Balvu pansionātā problēmas risina ar karceri
Uz metāla durvju virsmas skaidri redzamas bliezienu pēdas: kāds pa tām dauzījis ar cietu priekšmetu, iespējams, metāla. Arī lodziņš, kas ierīkots durvīs, cietis no sitieniem. Virs lodziņa – novērošanas actiņa. "Smēķēt atļauts" – liecina uzraksts uz sienas, kas nokrāsota ellīgi dzeltenā krāsā. Pie griestiem – putekļu aizķepusi ventilācijas lūka. Blakus nožēlojama izskata krēsliem – tāda pati kušete.
Tā ir telpa, kur, pēc Māra Bērziņa teiktā, tiekot ieslodzīti tie pansionāta Balvi iemītnieki, kas ir pārlieku lietojuši alkoholu vai, pēc vadības domām, pa citai vīzei nelāgi uzvedušies. Telpu var dēvēt par karceri. Māris Bērziņš ir bijušais šā pansionāta darbinieks, kurš kontaktējās ar laikrakstu gan pagājušajā reizē, gan arī tagad.
Klusē kā partizāni
2010. gada 4. februārī Neatkarīgā publicēja rakstu Balvu pansionāts: nav dūmu bez uguns, kurā atklāja pansionāta sirmgalvju apbedīšanas morālās un finansiālās dīvainības un citus iespējamos pārkāpumus. Par to runāja gan Balvu priesteris Jānis Bārtulis, gan Māris Bērziņš, gan pansionāta iemītnieki – Alfrēds Šulcs un citi sirmgalvji. Savu versiju par notikušo deva arī pansionāta direktors Pēteris Supe. Neatkarīgā izteica cerību, ka attiecīgās kontroles institūcijas pārbaudīs faktus, kas minēti saistībā ar pansionātu.
3. martā Balvu avīzē Vaduguns parādījās raksts Vairums iemītnieku naudu glabā pie sevis. Citēju: "4. februāra laikraksta Neatkarīgā publikācijā Balvu pansionāts: nav dūmu bez uguns aprakstītās versijas pansionāta darbinieki vērtē kā nepamatotas un godu un cieņu aizskarošas."
No publikācijas diemžēl nebija iespējams uzzināt, kuras versijas tiek dēvētas kā "nepamatotas" un "aizskarošas" un kuri pansionāta darbinieki tā patiešām domā. Balvu laikraksta publikācijā gan nebija ne zilbes par to, kas tiešām notiek pansionātā, ne vārda – par apbedīšanas dīvainībām un miglainajām naudas būšanām. Publikācijā nekas netika minēts par zvērinātu revidentu firmas Kapitāls veikto revīziju Balvu veco ļaužu miteklī, kas atklāja dažu labu interesantu faktu iz pansionāta dzīves. Revīzijas akts tika parakstīts 15. februārī.
Lūk, daži fakti. Pārbaudes brīdī pansionātā uzturējās 193 iemītnieki, no tiem 128 (!) cilvēkiem pakalpojumu līgumos "ir juridiskas neprecizitātes, kuras varētu izsaukt līguma pagarināšanas vai pārslēgšanas neiespējamību". Vēl pieminēts tas, ka pansionāta vadība nav paņēmusi grāmatvedības uzskaitē humāno palīdzību. Pansionātam nav arī izstrādāta grāmatvedības politika atbilstoši MK noteikumiem Nr. 867, tāpat kontu plāns nav atbilstošs MK noteikumos noteiktajam.
Lētā degviela
Revīzija sniedza atzinumu par pansionāta autotransporta izmantošanu un samaksu par degvielu. Izrādās, P. Supe vairākus gadus braucis mājās ar pansionāta automašīnu, maksājot 12 santīmus par kilometru (kā teikts revīzijas aktā – "rajona padomes apstiprināts izcenojums"). Direktors pansionāta kasē veicis ikmēneša iemaksu par nobrauktajiem kilometriem – 48 latus, un tas viss ticis apliecināts ar ceļazīmēm.
Supes kunga mājas atrodas aptuveni 35 kilometru attālumā no darba vietas. Rēķinām: Ls 0,12 x 70 km (turp un atpakaļ) x 22 darbdienas = Ls 184,8 mēnesī. Teorētiski summa, ko Pēteris Supe izņēma no valsts (vai pašvaldības) kabatas ik mēnesi, varētu būt: Ls 184,8 – Ls 48 = Ls 136,8. Gadā tas būtu Ls 136,8 x 11 = Ls 1504,8 (viens mēnesis paliek atvaļinājumam). Supes kungs pansionātā strādā piecus gadus, un tā mēs eventuāli varam aprēķināt, ka viņš degvielā varētu būt nobraukājis Ls 7524. Nodedzinātie degvielas litri tika uzskaitīti ceļazīmēs. Kā tajās atspoguļojās ikmēneša naudas starpība?
