Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienība rosina mainīt Valsts sociālo pabalstu likumu, lai kopšanas pabalstu cilvēkam ar invaliditāti turpinātu maksāt arī tajos gadījumos, kad šis cilvēks ir ievietots pašvaldību pansionātā.
Pašvaldību pansionātus atšķirībā no valsts sociālās aprūpes centriem valsts neuztur un neparedz nekādu finansējumu.
Ar šādu priekšlikumu Saeimas Sociālās drošības apakškomisijas deputātus iepazīstināja apvienības un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Apvienības priekšsēdētājs un pansionāta Madliena direktors Alvars Šteinbergs pastāstīja: cilvēks, iestājoties pašvaldību pansionātā, zaudē pabalstu, kas no valsts budžeta paredzēts invalīdiem par viņu kopšanu.
Pabalsts ir 100 latu mēnesī, un parasti to saņem kāds no radiniekiem, kas kopj cilvēku mājās. Taču gadījumos, ja šis cilvēks vēlas saņemt aprūpi pašvaldību iestādē, viņš zaudē pabalstu. "Ja ir pensija, teiksim, 170 latu, viņš nevar samaksāt par uzturēšanos pansionātā, bet, ja būtu vēl šis pabalsts, varētu to atļauties," sacīja A. Šteinbergs.
Pašvaldību pansionātos par cilvēka uzturēšanos valsts nemaksā – izmaksas, kas vidēji svārstās no 240 līdz 300 latiem mēnesī, sedz pats cilvēks ar savu pensiju un pārējo starpību atlīdzina radinieki, ja tādi ir, vai pašvaldība. A. Šteinbergs norāda: mainot likumu, mēs nāktu pretim cilvēkiem, kuri uzskata, ka viņiem pansionātā būtu labāka aprūpe. Interesanta situācija izveidojusies attiecībā uz privātajiem pansionātiem – ja persona uzturas tajā, valsts pabalstu nepārtrauc maksāt.
Labklājības ministrijas Pabalstu nodaļas vadītāja Ināra Baranovska atzina, ka pabalsta mērķis ir atbalstīt tās ģimenes, kuras rūpējas par saviem tuviniekiem un kuras patiešām kopj tuviniekus mājas, bet "nav mērķis atbalstīt pašvaldību budžetus". Tam iebilst Latvijas Pašvaldību savienības eksperte sociālajos jautājumos Silvija Šimfa: priekšlikuma mērķis nav vairot pašvaldību naudu uz valsts rēķina. Tie ir paši klienti, kuri zvana uz pansionātiem un interesējas par pakalpojumiem institūcijās, jo esot problēmas ar aprūpes kvalitāti mājās.
"Mūsu ierosinājuma būtība – ja cilvēks apņemas pats maksāt par uzturēšanos pansionātā, tad saglabā šo pabalstu. Ja par viņa uzturēšanos maksā valsts vai pašvaldības – tad pabalstu vairs nesaņemtu," sacīja A. Šteinbergs. "Tas atslogotu arī ģimenes locekļus, kuri varētu strādāt algotu darbu," piebilst S. Šimfa. Viņa gan neslēpa, ka pašvaldībām ir grūtības apmaksāt visiem cilvēkiem uzturēšanos pansionātā.
Protams, runa ir arī par naudu: ja valstij vajadzēs vairāk pabalstu maksāt cilvēkiem, būs lielāki izdevumi, jo pašlaik, tiklīdz kā cilvēks ir pansionātā – tā pabalstu vairs nemaksā. Pagaidām LM nav vērtējusi iespējamos papildu izdevumus. LM pārstāvis Aldis Dūdiņš Neatkarīgajai atzina, ka LM nav vērtējusi, cik daudz naudas tērē Latvijas iedzīvotāji, apmaksājot savu radinieku uzturēšanos pansionātā, tā atbalstot sociālās aprūpes sistēmu.
***
Cik cilvēku dzīvo pansionātos?
Pašlaik pašvaldību pansionātos mīt 5473 cilvēki,
valsts sociālās aprūpes centros – 4877
Pabalstu invalīdam, kuram ir nepieciešama kopšana, saņem 9298 cilvēki