Šodien Labklājības ministrija (LM) sola pabeigt izvērtējumu pārbaudes lietā par sociālās aprūpes centra Rūja iemītnieka Artūra aprūpi pansionātā un iespējamo darbinieku nolaidību.
Labklājības ministrijas valsts sekretārei Ievai Jaunzemei pašlaik neesot pamata secināt, ka jaunā vīrieša nāvē būtu vainojama sliktā aprūpe sociālās aprūpes centrā Rūja. LM veikusi pārbaudi aprūpes centrā, kad masu medijos parādījās šaušalīga informācija par novārdzināto Artūru, kurš trīs dienas pēc ievietošanas Vidzemes slimnīcā nomira. Vienīgais skaidrojums, kāpēc aprūpes centrā dzīvojošais zēns nonācis tik smagā stāvoklī slimnīcā, ir viņa slimība, Neatkarīgajai apgalvo LM valsts sekretāre. Tātad ne nolaidība, ne paviršība, ne apzināta ļaunprātība no aprūpes centra darbinieku puses. «Es jums nevaru atklāt, kāda bija viņa slimība, to man neļauj likums, bet diagnoze izskaidrotu, kāpēc viņš bija tādā situācijā,» saka I. Jaunzeme. Savukārt mirušā puiša māte Evija uzskata, ka aprūpes centra darbinieki rīkojušies nolaidīgi – viņas dēlu neaprūpēja, nenodrošināja ārstēšanu, kas arī novedis pie traģiskās situācijas. Pēc mātes iesnieguma policija sākusi izmeklēšanu. Tādu sākusi aprūpes centra virsvadība – Labklājības ministrija –, arī Veselības inspekcija un epidemioloģiskais dienests, jo ir aizdomas, ka aprūpes centra iemītnieki varētu būt inficējušies ar B hepatītu.
Sabrucis dažās dienās
«Vai tā var būt, ka pirms dažām dienām skrien pa trepēm, bet vienā dienā saļimst un dažās dienās aiziet no dzīves?» neizpratnē LNT raidījumā Tautas balss jautā divdesmitgadīgā Artūra māte Evija. No mammas rādītām fotogrāfijām cilvēkos raugās omulīgs puisis, bet TV kadri, kas filmēti jau Vidzemes slimnīcā pagājušonedēļ, atklāj, ka no viņa palikuši tikai kauli un āda, puisis gultā guļ praktiski nekustīgi. Trīs dienas pēc Artūra ievietošanas slimnīcā viņš nomira. Mamma stāsta, ka viņai piezvanīts nevis no aprūpes centra, bet jau no slimnīcas. Viņa sastapusi savu dēlu kritiskā stāvoklī, mediķi pieļāvuši, ka viņš vairākas dienas nav ēdis un dzēris, pēc mammas teiktā, puisis bija arī atdzisis. Viņa uzskata, ka aprūpes centra apgalvojums, ka vēl piecas dienas pirms slimnīcas dēls «skraidījis pa kāpnēm», ir klaji meli. Evija domā, ka dēls novārdzināts un slimojis jau vairākus mēnešus. Viņa arī saka: uz to norāda izgulējumi uz dažām ķermeņa daļām, kādi nevarot rasties staigājošam cilvēkam. Mamma ir vērsusies policijā, un tā sākusi izmeklēšanu, tāpat kā Veselības inspekcija.
Pretrunīga informācija
LM veikusi pārbaudi pansionātā, izvērtējumu sola tuvākajās dienās. Ar lietas materiāliem iepazinusies valsts sekretāre I. Jaunzeme. Viņa saka: cilvēks ir miris ar smagu slimībus. «Es redzēju Lieldienu pasākuma fotogrāfijas, viņš kopā ar visiem svinēja. Tur ir daudzas diagnozes, es tās nevaru nosaukt, man to neļauj likums, bet smagas un būtībā neārstējamas,» stāsta I. Jaunzeme. «Ekspertīze parādīs nāves cēloni, protams, bet nav tā, ka viņam nebūtu sniegta palīdzība, viņš bija ģimenes ārsta uzraudzībā, pie trīs dažādiem speciālistiem bija.» Slimības saasinājums bijis jau gada sākumā.