Jautājumus par kilometriem un ceļazīmēm revīzijas veicēji neuzdeva. Savukārt Neatkarīgā par to painteresējās. Pēteris Supe paskaidroja, ka viņš katru dienu uz mājām nebraucot, jo viņam "ir dzīvoklis arī Balvos". Un vispār tagad braukt ar dienesta auto esot par dārgu, tāpēc Supes kungs nu jau gandrīz četrus mēnešus izmanto personisko automašīnu. Tomēr arī šīs atbildes neviesa skaidrību par patiesajiem ierakstiem ceļazīmēs, kā arī par to, kāpēc vispār jābrauc uz mājām ar pansionāta auto.
Visādi "kaitnieki"
15. februārī Balvu novada domes priekšsēdētāja vietnieks A. Kazinovskis un novada pašvaldības sociālās pārvaldes vadītāja A. Petrova saņēma Kubulu pagasta iedzīvotāja, Balvu pansionāta bijušā sarga Māra Bērziņa iesniegumu. Tajā viņš lūdz izvērtēt "sociālo pakalpojumu kvalitāti" Balvu pansionātā. "Pirms sešiem gadiem istabiņā nr. 70 tika atrasts iemītnieks F.*, kura līķis bija lielā sadalīšanās stadijā. Mirušais – savā nāvē vai noslepkavots – tika ietīts palagos un iznests no pansionāta ēkas pa rezerves durvīm un uzreiz aizvests uz pansionāta kapiem un aprakts," raksta M. Bērziņš.
"Policijai netika ziņots, tika izrakstīta viltus miršanas apliecība. (..) Pirms diviem gadiem pa trešā stāva logu izkrita iemītnieks V., kurš no gūtajām traumām mira. Arī par šo notikumu atbildīgās pansionāta amatpersonas policijai neziņoja. (..) Pagājušā gada rudenī atklājās, ka iemītniecei Marijai Kudrjavcevai lauzts gūžas kauls, tas noticis pansionātā pirms trim gadiem, visus šos trīs gadus viņai netika sniegta medicīniskā palīdzība," turpina Māris Bērziņš. Viņš arī apgalvo, ka "dārgās zāles tiek izdalītas administrācijai un norakstītas kā izdalītas slimajiem pansionāta iedzīvotājiem" un "tāpat tiek izzagta nauda, kas domāta pansionāta iemītniekiem briļļu iegādei".
Māra Bērziņa modrajai acij pērn nav pagājusi secen arī pansionāta dzīvojamās ēkas jumta seguma nomaiņa: viņš ir pārliecināts, ka darbs esot veikts nekvalitatīvi un jumts tādēļ vietām tekot. "Iespējams," viņš raksta, "tā tika ieekonomēts materiāls, lai pansionāta inženieris Mileiko varētu uzlikt savām saimniecības ēkām jumtu, ko veica pansionāta šoferis ar bezdarbnieku (simtnieku) divu dienu laikā."
12. martā M. Bērziņš saņēma Andra Kazinovska atbildi, kurā amatpersona paskaidroja, ka "Balvu novada pašvaldība lūdza pansionāta Balvi direktoru sniegt rakstveida (! – E.V.) paskaidrojumu par iesniegumā norādītajiem apstākļiem". Direktors uzrakstīja, novada pašvaldība novērtēja rakstudarbus, minētie pārkāpumi "netika konstatēti". "Ja Jūsu rīcībā ir papildu informācija," ierosināja A. Kazinovskis, "Jums ir tiesības likumdošanā noteiktajā kārtībā vērsties tiesībsargājošajās institūcijās."
A. Kazinovskis atbildē piemin arī neatkarīgo revidentu firmu, kuru pieaicināja, lai izvērtētu laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze minētos pārkāpumus. Neatkarīgā revidentu firma neatrada neko tādu, kas liktu pārlieku satraukties pansionāta un novada vadībai. Tiešām patīkami. Sanāk, ka prāvests Jānis Bārtulis, kas strādā ne tikai Balvu baznīcā, bet arī slavenajā pansionātā, ir melojis. Tāpat acīmredzot ir melojis arī pansionāta ilggadējs iemītnieks Alfrēds Šulcs, atklādams nejēdzības ar pensionāru naudām, alkoholu un pārtiku. Izrādās, pie meļiem var pieskaitīt arī bijušo darbinieku Māri Bērziņu. Tikai ne Pēteri Supi. Viņš noliedz visu, ko stāstījuši minētie "kaitnieki".
