Līdz ar pansionāta "Istra" slēgšanu, aiziet darba vietas

Natālija Skvorcova un viņas vīrs vairākus gadus strādāja pansionātā Istra, viņiem ir trīs bērni – visi vēl skolnieki. Tagad, kad pansionāts likvidēts, darbu zaudējuši abi. Tiesa, Natālijai pagaidām saglabāta darba vieta kā sargam.

"Tas ir ļoti nepārdomāti, visi atbrīvotie pansionāta darbinieki ir istrieši, kuriem tagad nav darba, nav iztikas. No vienas puses, valsts taupa naudu, slēdzot pansionātu, bet no otras puses – desmitiem cilvēku paliek bez darba, jāmaksā pabalsti, un tas tādai vietai kā Istrai, kas atrodas pavisam nomalē, ir katastrofa," Neatkarīgajai atzīst sieviete. Laikam tiešām ejam ceļu, lai pie dzīvības būtu tikai pilsētas, spriež pansionāta darbinieki. Arī bijušais pansionāta darbinieks Mihails domā, ka ģimenes ar bērniem aizbrauks – ja ne uz ārzemēm, tad uz lielajām pilsētām.

Galvenais – nauda?

Galvenais iemesls, kāpēc Istra slēgta, esot nauda, proti, tā jātaupa. No šāgada janvāra reorganizēta visa pansionātu sistēma (visi 33 centri apvienoti piecos reģionos), tā ietaupot uz administratīvajiem izdevumiem. Pirms Istras jau slēgts pansionāts Piltene Kurzemē un Nītaure Vidzemē. Tieši šo centru slēgšanu Labklājības ministrija (LM) pamato ar tēzi: pakalpojumu sniegšana jāturpina klienta vajadzībām atbilstošās telpās, tāpēc slēdz filiāles, kuras izvietotas ēkās, kas nav valsts īpašumā, kurās nav iespējas veikt investīcijas vai ir nepieciešams nesamērīgi liels finansējuma apmērs, lai ēkas sakārtotu atbilstoši noteiktajām prasībām.

Otrkārt, arvien samazinās pansionātu iemītnieku skaits un arī rinda uz pansionātiem sarūk. No tā izriet, ka šādā situācijā cilvēkus ir izdevīgāk ievietot lielajos pansionātos, lai tie būtu pilni, jo izmaksas ir mazākas. Ir pansionāti Latvijā, kur dzīvo vairāki simti iemītnieku, bet, piemēram, Istrā bija 71. Līdzīgi arī citos slēgtajos centros. Pagaidām Neatkarīgajai nav izdevies uzzināt, kāds tieši ir ietaupījums budžetā no pansionātu slēgšanas.

Skaistā valsts nomale

Centrs Istra atrodas jeb, precīzāk, atradās skaistā, nelielu pakalnu un ieleju ieskautā vietā, ezera krastā. Tā izveidota jau padomju laikos un kā daudzi pansionāti, kuros izmitināja personas ar garīgās attīstības traucējumiem, izvietota Latvijas nomalē, netālu no Krievijas robežas, kādreizējā Istras pagastā, Vecslabadas ciemā (tagad Ludzas novads).

Pansionāta teritorija plaša (17 hektāru un kopumā 14 ēku) – uz to tagad pretendē mantinieki. Tiesas process velkas jau vairākus gadus (LM jau atteikusies no turpmākās tiesāšanās), un līdz šim spriedumi bijuši pilnīgi pretēji. Interesanti, ka mantinieki pretendē ne tikai uz zemi, bet arī ēkām, kuras celtas padomju laikā. Kā stāsta nu jau bijušais pansionāta direktors Aleksandrs Kaseckis, viņš mantiniekus savām acīm nav redzējis, tikai advokātu, un nezina, ko viņi plāno šeit darīt, taču "mūsu informācija liecina, ka viņi pretendē uz atsevišķām pansionāta ēkām, pat šķūni". Sakārtot pansionāta īpašumtiesības varēja jau sen, 2002. gadā, visi dokumenti bija sakārtoti, taču dažādu apstākļu dēļ tas nenotika. "Un tad, kad parādījās prasība tiesā, vairs neko, lai uzlabotu pansionāta vidi, es nevarēju darīt – tika liegts ieguldīt naudu vietā, kas, iespējams, drīz nebūs valsts īpašums," saka A. Kaseckis.

