10 padomi, kā tikt galā ar trauksmi un nemieru

© pexels.com

Trauksme ir ķermeņa dabiska reakcija uz dažām stresa vai bīstamām situācijām. Jūs varat izjust satraukumu, ja esat noraizējies par kaut ko, ko piedzīvojat vai kas drīz notiks. Piemēram, eksāmens, publiska uzstāšanās, darba intervija vai saviesīgs pasākums. Normas robežās trauksme var būt veselīga, bet reizēm nemiera un stresa rezultātā varam nespēt valdīt pār sevi un trauksme var pārņemt ikdienu. Kā tikt galā ar trauksmi?

Trauksme katram cilvēkam var izpausties citādāk.

Visbiežāk, piedzīvojot trauksmi, cilvēki:

  • kļūst nemierīgi un viegli aizkaitināmi;
  • izjūt nepamatotas bailes;
  • nespēj koncentrēties un pieņemt lēmumus;
  • atkārtoti pārbauda lietu kārtību vai meklē atzinību pie citiem;
  • izvairās no situācijām vai atliek darbus, kuri izraisa satraukumu;
  • saskaras ar palielinātu vai samazinātu apetīti, vai tieksmi pēc neveselīgas pārtikas;
  • izjūt intereses zudumu par seksu.

Trauksme var izpausties ne tikai emocionāli, bet arī fiziski un var rasties:

  • reibonis;
  • pastiprināta svīšana;
  • elpas trūkums;
  • trīce;
  • galvassāpes;
  • sāpes vēderā vai caureja;
  • nogurums;
  • miega problēmas un murgi;
  • spēcīga, ātra vai neregulāra sirdsdarbība;
  • sausa mute;
  • muskuļu sasprindzinājums vai kakla un plecu sāpes;
  • citas veselības problēmas, piemēram, dermatīta vai astmas, uzliesmojums.

Trauksmes pazīmes var sajaukt ar fizisku slimību. Konsultējieties ar savu ģimenes ārstu, ja esat noraizējies par kādu no šīm iepriekš minētajām pazīmēm.

pexels.com

Kas var izraisīt trauksmi?

Tas, kas izraisa vienas personas trauksmi, var neizraisīt tādu pašu reakciju citam. Trauksmi var izraisīt dažādas situācijas, piemēram:

  • ģimenes vai attiecību problēmas;
  • sēras;
  • slimības;
  • problēmas darbā;
  • finansiālās problēmas;
  • eksāmeni.

Dažreiz var būt grūti saprast, kas tieši izraisa satraukumu. Ja iemācīsities atpazīt to, kas jūs satrauc, tas var palīdzēt tikt galā ar trauksmi.

pexels.com

Padomi, kā tikt galā ar trauksmi

  1. Rakstiet dienasgrāmatu. Katru dienu, vismaz divas nedēļas no vietas, pierakstiet savas sajūtas, to kā jūtaties dienas laikā. Novērtējiet savu trauksmi skalā no 1 līdz 10 un atzīmējiet, kur jūs bijāt, ar ko bijāt, ko darījāt, ko domājāt, kad piedzīvojāt stresu. Tas palīdzēs jums vieglāk saskatīt, kuras situācijas, visticamāk, jūs satrauc.
  2. Izveidojiet sarakstu ar lietām, kuras jūs satrauc. Izveidojiet sarakstu ar lietām, kas jūs satrauc. Pēc tam izveidojiet plānu, ko varētu darīt lietas labā, lai nerastos satraukums.

  3. Samaziniet laiku pie ierīcēm. Ikdienā samaziniet pavadīto laiku pie tālruņa, planšetdatora, datora vai televizora. Pie ierīcēm pavadītais laiks var atņemt laiku, ko varat pavadīt ārā, socializējoties vai sportojot. Tas var arī pakļaut jūs stresam, negatīvismam.

  4. Atvēliet laiku pārdomām. Ja jūs nemitīgi kaut kas satrauc, tad šo satraukumu izmantojiet gudri. Katru dienu 15 līdz 30 minūtes mēģiniet domāt par lietam, kas jūs satrauc, kāpēc satrauc, ko varat darīt lietas labā, lai satraukums mazinātos. Tādējādi, iespējams, būs vieglāk pārvarēt satraukumu.

  5. Runājiet par savām jūtām. Ja izjūtat satraukumu, nemieru, runājiet ar saviem tuvākajiem cilvēkiem, piemēram, kādu ģimenes locekli vai draugu, dalīšanās ar citiem var palīdzēt jums justies labāk.

  6. Veiciet elpošanas vingrinājumus. Elpošanas vingrinājumi var palīdzēt jūsu prātam un ķermenim pārvaldīt spēcīgas emocijas un mazināt stresu.

  7. Labs miegs. Miegs ir svarīgs garīgajai veselībai. Tas palīdz skaidri domāt un dod enerģiju, lai tiktu galā ar problēmām.

  8. Ēdiet veselīgi. Tas, ko ēdat, var ietekmēt jūsu garīgo veselību. Iekļaujiet uzturā vairāk augļus, dārzeņus, graudaugus, riekstus un sēklas.

  9. Esiet fiziski aktīvi. Fiziskās aktivitātes var palīdzēt jums labāk gulēt, atpūsties un vienkārši justies labāk. Tas var palīdzēt mazināt stresu.

  10. Atsakieties no alkohola. Alkohols ietekmē jūsu garīgo veselību un ilgtermiņā var palielināt trauksmi. Alkohola lietošana, lai tiktu galā ar emocionālajām grūtībām, var radīt ilgstošas ​​problēmas, tostarp atkarību.

Avots

*Raksti Lifehacks.lv ir paredzēti tikai informatīviem un izglītības mērķiem, tie neaizstāj profesionālu medicīnisko padomu, diagnostiku vai ārstēšanu. Vienmēr konsultējieties ar ārstu, ja jums rodas jautājumi par veselības stāvokli.

Veselība

Trauksme ir ķermeņa dabiska reakcija uz dažām stresa vai bīstamām situācijām. Jūs varat izjust satraukumu, ja esat noraizējies par kaut ko, ko piedzīvojat vai kas drīz notiks. Piemēram, eksāmens, publiska uzstāšanās, darba intervija vai saviesīgs pasākums. Normas robežās trauksme var būt veselīga, bet reizēm nemiera un stresa rezultātā varam nespēt valdīt pār sevi un trauksme var pārņemt ikdienu. Kā tikt galā ar trauksmi?