Šoļina un Bērziņa stāsts
Tomēr vienu lietu Supes kungs gan nenoliedza, proti, karcera esamību pansionātā. Kāds tā iemītnieks – Boriss Šoļins – uzrakstīja vēstuli redakcijai: "Pirmais projekts, ko realizēja Pēteris Supe, kļūdams par pansionāta direktoru 2005. gadā, bija īpašas, slēdzamas telpas iekārtošana tiem pansionāta iemītniekiem, kuri esot iedzēruši par daudz. No ārpuses – viss normāli, metāla durvis nokrāsotas tā, lai izskatītos kā no koka, un viss. Šīs durvis atrodas burtiski pāris soļu attālumā no ieejas pansionātā. Šajā telpā regulāri iesloga invalīdus un vienkārši pensionārus. Tā, piemēram, Pēteris Roznieks, invalīds ar vienu kāju (viņš nesen mira), tika ieslodzīts šajā kamerā. Viņš atskrūvēja no saviem invalīda ratiņiem metālisku detaļu un ilgi dauzīja ar to pa durvīm. Pēdas palikušas vēl tagad. No netālu sēdošā sarga puses – nekādas reakcijas.
Smēķēšanas karceris
2006. gada 28. martā pansionātā "tika veikta pārbaude par darbinieku anonīmajās sūdzībās minētajām iespējamajām nelikumībām no pansionāta direktora un citu darbinieku puses". Atkārtotās pārbaudes veicēji konstatēja, ka "sociālo problēmu risināšanas gaita nav atspoguļota nevienā klientu kartē, nav atspoguļoti sasniegtie rezultāti un veikta to analīze".
Tās pašas pārbaudes akta punkts Nr. 6 pauda: "Pansionātā ir izstrādāta Kārtība, kādā tiek izolēts iemītnieks, ja nepieciešams. Atbilstoši kārtībai klientu izolēšanai tiek izsaukta policija, kas atbilstoši savai kompetencei var izolēt klientu policijas izolatorā. (..) Centrā (pansionātā Balvi – E.V.) ir ierīkota izolatora telpa, taču tā netiek izmantota klientu izolēšanai, bet tiek izmantota kā smēķētava." Interesanti, vai Pēteris Roznieks un pārējie izolatora klienti uzturējās šajā telpā aiz slēgtām durvīm tikai tāpēc, ka ļoti vēlējās uzpīpēt?
Izrādās, ka ne: šo telpu tiešām izmanto par karceri, kaut arī minētajā pārbaudē tā tiek nosaukta par smēķētavu. Kurā brīdī un kurš te liekuļo vai pat melo? Un, ja ņem vērā to, kas rakstīts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, karceris kļūst par legālu iestādījumu. "Ja persona ar savu rīcību apdraud savu vai citu personu veselību vai dzīvību, attiecīgās institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona var pieņemt lēmumu, izdarot atzīmi personas lietā, par personas izolēšanu uz laiku, ne ilgāku par 24 stundām, īpaši šim nolūkam iekārtotā telpā, kur personai tiek nodrošināta nepieciešamā aprūpe un nepārtraukta uzraudzība."
"A ko ta" mums darīt, ja cilvēki trako?" neizpratnē ir Pēteris Supe. "Roznieks trakoja, Ločmelis arī. Piedraudēja. Ne par velti sargs viņus tur iebāza iekšā," atceras Supe. "Taču tur mums viss pieskrūvēts, viss kārtībā. Cilvēki mums tur nav bieži, bet gadās. Sadzeras, ārdās, nedod mieru citiem. Šoļins? Viņam jau kaut kādi desmit rājieni par uzvedību. Viņi visi sadzeras pēc sešiem vakarā, sargs netiek galā," sūrojas Supe.
Dīvaini ir sanācis ar Mariju Kudrjavcevu, kuru Pēteris Supe pārliecinoši sauc par Maiju. "Viņa nesūdzas ne par ko," teic Supe, "Balvu policija to gadījumu ar viņas kāju izmeklēja, krimināllietu ierosināt atteica. Viss viņai ir labi. Pirms divām trim nedēļām viņa tā teica. Sākumā tiešām bija uzrakstīts iesniegums policijai: atbraukuši divi vīrieši un likuši viņai to uzrakstīt. Kāds tos cilvēkus pasūta, un viņi te staigā." Ja tā notika, kāpēc direktors nesita trauksmes zvanus? Tad jau pie jebkura iemītnieka var atnākt "divi vīrieši" un sakacināt večukus uz nezin ko?
Taču ne par to runa. Sūdzības, kas nākušas no šā pansionāta, nav no zila gaisa izpūstas, un tās apliecina cilvēki, kas nav nedz atmiņu zaudējuši vecīši, nedz prātu izkūkojuši alkoholiķi. Pārbaudes, kas pēc 4. februāra publikācijas, Pētera Supes vārdiem runājot, bijušas "kādas divdesmit", šķiet, notikušas tieši tik formāli, lai neviens neiedziļinātos pansionātā mītošo invalīdu un vienkārši sirmgalvju traģiskajā ikdienībā, kurā pārliecinošākais izklaides veids ir dzeršana. Un tad arī LR likumā noteiktā norma par "īpaši šim nolūkam iekārtotām telpām" ir īsti piemērota, lai efektīvi risinātu sociālās problēmas. Tiešām – tur daudz darba nevajag.