Tātad sanāk apburtais loks – pansionāts tiek deklarēts kā "bīstams cilvēkiem", bet sakārtot to nevar – ja nu gadījumā būs jāatdod zeme? Tikpat interesants jautājums ir, kāpēc nebija iespējams pārcelt Istru uz Rundēniem, pagastu kaimiņos, kur jau bija izstrādāts projekts par sociālās aprūpes centra izveidi. Turklāt tas varas gaiteņos staigāja un to lasīja vēl divi iepriekšējie labklājības ministri. Istrā cilvēki nezina šīs lietas aizkulises, bet šķiet aizdomīgi, ka dienu pirms rekonstrukcijas darbu uzsākšanas tika pateikts: stop.

Pagasts zaudē

Visi pansionāta iemītnieki pārcelti uz citiem centriem. "Cilvēki varēja izteikt savu vēlmi, un visi uzrakstīja – uz Krastiņiem Krāslavas rajonā, tas ir tuvākais pansionāts, taču visus nevarēja uz turieni pārcelt – tā nu sadalīja un aizveda uz Kalupi Daugavpils rajonā, Liteni Gulbenes, Lubānu – Madonas un Mēmeli Aizkraukles rajonā," stāsta A. Kaseckis. Par to, ka šeit kādreiz dzīvojuši cilvēki, liecina vien plāksnītes ar iemītnieku vārdiem. Pilnīgi viss aizvests, vēl palikusi ziemai sagādātā malka.

Līdz ar klientiem no pansionāta bija jāatvadās darbiniekiem, no kuriem praktiski visi ir vietējā pagasta iedzīvotāji. "Strādāja ģimenes – vīrs un sieva, tagad abi bez darba, visiem ir bērni... Nezinu, kā būs ar pagastu – ja šīs ģimenes nolems pārcelties, būs jāslēdz skola, bērnudārzs. Citu darba vietu te tikpat kā nav," spriež A. Kaseckis.

"Deviņas ģimenes izdzīvos, jo viens – vīrs vai sieva – esam atstāti kā sargi pansionātam. Bet mans vīrs tagad ir bez darba. Viņš reģistrēsies kā bezdarbnieks, bet darba te praktiski nav," stāsta bijusī pansionāta aprūpētāja Natālija, kas te nostrādājusi astoņus gadus. Viņas ģimenē aug trīs bērni – divi jau pusaudži, bet mazākajam pieci gadiņi. "Gribam, lai mazākais te skolā iet, negribētos aizbraukt prom..." Pansionāta iemītnieki ļoti jūtīgi uztvēra centra slēgšanu, pieraduši pie vietas, darbiniekiem, raudāja, taču bija arī iemītnieki, kuri priecājās. "Jā, ka būs jaunā vietā, cilvēki ir dažādi," saka Natālija. Viņa zina stāstīt, ka cilvēkiem piedāvā darbu Ludzā, par pārdevējiem. Savukārt Mihailam, kas pansionātā darīja saimnieciskos darbus, tagad bez darba ir sieva. "Vieglākais, bet ne legāls, iztikšanas līdzeklis pierobežā ir cigarešu, alkohola kontrabanda... No tā diemžēl pārtiek daudzas ģimenes. Kas cits cilvēkiem atliek?" vaicā Mihails.

**

SVARĪGI JAUTĀJUMI

Kāpēc slēdz pansionātu?

• jātaupa nauda

• telpas nav atbilstošas klientiem/atjaunošana prasa naudu

• uz zemi, kur atradās pansionāta ēkas, pretendē mantinieki; notiek tiesas process

• samazinās pieprasījums pēc pansionātiem

Neatbildētie jautājumi

• vai vienīgais veids, kā ietaupīt naudu, ir ievietot cilvēkus pēc iespējas lielākos aprūpes centros?

• kāpēc vairākus gadus nekas netika darīts, lai pansionātu sakārtotu (ja jau tas bija bīstams klientiem, tad kā tur varēja dzīvot šo visu laiku?)

• kāpēc tika apturēts projekts par pansionāta pārcelšanu uz Rundēniem, kas saglabātu darba vietas, bet pansionāta iemītniekiem nevajadzētu pārcelties pat uz 200 km attālām jaunām mājām?

• kāda ir valsts sociālā politika attiecībā uz pansionātiem vispār?