Padomi labai veselībai

Glutēns ir proteīns, kas atrodams daudzos graudos, tostarp kviešos, miežos un rudzos. Glutēnu mēdz saukt arī par lipekli un tā ir ūdenī nešķīstoša olbaltumvielu grupa. Ja pēc glutēna saturošu produktu lietošanas izjūtat nepatīkamu diskomfortu, iespējams, ka jūs nepanesat šo lipekli. Glutēna nepanesamība izraisa ne tikai gremošanas traucējumus, bet var veicināt arī citas nepatīkamas izjūtas.

Kā jau visu, arī kofeīnu var pārdozēt. Tas notiek brīžos, kad uzņemat pārlieku daudz kofeīna, nekā jūsu ķermenis spēj droši pārstrādāt, un jums kļūst slikti. Kofeīna pārdozēšana var radīt nepatīkamas sajūtas, veselības problēmas un ļoti retos gadījumos tas var būt letāli.

Vesela sirds un nevainojama asinsrites sistēma ir ļoti svarīgi priekšnoteikumi, lai mēs diendienā justos labi un pilnvērtīgi varētu doties savās ikdienas gaitās. Diemžēl gan pasaulē, gan Latvijā sirds un asinsvadu saslimšanas ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem, turklāt sirds un asinsvadu slimības var veicināt arī virkni dažādu veselības problēmu, piemēram, cukura diabētu vai nieru mazspēju. Kā mazināt risku dzīves laikā saslimt ar hroniskām sirds un asinsvadu kaitēm, stāsta farmaceite Amanda Ozoliņa.

It kā jau nekas īpašs nav noticis, un dzīve rit kā ierasts, tomēr pēkšņi pamani, ka arvien biežāk pārņem aizkaitinājums, sarūgtinājums un neapmierinātība, savukārt enerģijas un spara šķietami kļūst arvien mazāk. Par ko liecina negatīvās emocijas un kā ikdienā parūpēties par mentālo veselību un tās profilaksi, stāsta kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) speciāliste, narkoloģe Ilze Maksima un farmaceite Alīna Fleišmane.

Aptuveni katrs desmitais cilvēks cieš no hroniska bezmiega. Tas negatīvi ietekmē pašsajūtu, rada dažādus veselības riskus, mazina produktivitāti darbā un tādējādi ilgtermiņā arī kopējo sabiedrības labklājību, tāpēc bezmiegu nevajadzētu ignorēt. Hronisks bezmiegs nav ārēju apstākļu radīta problēma – lielākoties cilvēki to sev “sagādā” paši ar nepareiziem un neveselīgiem domāšanas un uzvedības modeļiem. Un nekāda brīnumtabletīte nelīdzēs, būs jāķeras pie darba pašam ar sevi.

Ziemas laikā saule pie mums uzspīd reti. Dienas lielākoties ir apmākušās. Lai arī ilga uzturēšanās tiešos saules staros var būt kaitīga veselībai, īpaši tad, ja netiek izmantots saules aizsargkrēms, arī saules gaismas trūkums var negatīvi ietekmēt veselību. Kas notiek ar mūsu veselību, ja saules gaismas ir par maz?

Palielinātu apetīti var izraisīt dažādi faktori, piemēram, stress, paaugstināta slodze un veselības problēmas. Sievietēm to var izraisīt arī zems estrogēna līmenis.

Lai gan varētu šķist, ka malnutrīcija – uzturvielu trūkums organismā – mūsdienu pārtikas pārbagātības un liekā svara epidēmijas laikmetā ir teju neiespējama, diemžēl tā joprojām ir pietiekami izplatīta problēma. Uzturvielu deficīts novērojams gan dažādu veselības sarežģījumu rezultātā, gan arī finansiālu un sociālu faktoru dēļ, turklāt no tā nav pasargāts neviens. Kādi ir biežākie iemesli malnutrīcijas attīstībai un ko iespējams darīt, lai to novērstu, skaidro Veselības centra "Vivendi" sertificētā uztura speciāliste, kognitīvi biheiviorālās terapijas ēšanas traucējumu (KBT ĒT) metodes speciāliste Dr. Laila Siliņa un farmaceite Alīna Fleišmane.