Tiesa, arī raidījumā tiek minētas vairākas diagnozes, kuras varētu būt par pamatu puiša sliktajai situācijai, tostarp arī B hepatīts, un šis, kā zināms, vīruss pa gaisu nelido un atšķirībā no A hepatīta to nevar iegūt, ko sliktu apēdot. Vīruss tiek pārnēsāts tikai kontaktā ar asinīm vai medicīniskās manipulācijās. Par to epidemioloģisko izmeklēšanu sācis arī Slimību profilakses un kontroles centrs, lai noskaidrotu, kā aprūpes centrā klients inficējies ar hepatītu, Neatkarīgajai apliecināja slimību kontroles centrā.
Slimību kontroles centra speciāliste Laura Ševčenko pastāstīja, ka pacients (Artūrs) nav bijis akūts B hepatīta slimnieks, bet gan nēsātājs. Veikto pārbaužu laikā tika konstatēts vēl viens B hepatīta nēsāšanas gadījums aprūpes centra iemītniekam. «Epidemiologi turpina darbu un aprūpes centra atbildīgajam ģimenes ārstam ir rekomendēts veikt plašāka iemītnieku loka testēšanu, tāpat ieteikti vairāki higiēnas pasākumi, piemēram, vienreizējo trauku un skuvekļu lietošana,» norādīja speciāliste. Tāpat epidemiologi meklē informāciju, vai abos B hepatīta nēsāšanas gadījumos saslimšana bijusi konstatēta iepriekš.
Vēl minēts, ka puisis svēris tikai 40 kilogramu. Tas mātei liek uzdot jautājumu, kā viņš varējis tā novājēt. Saņemtā informācija no aprūpes centra ir pretrunīga, piemēram, Artūra mammas rīcībā ir informācija, ka jau senāk viņam konstatēti izgulējumi, taču nevienam par to neesot ziņots. «Domāju, lai būtu vieglāk tikt galā, viņam doti spēcīgi līdzekļi un viņš atstāts kaut kādā telpā. Ēdienu – atnesa, nolika, negribi, neēd,» LNT saka māte. Par iespējamiem pārkāpumiem un cietsirdīgu attieksmi pret iemītniekiem ziņojusi arī kāda bijusī darbiniece.
Kur palika reformas
Tas, ka, iespējams, LM ierēdņi secinās, ka aprūpes centra darbinieki nav bijuši nolaidīgi vai kā citādi, nemaina kopējo situāciju aprūpes centros. Jau pēc Kalkūnu gadījuma, kur laimīgā kārtā Vikam izdevās izdzīvot, lai gan viņš netika pienācīgi aprūpēts (to atzina arī inspekcija, uzliekot naudas sodus), tika solītas pārmaiņas, lai šo jomu sakārtotu. Vai kaut kas ir paveikts?
«Es varu tikai jautāt, kāpēc aprūpes centru reforma decentralizācijas virzienā nav notikusi,» saka Ieva Jaunzeme, kura ministrijā strādā divus mēnešus, bet kādreiz te vadījusi Darba departamentu. Jau 1995. gadā bija skaidrs, ka valstij jāiet alternatīvās aprūpes virzienā, proti, cilvēkiem ar attīstības traucējumiem iespēju robežās piedāvājot dažādas aprūpes iespē-jas – mājās, dienas centros, grupu dzīvokļos, aprūpes namos. «Lielai daļai no 5000 centru klientu tur nemaz nevajadzētu dzīvot, jo daudzi būtu spējīgi dzīvot paši, ja vien sistēma būtu sakārtota un būtu atbalsta iespējas,» saka I. Jaunzeme. Cilvēki, kuri ir aprūpēti mājās, bet pēc tam nonāk aprūpes centrā, jo par viņiem vairs nav, kam rūpēties, ļoti pārdzīvo un nereti pat sabrūk. Taču I. Jaunzeme arī saprot, ka ģimenēm uzturēt pašām tuviniekus ar invaliditāti ir grūti.
Tagad pienācis kārtējais mēģinājums, diemžēl papildu naudas alternatīviem pasākumiem nav. Jau pēc Kalkūnu lietas sākts izvērtēšanas darbs par aprūpes sistēmas maiņu pansionātos. Vispirms noskaidrots, ka trūkst aprūpētāju. Turklāt aprūpes centros dzīvo cilvēki ar dažādām veselības problēmām, tāpēc jāveic «klientu sadale pēc funkcionālajām spējām».