Plāno Ošupes pansionāta likvidāciju

Mazajā sociālās aprūpes centrā Ošupē Madonas novadā ir mājīga atmosfēra, maz iedzīvotāju un sirsnīgi darbinieki. Kāpēc jālikvidē tieši šāds pansionāts un cilvēki jāpārceļ uz jau tā piepildītajiem lielajiem centriem?

Tas ir galvenais jautājums, kuru Labklājības ministrijai (LM) uzdod madoniete Māra Bērziņa, kuras mazmeitiņa ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem dzīvo šajā centrā. Bērziņas kundze ir apņēmusies aizstāvēt centra pastāvēšanu un ir gatava pat organizēt akciju, lai savāktu līdzekļus pansionāta remontam, ja valstij nav šādas naudas. Tieši pansionāta tehniskais stāvoklis esot bijis par pamatu, kāpēc centrs slēdzams. Oficiālu viedokli vēl neizdevās noskaidrot, to LM sola sniegt ceturtdien.

Neliels centrs

Nelielais aprūpes centrs patiesībā ir sociālās aprūpes centra Lubāna sastāvdaļa, taču arī centrs Lubāna ir filiāle valsts sociālās aprūpes centram Latgale, kas pēc sociālās aprūpes centru reorganizācijas atrodas Zemgales pusē. Pansionāts, kurā dzīvo 51 cilvēks ar dažādu invaliditāti, atrodas bijušajā Ošupes pamatskolas ēkā Rūpsalā.

Māras Bērziņas mazmeitiņa Monta tur dzīvo jau divus gadus, iepriekš dzīvojusi sociālās aprūpes centrā Ezerkrasti Rīgā, ko pirms pāris gadiem arī likvidēja. «Mazmeitiņai pašlaik ir 20 gadu, un viņai garīgās attīstības traucējumi ir jau no dzimšanas,» atklāj vecmāmiņa. Montas mamma no meitenes atteicās, un par viņu ilgu laiku rūpējās vecāmamma un vecaistēvs, tomēr pašu spēkiem aprūpēt mazmeitu un arī strādāt, lai varētu ģimenei nodrošināt iztiku, nebija iespējams, tāpēc nolemts mazmeitiņu iekārtot sociālās aprūpes centrā. Tur ir nodrošināta diennakts aprūpe. Pansionātā ir dažādi iemītnieki – citiem ir grūtāk, citiem – vieglāk, bet atmosfēra šajā centrā ir ļoti laba, pēc Māras kundzes domām, tas ir viens no labākajiem aprūpes centriem, kurus viņa redzējusi, jo bijusi daudzos.

Labāk neremontēt

Māra Bērziņa ir pārliecināta, ka lielākā Ošupes pansionāta priekšrocība ir mazais klientu skaits, mājīgums un tas, ka iemītnieki var brīvi pastaigāties laukā, ir dārzs, kur tiek audzēti dārzeņi. Vecāmamma regulāri apciemo mazmeitu, un šādā ciemošanās reizē janvārī viņa no sociālās darbinieces uzzinājusi, ka līdz gada beigām pansionāts tiks reformēts, jāmeklē cita vieta mazmeitai. «Es uzreiz uzrakstīju vēstules labklājības ministrei un arī centra Latgale vadītājai ar jautājumu – kāpēc?» stāsta M. Bērziņa. Viņa arī saņēmusi atbildi, kurā LM skaidro: saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju Ošupes pamatskolas ēka un palīgēkas neatbilst ugunsdrošības prasībām. «Klienti, kuri saņem pakalpojumu minētajā centrā, prasa īpašu uzmanību, krīzes situācijās un stihisku nelaimju gadījumos ir ļoti svarīgi nodrošināt klientu dzīvībai un veselībai pēc iespējas drošāku vidi, pretējā gadījumā apdraudējuma risks ir ļoti liels,» teikts vēstulē. LM arī paskaidro, ka skolas ēkai nepieciešami ne tikai pielāgojumi atbilstoši ugunsdzēsības, bet arī atbilstoši higiēnas prasībām [..], tāpēc «turpmāka ēkas izmantošana personu ar garīgās attīstības traucējumiem sociālajai aprūpei saistīta ar ievērojamiem līdzekļu ieguldījumiem, kurus ministrija nav tiesīga veikt īpašumā, kas tai nav piekritīgs». Vēstulē LM gan nesauc to par centra slēgšanu (tur minēts – pārcelšanās), jo loģiski – Ošupes pamatskolas telpās jau nav atsevišķs pansionāts, bet tikai dzīvo daļa filiāles Lubāna klientu. Tiesa, to ir vairāk nekā pašā centrā Lubāna (tur dzīvo 40 cilvēku).

Ziedosim

Ošupes pamatskolas ēka nodota pansionātam uz vismaz 50 gadiem, un iepriekšējos gados veikts arī remonts, kur naudu ieguldījusi ne tikai pagasta pašvaldība, bet arī valsts – 80 000 latu. «Kāpēc valsts nevarētu pārņemt šo ēku no pašvaldības un saglabāt vismaz vienu nelielu pansionātu, par kādiem tiek runāts jau gadiem un kādi ir ārzemēs?» jautā M. Bērziņa. Kāda viņas radiniece strādā ārzemēs pansionātā un stāsta, ka tādi paši iemītnieki kā viņas mazmeita dzīvo nelielos centros līdz desmit cilvēkiem, kur ir vismaz divi aprūpētāji. «Es saprotu, ka tam mums tiešām nav naudas, bet arī mūsējie varētu dzīvot kā cilvēki...» saka vecāmamma. Viņa ir gatava organizēt ziedojumu akciju, lai saglabātu nelielo centru.

Svarīgākais