Eksperti apgāž mītus, kas pastāv gadu gadiem, kā ātrā veidā izārstēt saaukstēšanos. Lai arī pastāv uzskats, ka šīs metodes strādā, eksperti izceļ, ka tā nav!

Vai aukstumam un locītavu sāpēm ir saistība, skaidro traumatologs, ortopēds Aleksandrs Omeļčenko, savukārt farmaceite Jeļena Bebre sniedz pirmās palīdzības padomus dažādas izcelsmes sāpēm.

Alerģijas cilvēkiem var būt no jebkā. Pārtikas alerģija ir stāvoklis, kad atsevišķi pārtikas produkti izraisa netipisku organisma reakciju. Lai gan jebkurš pārtikas produkts var izraisīt alerģiju, ASV Pārtikas un zāļu pārvalde norāda, ka šie septiņi pārtikas produkti daudz biežāk par citiem izraisa alerģisku reakciju cilvēkiem.

Ja vasaras sezonā par šķidruma uzņemšanu parasti ir vieglāk atcerēties, tad rudenī un ziemā ūdens dzeršana nereti tiek atstāta novārtā. Aukstākos laikapstākļos var būt grūtāk uztvert slāpju signālus, turklāt arī svīšana apģērba slāņos ir mazāk pamanāma, tā rezultātā radot maldīgu priekšstatu, ka hidratācija ir pietiekama un ķermenim ūdens nepieciešams mazāk nekā karstā laikā. Farmaceite Alīna Fleišmane uzsver, ka tas ir mīts, un skaidro, kāpēc ziemas sezonā par ūdens dzeršanu jāpiedomā jo īpaši rūpīgi.

Daudzi cilvēki no rīta dzer ūdeni ar citronu. Jau gadiem ilgi šī ir populāra tendence. Zināms, ka tas ir veselīgi, bet kādu labumu patiešām šis dzēriens sniedz veselībai?

Vai zinājāt, ka tēja ir otrs populārākais dzēriens pasaulē pēc ūdens? Tēju iegūst, iemērcot vārītā ūdenī zāļu augus. Vairāki pētījumi ir parādījuši, ka noteiktas tējas var uzlabot veselību, piemēram, zaļā tēja, var stiprināt imūnsistēmu, veicināt sirds un asinsvadu veselību un pat novērst noteiktu vēža veidu attīstību. Tas ir saistīts ar specifiskiem antioksidantiem, kas atrodami tējā, kas pazīstami kā polifenoli.

Septiņi ieteikumi, kā pasargāt sevi ziemas laikā no sāpīgām un nevēlamām traumām.

Alkohola ietekme uz sirds veselību bieži tiek novērtēta par zemu. Alkohols un pārmērīga slodze, piemēram, dejošana, var radīt milzīgu stresu jūsu sirds un asinsvadu sistēmai, dažkārt izraisot nopietnas sekas. Kā pārmērīga alkohola lietošana ietekmē sirds veselību?

Pēc garajām Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienām laiks atkal sākt dzīvot "normālu" dzīvi. Daudzi svētku laikā noteikti gan ēda, gan dzēra par daudz. Tāpēc šobrīd, kad svētki tikko kā aizvadīti, svarīgi ir parūpēties par savu pašsajūtu un attīrīt organismu, lai jauno 2025. gadu turpinātu enerģijas pilni!

Kā zināms, tad alkohola lietošana ir kaitīga veselībai. Mēs to zinām, bet ne vienmēr ievērojam. Nereti pēc jestras ballītes nākamajā rītā mūs var piemeklēt mokošas paģiras. Katrs, kas reiz ar tām ir saskāries, zina, ka tas nav nekas patīkams. Pastāv dažādi ieteikumi, kā ar tām cīnīties. Šoreiz apkopojām interesantākās metodes, kā citviet cilvēki Eiropā cīnās ar paģirām.

Vientulība liek cilvēkiem justies tukšiem, vieniem un nevēlamiem. Izrādās, ka vientulības un pamestības sajūta var veicināt dažādu veselības problēmu rašanos.

Ikdienas steiga, laika trūkums, stress, emocionālā ēšana, ieradums, nezināšana – tie ir vien daži no faktoriem, kuru rezultātā ikdienas maltītes apēdam pārlieku ātrā tempā, tādējādi nodarot kaitējumu savai veselībai un labsajūtai.