir trīs bērni – visi vēl skolnieki. Tagad, kad pansionāts likvidēts, darbu zaudējuši abi. Tiesa, Natālijai pagaidām saglabāta darba vieta kā sargam.
Preiļu slimnīcas terapijas nodaļā pirmajā stāvā darbu sākusi jauna pašvaldības iestāde – Preiļu novada pansionāts Preiļi. Pašlaik bijušajās slimnīcas telpās pilnā sparā rit remontdarbi, lai no 5. jūlija Preiļu pansionātā varētu izmitināt pirmos iemītniekus.
Ar valsts sociālās aprūpes centru jeb pansionātu reorganizāciju nav pieticis, lai kompensētu naudas trūkumu valsts budžetā šo iestāžu uzturēšanai, tāpēc Labklājības ministrija (LM) pieņēma lēmumu veikt citus pasākumus, arī likvidējot atsevišķus nelielus pansionātus jeb formāli sauktus par sociālās aprūpes centru filiālēm. Skarbs liktenis sagaidīja pansionātu Nītaure Vidzemē, Pilteni Kurzemē, un nupat darbu pārtraukusi Istra Latgalē.
Uz metāla durvju virsmas skaidri redzamas bliezienu pēdas: kāds pa tām dauzījis ar cietu priekšmetu, iespējams, metāla. Arī lodziņš, kas ierīkots durvīs, cietis no sitieniem. Virs lodziņa – novērošanas actiņa. "Smēķēt atļauts" – liecina uzraksts uz sienas, kas nokrāsota ellīgi dzeltenā krāsā. Pie griestiem – putekļu aizķepusi ventilācijas lūka. Blakus nožēlojama izskata krēsliem – tāda pati kušete.
Kapos skrapst lāpstas, dažiem vīriem dīki rokot bedri. Kravas folksvāgena kulbā vīd zārks. Vīri paņem pīppauzi – mironītis taču var pagaidīt. Viens no racējiem pāris metru no bedres smaidīdams lasa odziņas – ir taču vasaras vidus, laikam zemenītes. Pēc laiciņa bedre tomēr ir izrakta, un vīrieši, paņēmuši dvieļus, lietišķi ielaiž bedrē lēta paskata zārciņu un aizrok to ciet.
Valsts sociālās aprūpes centri 2010. gadu sagaida jaunā veidolā – reorganizācijas gaitā līdzšinējo 33 pansionātu vietā palikuši pieci – Kurzemes, Latgales, Zemgales un Vidzemes, kā arī Rīgas sociālais aprūpes centrs.
Lai iekļautos likuma Par valsts budžetu 2010. gadam valsts sociālās aprūpes centru darbinieku atlīdzības fondā, labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) ar nozares arodbiedrību pārstāvjiem vienojās par mēnešalgas likmes samazinājumu sociālajā jomā strādājošiem darbiniekiem vidēji par 7 procentiem.
Tā kā nākamgad sociālās aprūpes centru jeb pansionātu darbiniekiem – sociālajiem aprūpētājiem, medmāsām un citiem – taupības režīma ietvaros plānots algas samazināt vēl par desmit vai pat 20 procentiem un vienlaikus samazināt darbinieku skaitu, sociālie darbinieki apsver iespēju streikot.
Trīsdesmit trīs vietā pieci – šādu valsts sociālās aprūpes centru reorganizācijas plānu apstiprinājusi valdība. Tiesa, nevienu centru nav plānots slēgt, un vietu skaits pansionātos paliks līdzšinējais.