Trīs pansionāti jau slēgti

Ar valsts sociālās aprūpes centru jeb pansionātu reorganizāciju nav pieticis, lai kompensētu naudas trūkumu valsts budžetā šo iestāžu uzturēšanai, tāpēc Labklājības ministrija (LM) pieņēma lēmumu veikt citus pasākumus, arī likvidējot atsevišķus nelielus pansionātus jeb formāli sauktus par sociālās aprūpes centru filiālēm. Skarbs liktenis sagaidīja pansionātu Nītaure Vidzemē, Pilteni Kurzemē, un nupat darbu pārtraukusi Istra Latgalē.

Optimizējot jeb minimizējot valsts budžeta izdevumus sociālajiem pakalpojumiem, jau pērnā gada nogalē LM bija skaidrs, ka valsts sociālās aprūpes centri būs jāreorganizē. Šajos pansionātos, kur finansējums nāk no valsts, dzīvo cilvēki ar garīgās vai psihiskās veselības traucējumiem no 18 gadu vecuma, kā arī ir vairāki bērnu sociālās aprūpes centri – gan pilnīgi veseliem mazuļiem, kuru vecākiem atņemtas vecāku tiesības, gan bērniem ar veselības problēmām.

Pirms likvidē, reorganizē

No šā gada 1. janvāra reorganizēti 33 LM pakļautībā esošie sociālās aprūpes centri, izveidojot piecus reģionālus valsts sociālās aprūpes centrus, un, kā norāda LM, tā samazinot administratīvos izdevumus. Taču šāda optimizācija nav devusi pietiekamu ietaupījumu, un tāpēc jāveic arī citi pasākumi, to skaitā likvidējot atsevišķas valsts sociālās aprūpes centru filiāles, lai samazinātu infrastruktūras uzturēšanas izdevumus, skaidro LM speciāliste Liene Zvereva.

Slēdz tos, kur sliktas telpas

Kopumā šogad slēgtas trīs sociālās aprūpes centru filiāles: Kurzemē pansionāts Piltene, Vidzemē pansionāts Nītaure (šāgada aprīlī) un Latgalē pansionāts Istra, kas ir raisījis visasāko domu apmaiņu un pašvaldības neapmierinātību.

L. Zvereva skaidro, ka, veicot filiāļu likvidāciju, ievērots princips, ka pakalpojumu sniegšana ir jāturpina klienta vajadzībām atbilstošās telpās, proti, slēgtas filiāles, kuras ir izvietotas ēkās, kas nav valsts īpašumā, kur nav iespējas veikt investīcijas vai ir nepieciešamas nesamērīgi lielas investīcijas, lai ēkas sakārtotu atbilstoši noteiktajām prasībām. LM uzsver, ka pansionāta Istra telpas nebija atbilstošas prasībām – to tehniskais stāvoklis varēja apdraudēt klientu drošību. Otrkārt, jau ilgstoši notiek sarežģīts tiesvedības process starp ministriju un īpašuma mantiniekiem par valstij piekrītošajām būvēm.

Tiesājas bezjēdzīgi?

Tiesas process sācies jau 2004. gadā, kad Latgales apgabaltiesā tika iesniegta prasība pret LM par īpašuma tiesību atjaunošanu. Kopā ar LM kā otrs atbildētājs bija un joprojām ir Istras pagasts. Prasītājs (privātpersona) prasīja atjaunot īpašuma tiesības uz zemi 57 hektāru platībā un dzīvojamo māju, divām pansionāta ēkām, kūti un diviem šķūņiem – faktiski gandrīz uz visām pansionāta lietošanā esošajām ēkām un visu zemi. Spriedumi bija dažādi – pirmajā instancē bija par labu LM, otrajā instancē – arī par labu LM, savukārt Augstākās tiesas Senāts atcēla iepriekšējos spriedumus. Lietu otrajā instancē skatīja vēlreiz, un spriedums valstij bija nelabvēlīgs. "Tad LM iesniedza kasācijas sūdzību, un tika samaksāta valsts nodeva 50 lati, kas arī bija vienīgie tiesāšanās izdevumi," Neatkarīgajai apgalvo LM speciāliste Ilona Jurševska. Pēc pēdējā sprieduma par labu privātpersonām, LM atteicās no tiesāšanās, bet process turpinās, un, kā zina teikt LM, tiesājas Istras pagasta pārvalde.

