Invalīde Anita, kuru grib izlikt no pansionāta, stāstījusi par seksuālu uzmākšanos
Anita Arikāne, kura publiskojusi savas pārdomas par dzīvi un uzturēšanās apstākļiem sociālās aprūpes mājā Gauja, turpinās dzīvot pansionātā, kamēr lēmumu nepieņems viņas dzīvesvietas pašvaldība – Garkalnes novada dome – un pati sieviete.
«Mēs nevaram nevienu izlikt no pansionāta,» Neatkarīgajai atzīst aprūpes mājas direktore Irēna Čerņavska. Anita Arikāne, kurai no bērnības ir smagi kustību traucējumi, dzīvo pansionātā kopš 2007. gada. Viņa savas domas un pārdzīvojumus pauž publiski internetā, piemēram, sociālajā tīklā draugiem.lv Anita publicējusi savu dienasgrāmatu. Sievietes atklātība, īpaši tāpēc, ka tas izdarīts publiski, nepatīk pansionāta vadībai un darbiniekiem, kuri to sauc smagā vārdā – psihoemocionālais terors.
Anita iespēju robežās raksta viedokļus un komentārus. Tā kā viņa ir daļēji paralizēta, raksta datorā, mutē turot zīmuli vai zobubirsti, burtu pa burtam. Publiski izlasāmajā dienasgrāmatā viņa aprakstījusi sadzīves apstākļus pansionātā, piemēram, ēdienu, kā arī darbinieku ikdienas pienākumus. Anita dalījusies domās arī par to, kas viņai nešķiet pansionātā pareizi.
Pansionāta vadība uzskata, ka Anita publiski apvaino aprūpes centra darbiniekus, saucot tos vārdos, uzvārdos, tajā pašā laikā nevienu konkrētu sūdzību direktore neesot saņēmusi. «Internetā uzrakstīts, ka aprūpētājs viņai esot seksuāli uzmācies, taču es neesmu tādu sūdzību saņēmusi,» saka Irēna Čerņavska. «Tagad šis cilvēks neiet vairs tuvumā. Aprūpētāja darbs ir smags, cilvēki ir jānēsā uz rokām, arī uz vannu un jāmazgā, citu iespēju nav.» Uz Neatkarīgās jautājumu, vai šādās situācijās tomēr nebūtu jāreaģē un jāveic izmeklēšana, viņa atbild: ja būtu bijusi šāda sūdzība, izmeklēšana notiktu. Publiski bijis rakstīts arī par kādu citu uzmākšanos, tikai no pansionāta iemītnieka. «Anita teica, ka tas noticis pirms četriem gadiem, taču paziņojusi dienu pirms tam, ka šis cilvēks precējies ar citu pansionāta iemītnieci,» stāsta direktore. Anita esot pēc tam šim cilvēkam atvainojusies.
Vai cilvēkam, kurš dzīvo pansionātā, nav tiesību publiski runāt par to, kas viņu neapmierina, un vai varbūt līdz šim šādas sūdzības nav ņemtas par pilnu? I. Čerņavska atzīst, ka, «protams, drīkst izteikt savas domas, bet varbūt internetā nevajag rakstīt apvainojumus par cilvēkiem, kuri te strādā un dara savu darbu pēc labākās sirdsapziņas».Ņemot vērā pašas Anitas iesniegumu šāgada augustā, kurā viņa lūdz sameklēt sev jaunu dzīvesvietu, un samilzušo konfliktu starp pansionāta darbiniekiem un iemītnieci, aprūpes centrs lūdzis Garkalnes novada domei izskatīt jautājumu par Anitas izmitināšanu citā pansionātā. Aprūpes centrs pieņēmis lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu un līguma laušanu. «Mēs nevienu nemetam ārā, bet lūdzam pašvaldībai, kas maksā par Anitas uzturēšanos šeit, atrisināt šo jautājumu. Pagaidām viņa dzīvos te,» saka direktore.
Tiesībsarga birojs, izvērtējot konflikta apstākļus sociālās aprūpes mājā Gauja, atzinis, ka aprūpes pakalpojumu sniegšanu var pārtraukt tikai tādā gadījumā, ja tiek konstatēts, ka persona apdraud citu personu veselību, dzīvību vai sistemātiski pārkāpj līguma noteikumus. Tā kā lēmumā šādi apstākļi nav norādīti, tiesībsarga ieskatā nav tiesiska pamata pārtraukt pakalpojumu. Trešdien pansionātā notika Labklājības ministrijas pārbaude, kas savus secinājumus darīs zināmus šodien.