Pirmajā acu mirklī var šķist, ka valsts sociālās aprūpes centru uzturēšanas izmaksas ir ļoti augstas – gadā visu centru uzturēšanai tiek izlietoti vairāk nekā 20 miljoni latu. Viena cilvēka uzturēšana valsts aprūpes centrā izmaksā turpat 12 latus dienā, taču tikai trīs lati paredzēti precēm un pakalpojumiem, piemēram, medikamentiem vai pamperiem aprūpes namos dzīvojošiem cilvēkiem ar smagu invaliditāti.
Lielākās naudas summas aiziet centru uzturēšanai un personāla atalgošanai. Tajā pašā laikā izskan arguments, ka «centri nevar atrast darbiniekus, jo algas ir nožēlojami mazas». Aprūpētājs centrā saņem vien 150 latu algu mēnesī. Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta direktora vietas izpildītājs Aldis Dūdiņš sarunā ar Neatkarīgo atzīst: protams, uzticētais darbs ir jāpadara kārtīgi neatkarīgi no algas apmēra, taču krīzes gados centriem paredzētais finansējums, īpaši darbinieku algām, apcirpts pamatīgi. Lai sakārtotu sociālās aprūpes centru darbu, LM gatavo ārkārtas ziņojumu valdībai, prasīs arī papildu finansējumu. Neatkarīgā gan papētīja atalgojumu valsts sociālās aprūpes centru un to filiāļu vadītājiem, un jāteic – par mazu to nevar saukt.
Dienā 12 lati
Valsts sociālās aprūpes centri nodrošina ilgstošu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju bērniem bāreņiem līdz divu gadu vecumam, bērniem ar garīgās un fiziskas attīstības traucējumiem un pieaugušajiem ar smagiem garīgiem traucējumiem. Latvijā ir pieci centri ar 31 filiāli un 4659 vietām. Pašlaik centros dzīvo 4545 cilvēki.
Šogad centru darbībai ir piešķirti vairāk nekā 20 miljoni latu; pēc LM aprēķiniem, vidējās vienas personas uzturēšanās izmaksas dienā ir 11,93 lati. No šīs summas tikai trīs lati ir atvēlēti centrā dzīvojošā cilvēka, visbiežāk – ļoti slima un aprūpējama – higiēnas precēm un citām ikdienā nepieciešamām lietām. 2008. gadā dienā cilvēka uzturēšanās izmaksāja turpat 16 latus. «Ja vērtē no viedokļa, ka aprūpes centru klienti ir hroniski slimi cilvēki, tad izmaksas ir minimālas, aprūpes centrs darbojas kā slimnīca plus sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija,» stāsta A. Dūdiņš.
Stipri sarukušas
Centru uzturēšanas izmaksas pēdējos gados būtiski samazinājušās. Vislielākais finansējums bijis 2008. gadā – 23 miljoni gadā, bet jau
2009. gadā tas ir samazinājies par trīs miljoniem. No budžeta cirpšanas sociālās aprūpes centri netika pasargāti, uzsver A. Dūdiņš, taču tiem saglabājās visi tie paši uzdevumi. Samazinājums galvenokārt skāris personāla atalgojumu un darbinieku skaitu. Pašlaik salīdzinājumā ar 2006. gadu centros strādā par 700 darbiniekiem mazāk. Pēc A. Dūdiņa teiktā, aprūpētājs saņemot tikai 150 latu. Tiesa, Neatkarīgā pētīja, kāds ir aprūpes centru amatpersonu atalgojums. Vadības algas svārstās no 700 līdz 1300 latiem, bet centru filiāļu, piemēram, centram Vidzeme ir četras filiāles un katrai ir sava vadība, atalgojums ir no 600 līdz 700 latiem. Ap 700–900 latiem mēnesī ir arī administratīvo nodaļu vai saimniecības vadītāju algas. Jāatzīst, ka šādas algas patiešām saņem tikai neliela daļa darbinieku, jo lielākā daļa saņem nelielas algas.
Veselības aprūpi nodrošināt nevar
«Aprūpes centriem nav ne cilvēkresursu, ne tehnoloģiju, lai nodrošinātu nepieciešamo veselības aprūpi hronisku saslimšanu gadījumos,» norāda A. Dūdiņš. Specifisko saslimšanu dēļ klienti ilgstoši atrodas stacionārajās ārstniecības iestādēs. Pēc LM speciālistu domām, stratēģiska kļūda ir bijusi tā, ka aprūpes centros vairs nav medicīniskās aprūpes speciālistu. «To izjūtam ļoti konkrēti,» saka A. Dūdiņš. Pašlaik pat saskaņā ar likumu aprūpes centriem jānodrošina tikai tas, lai cilvēks ir reģistrēts pie ģimenes ārsta, lai vajadzības gadījumā izsauktu ātro palīdzību un lai dzertu ārstu nozīmētās zāles.
Ziņojums valdībai – atkal bez rezultāta?
Jau 2007. gadā LM izstrādājusi programmu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstībai 2009. – 2013. gadam. Tās ietvaros bija jāsakārto centru darbība un jāattīsta alternatīvās sociālās aprūpes pakalpojumi. Programmu valdība pieņēma, bet naudu
(16,9 miljonus latu) tās īstenošanai neiedeva. Tā vietā nāca budžeta konsolidācija. Pērn prasīta papildu nauda atalgojumam, taču valdība divreiz to noraidījusi. Vasaras sākumā valdībā atkal tiks iesniegts ziņojums.