Neuzrauga, kā aprūpē smagi slimos

Labklājības ministrija (LM) nav konstatējusi tādus pārkāpumus vai nolaidību sociālās aprūpes centrā Rūja, kuri varētu būt cēlonis Artūra nāvei, taču to vēl vērtēs Veselības inspekcija un arī policija.

LM speciālistiem zināms, ka jaunietim bija smaga akūta saslimšana, kas bijusi iemesls veselības stāvokļa saasinājumam. Tomēr pārkāpumi aprūpes centra darbā ir konstatēti un, lai arī LM apgalvo, ka tiem nav nekādas saistības ar puiša nāvi, tie ir pietiekami nopietni. No ministrijas konstatētā izriet, ka sociālās aprūpes pakalpojumi un to nodrošināšana centra klientiem netiek uzraudzīti.

Neatkarīgā rakstīja, ka aprīļa vidū Vidzemes slimnīcā Valmierā miris sociālās aprūpes centra Rūja iemītnieks Artūrs. Par viņa veselības stāvokli raidījumam Tautas balss ziņoja viņa māte, kura uzskata, ka dēls netika pietiekami aprūpēts, kas noveda pie traģiska iznākuma. Oficiāla tiesu medicīnas slēdziena vēl nav, bet tiek minēts, ka zēna nāves cēlonis ir infekcijas slimība. To apliecina arī LM, taču jaunieša māte apgalvo, ka dēla stāvoklis, kad viņu ievietoja slimnīcā, esot liecinājis, ka ne pirmo dienu Artūrs slimo. Viņš bijis auksts, nokrities svarā, ar izgulējumiem.

LM Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta direktors Visvaldis Gūtmanis stāsta, ka jaunietis 14. aprīlī ar ātro palīdzību tika nogādāts slimnīcā, jo pansionāta medicīnas māsa bija secinājusi, ka viņam ir ļoti zems spiediens un puisis jūtas ļoti slikti. 17. aprīlī viņš slimnīcā nomira. Jau nākamajā dienā LM speciālisti devušies uz centru pārbaudē. «Artūra lietā konstatētas pretrunas – dažādos dokumentos minēts dažāds viņa stāvokļa izvērtējums un funkcionālās spējas. Turklāt daļēji var saprast, kas ar viņu ir darīts, piemēram, kāda veida aprūpe veikta,» atklāj V. Gūtmanis. Vēl konstatēta neatbilstība dokumentos par to, cik vispār aprūpētāju strādā centrā, nav skaidri atspoguļotas aprūpētāju dežūras, kā arī sociālās aprūpes pakalpojumi netiek uzraudzīti. Jāpiebilst, ka sociālās aprūpes centrā, kur ievieto cilvēkus ar 1. un 2. grupas invaliditāti, sociālā aprūpe un aprūpe ir vienas no visbūtiskākajām lietām, kas aprūpes centram, kuru finansē no nodokļu maksātāju naudas, ir jāveic. Iespējams, tieši tāpēc, ka pat pašos iestādes dokumentos nav skaidrības, kāda aprūpe Artūram bija jāsaņem, viņa sliktais veselības stāvoklis netika laikus pamanīts. To ļauj secināt TV raidījuma uzfilmētais pansionātā, kur darbinieki katrs stāsta ko citu (viens saka, ka Artūram bija izgulējumi, cits – viņš skraidījis pa trepēm un nebija guļošais), gan LM pārbaudē konstatētais.

«Aprūpes centrā ir pretizgulējumu matrači, bet ģimenes ārsts viņu bija skatījis, un arī Veselības inspekcija bija martā tur, un visi klienti tika pārmeklēti uz izgulējumiem, šim jaunietim, kas bija daļēji staigājošs, matracis nebija vajadzīgs,» pārbaudē noskaidrojis V. Gūtmanis.

LM ierosinājusi trīs disciplinārlietas – par Rūjas vadītājas, Veselības nodaļas vadītājas un Sociālās aprūpes nodaļas vadītājas darbu. «Diagnozi nevaru atklāt, bet klientam bija vēl piecas saslimšanas bez šīs akūtās,» saka V. Gūtmanis. Pašlaik nav konstatēta sakarība starp nāvi un nepietiekamu aprūpi, tāds pagaidām ir LM secinājums.

Latvijā

Joprojām nerimst sabiedrības sašutums par ASV vēstnieka Kristofera Robinsona uzrunu krievu valodā. Vai ASV Latviju uzskata par Krievijas teritoriju? Un joprojām ASV vēstniecības mājaslapā ir saite uz informāciju krieviski. Tāda ir Igaunijā izvietotās ASV vēstniecības mājaslapās, bet nav Lietuvas un Polijas mājaslapās. No kādiem apstākļiem ir atkarīga valodas izvēle? Par to “Neatkarīgā” runā ar politologu Andi Kudoru.

Svarīgākais