Lai gan tiesībsargs norāda uz diskrimināciju pēc vecuma un Satversmes panta pārkāpumiem, Saeima pagaidām neizslēdz no likuma normu, kas paredz, ka tikai cilvēkiem darbspējīgā vecumā ir tiesības uz sociālo rehabilitāciju.
Tiesībsarga birojs izskatījis privātpersonas sūdzību tieši par valsts apmaksātiem rehabilitācijas pakalpojumiem, un, iespējams, ilgi nav jāgaida līdz nākamai lietai Satversmes tiesā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrajā, galīgajā, lasījumā vakar pieņēma grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Lai gan iepriekš daudz diskutējuši, komisijas deputāti tomēr neatbalstīja tiesībsarga ierosinājumu no likuma izslēgt, viņaprāt, diskriminējošo normu, proti, likumā pašlaik teikts, ka sociālo rehabilitāciju var saņemt persona ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā. Tātad šis priekšlikums uz plenārsēdi, kur ceturtdien šā likuma grozījumu galīgajā lasījumā paredzēts izskatīt, netiks virzīts. Arī Saeimas Juridiskais birojs aicināja deputātus atbalstīt tiesībsarga ierosmi, mainot likumā termina skaidrojumu, kas ir sociālā rehabilitācija, vai paredzēt, ka šī norma – uz sociālo rehabilitāciju var pretendēt jebkurš cilvēks – stātos spēkā vēlāk, ņemot vērā saspringto finansiālo situāciju valstī.
Deputāts Māris Grīnblats (TB/LNNK) atzina, ka šī sociālā rehabilitācija tomēr ir nepieciešama cilvēkiem, lai viņi atgrieztos darba tirgū. Līdzīgās domās ir arī deputāte Silva Bendrāte (Vienotība). Viņa pauda viedokli, ka tā nav diskriminācija, bet gan, ņemot vērā reālās vajadzības cilvēkiem, kuriem ir traucējumi, nepieciešamība saņemt sociālo rehabilitāciju, lai atsāktu strādāt.
No 2009. gada 1. janvāra likumā ir spēkā norma, kas paredz sociālo rehabilitāciju tikai darbspējīgām personām, kā arī černobiliešiem un represētajiem, iepriekš uz to par valsts naudu bija tiesības jebkuram. Tiesībsargs Romāns Apsītis norāda, ka konkrētais likuma pants paredz atšķirīgu attieksmi pret pensionēšanās vecumu sasniegušām personām, paredzot rehabilitāciju tikai darbspējīgām personām. "Atšķirīgās attieksmes kritērijs ir personu vecums," secina tiesībsargs, "uzskatu, ka atšķirīgā attieksme šajā gadījumā nav pieļaujama." Viņš atsaucas uz Labklājības ministrijas (LM) skaidrojumu par to, kas ir sociālā rehabilitācija un kāpēc tā ir tik būtiska strādājošiem cilvēkiem. Tiesībsargs citē LM: "Sabiedrībai darbspējīgā vecumā un sabiedrībai kopumā ieguvums no saņemtā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ir lielāks nekā personām, kuras ir sasniegušas pensijas vecumu" un secina, ka tā ir diskriminācija pēc vecuma pazīmes. Tiesībsargs aicinājis novērst likuma neatbilstību Satversmei.
Darbspējas vecumu nosaka Ministru kabinets – Latvijā tas ir no 15 gadiem līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai – 62 gadiem. Ministrijā Neatkarīgajai norāda: šogad no valsts budžeta paredzēts sociāli rehabilitēt 1950 cilvēku rindas kārtībā. "Gaidīšanas laiks rindā no iesnieguma saņemšanas brīža var variēt no pāris nedēļām – ja pakalpojumu persona ir tiesīga saņemt steidzamības kārtā – līdz vienam gadam," norāda LM speciāliste Marika Kupče.
***
VIEDOKĻI
Romāns APSĪTIS, tiesībsargs:
– Kā iemesls, kāpēc personām darbspējīgā vecumā ir vairāk vajadzīga sociālā rehabilitācija, tiek norādīts, ka tiek veicināta atgriešanās darba tirgū, spēja rūpēties par ģimenēm, bet rehabilitācija nekompensējot vecuma radītās izmaiņas pensijas vecumu sasniegušajiem. Uzskatu, ka šāds mērķis diskriminē pēc vecuma pazīmes. Minētais regulējums nonāk pretrunā ar Satversmi.
Silva BENDRĀTE, Saeimas
deputāte:
– Tā nav diskriminācija, bet gan nepieciešamība saņemt sociālo rehabilitāciju, lai atsāktu strādāt. Ja izņemtu vārdus "darbspējīgā vecumā", būtiski pagarinātos rinda uz šiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, un tad darbspējīgie, kam tā visvairāk nepieciešama, uz rehabilitāciju gaidītu ļoti ilgi.
Irina HOMKO, arodbiedrību eksperte:
– Tomēr uzskatu, ka tiesībsarga priekšlikums ir saprātīgs un atbilstošs Latvijas situācijai un sociālajai politikai ES, jo tur runā par aktīvo novecošanos, proti, cilvēki jāmudina strādāt ilgāk. Kad noņēma strādājošajiem pensionāriem 70% pensijas, jaunie neskrēja uz tām vietām, tātad cilvēki pensijas vecumā ir nozīmīgs darbaspēks.