Sociālā māja glābj bez pajumtes palikušos

Divstāvu nams pašā Saldus novada Lutriņu pagasta Namiķu centrā, kurā kādreiz mājojis bērnunams Rūķītis, sācis otro dzīvi – kopš septembra tajā izveidota sociālā māja ar līdzīgu nosaukumu Rūķīši.

Tā kā bez vecāku gādības palikušo bērnu skaits samazinājās, Saldus novada dome nolēma nevis vienkārši ēku slēgt vai ierīkot tur kādu veikalu, bet izmantot iedzīvotāju labā. Sociālās mājas vadītāja sociālā darbiniece Gunta Jefišova cer, ka Rūķīši kļūs arī par tuvīno māju iedzīvotāju pulcēšanās vietu – sociālo dienas centru.

Dienas vidū Namiķos pavisam kluss, nemana nevienu dzīvu dvēseli, tikai pie sociālās mājas rosās vīri, kuri veic remontdarbus, un tāpēc pa galvenajām durvīm neieiet. Smaržo pēc rudens āboliem. Sociālajā mājā tāpat kā pašā ciematiņā kluss, vien dzirdamas mazuļa raudas. "Mums ir sociālā māja ar 17 dzīvoklīšiem un krīzes centrs, kurā cilvēks kritiskā situācijā var padzīvot kādu laiku," paskaidro aprūpētāja Sandra Petrova. Un raudošais mazulītis ar mammu apmetušies krīzes centrā, jo bija palikuši bez dzīves vietas. Sociālie darbinieki novēro, kā mamma tiek galā ar bērniņa aprūpēšanu, un izlems, ko darīt tālāk. Ir liela cerība, ka mamma un bērns paliks kopā.

S. Petrova saka: esam pavisam jauni, tikko atvērušies, un vedina apskatīties, kā cilvēki dzīvo sociālajā mājā, kā iekārtotas istabiņas. Sociālajā mājā ir burvīgi iekārtota bērnu rotaļu istaba, tas vēl no bērnunama laikiem, tāpēc jau sociālās mājas vadītāja uzsver, ka dienas centra izveide papildus sociālajai mājai ir pavisam reāla lieta.

"Ko saka sievietes, kad aicinām uz nodarbībām? Mums nav kur atstāt bērnus! Te bērniem būs ko darīt! Vēlamies uzmundrināt cilvēkus, palīdzēt paraudzīties uz dzīvi no gaišās puses," G. Jefišova ir optimiste.

Izmesti no mājām

Septiņdesmit trīs gadus vecā Silvija Baumane, sirsnīgi saukta par Silvīti, Rūķīšos dzīvo kopš sociālās mājas izveides. "Nevarēju vairs samaksāt saimniekam par dzīvoklīti, kurā biju nodzīvojusi gandrīz trīsdesmit gadu. Īres maksu pacēla tik lielu, ka nekam citam gandrīz nepalika pāri," stāsta Silvija, kas lielāko mūža daļu nodzīvojusi Saldū, bet tagad jau trešo mēnesi aprod ar dzīvi sociālajā mājā. Ar pensiju 126 latu apmērā patiešām par dzīvokli pilsētā, vēl saimnieka mājā, nesamaksāsi. Tagad Silvijas kundze var atvēlēt naudu zālēm. Vienmēr siltumā, darbinieku aprūpēta. "Ja kaut ko vajag, vienmēr varu palūgt, atvedīs," saka Silvija. Viņa daudz lasa, arī sarunas laikā rokās grāmata, šoreiz par dzīvniekiem.

Arī septiņdesmit sešus gadus vecajam Zigmantam Aļikam nepaveicās – viņš dzīvojis kopā ar kādu kundzi, taču viņai uzradušies dēli, kas sievietes dzīvokli pārdevuši, bet Zigmantu izlikuši uz ielas. "Jā, tā bija, pavisam uz ielas," saka Aļika kungs. Taču nu jau viņš atguvies, joko un smejas. Uzteic aprūpētāju Sandru: viņa ir vislabākā, nav kašķīga! Pagaidām Zigmants izmitināts krīzes centrā uz diviem mēnešiem, un to, kur viņš turpmāk dzīvos, noteiks vairāki apsvērumi. Sirmajam kungam ir bērni – meita dzīvo Anglijā, bet par dēlu Zigmants negrib runāt. Vai viņš vēlētos dzīvot sociālajā mājā? "Jā, kāpēc ne? Tikai negribu, lai būtu kā cietumā..." No kunga atbildes noprotams, ka viņam dikti gribētos saglabāt vismaz kādu pašnoteikšanos.

Pārsvarā vecie ļaudis

Sociālās mājas vadītāja G. Jefišova stāsta, ka cilvēks uz sociālo māju var pretendēt, ja atbilst kritērijiem: trūcīgs vai maznodrošināts, ir gados vecs vai ar invaliditāti. Nedrīkst būt parāds par iepriekšējo dzīves vietu, neuzņem arī cilvēkus, kuri slimi ar tuberkulozi. Katru gadījumu izvērtē individuāli, jo situācijas ir ļoti dažādas. "Pašlaik no 17 dzīvoklīšiem apdzīvoti astoņi. Daļa iemītnieku nav spējuši samaksāt par dzīvokli, samaksa bijusi neadekvāti augsta, citiem nav bijis dzīves vietas vispār, bet visi ir tādi, kuri spēj sevi kaut cik aprūpēt," stāsta G. Jefišova. Cilvēkiem sociālajā mājā patīk, jo iepriekš viņi dzīvojuši vieni, noslēgušies četrās sienās.

Sociālā māja turpinās atdzīvoties, jo tās vadītāja ir pārliecināta par savu ideju – izveidot dienas centru, arī sieviešu klubiņu. "Tās būs nodarbības, lekcijas, rokdarbu pulciņš – viss, kas varētu interesēt sievietes," stāsta Gunta.