Īsāka rinda uz pansionātiem

Atsevišķu pansionātu aizvēršanu LM attaisno ar rindu samazināšanos uz aprūpes centriem. Gada laikā rinda uz iekļūšanu pansionātā ir samazinājusies no 613 līdz 214 personām, apgalvo ministrijā, tas nozīmē pieprasījuma samazināšanos un vēl vienu argumentu par labu pansionātu slēgšanai. Kā viens no iemesliem, kāpēc samazinājušās rindas, ir fakts, ka no jūlija izveidotas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas nodaļas četrās psihoneiroloģiskajās slimnīcās un tajās izmitinātas 229 personas. Vēl vairāki cilvēki noņemti šāgada pirmajā pusgadā no šīs rindas (kopumā 57 cilvēki), jo radinieki apņēmušies kopt tuvinieku paši.

"Mums jānodrošina valsts īpašumā esošo ēku optimāla noslodze un valsts resursu efektīvāka izmantošana. Resursi, kuri atbrīvosies, slēdzot pansionātus, tiks novirzīti tiem pansionātiem, kuros cilvēki turpmāk dzīvos," LM pozīciju skaidro L. Zvereva. Istras 66 iemītnieki izmitināti citās Latgales filiālēs.

Nevar palīdzēt

Ministrija precīzi neatbild, vai gaidāma vēl kādu pansionātu slēgšana, taču informē, ka arī 2011. gadā ir plānota valsts budžeta līdzekļu samazināšana LM administrējamajās valsts budžeta programmās. LM uzdevums ir atkārtoti sniegt priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu samazināšanai, līdz ar to ministrija nevar garantēt Ludzas novada domei pansionāta Istra pārvietošanu uz citu vietu, kā to bija iecerējusi pašvaldība, un finansējumu.

Plašāku reportāžu no Istras lasiet nākamnedēļ.

***

VIEDOKLIS

Sociālā katastrofa pagastā

Edgars Mekšs, Ludzas novada domes priekšsēdētājas vietnieks:

– Ludzas novada Istras pagastā ir 840 iedzīvotāju, bet tikai 113 cilvēkiem ir darbs pagasta teritorijā. Pansionāta Istra slēgšana nozīmē darba zaudēšanu 44 Istras pagasta iedzīvotājiem, bet viņu ģimenēm – palikšanu bez iztikas līdzekļiem. Ja cilvēki paliek pagastā, smagi cietīs sociālā joma, jo būs jāmaksā sociālie pabalsti. Savukārt, ja ģimenes aizbrauks, būs jāslēdz skola, bērnudārzs. Pagastam draud galīga iznīkšana. Vēl marta beigās labklājības ministrs Uldis Augulis bija paudis atbalstu tam, ka novads varētu pansionātu pārveidot par pašvaldības iestādi, bet jau aprīļa beigās savu viedokli mainīja. Ludzas novada domes deputāti nosūtīja ministram atklātu vēstuli, kurā kategoriski iebilda pret Istras darbības pārtraukšanu. Vēstulē mēs raksturojām situāciju un sekas, kas būs, ja pansionātu slēgs, kā arī to, ka tā ir nekorekta rīcība pret pašvaldību, ņemot vērā iepriekšējo vienošanos. Pagājušā gada decembrī pašvaldība piešķīra 180 000 latu Rundēnu skolas ēkas renovācijai, lai to pārveidotu par sociālās aprūpes centru, turklāt pēc Labklājības ministrijas ieteikuma summa tika palielināta līdz 240 000 latu. Martā bija izsludināts atklāts konkurss par skolas ēkas rekonstrukciju, un aprīlī tika izraudzīts konkursa uzvarētājs un noslēgts līgums. Pašvaldība bija gatava apņemties par saviem līdzekļiem nodrošināt Istrai kurināmā piegādi, telpu un teritorijas uzkopšanu.