Domājot par saviem matiem, daudzi ar tiem nav apmierināti. Kādam šķiet, ka tie nav pietiekami biezi, gari, ir pārāk taisni vai cirtaini, tikmēr citi cīnās ar blaugznām un matu izkrišanu. Vairumā gadījumu pie vainas var būt gēni, piemēram, cik biezi vai plāni ir mati. Tomēr reizēm viss nav tik vienkārši, matu stāvoklis var "pateikt priekšā" par to, ka kaut kas nav labi ar veselību.
Regulāra matu žāvēšana ar fēnu, taisnošana, lokošana, krāsošana, balināšana un pat pārmērīga ķemmēšana var bojāt matu ārējo slāni (kutikulu), tāpēc tie var kļūt sausi un trausli. Tomēr atsevišķos gadījumos sausi mati var liecināt arī par veselības problēmām, piemēram, hipoparatireozi - stāvokli, kad epitēlķermenīšu dziedzeris ražo pārāk maz parathormona, kas samazina kalcija līmeni asinīs. Kalcijs ir galvenā uzturviela veseliem matiem, kā arī kauliem, zobiem un citiem audiem.
Cilvēki, kuriem ir diagnosticēta hipotireoze, vairogdziedzeris neražo pietiekami daudz vairogdziedzera hormonu, līdz ar to var izkrist mati vai tie kļūt plānāki, kā arī var rasties citi simptomi, piemēram, nogurums, locītavu sāpes, muskuļu sāpes, sejas pietūkums un svara pieaugums. Vēl viens iemesls, kāpēc mati var kļūt plānāki, ir stress. Stress liek aktīvi augošiem matiem pāriet atpūtas stadijā un izkrist.
Pie matu izkrišanas var būt vainojamas vairākas lietas - alopēcija, sēnīšu infekcija, dzelzs deficīts, zems vairogdziedzera hormonu līmenis un medikamentu lietošana. Tāpat pie matu izkrišanas var būt vainojama arī ciešu frizūru veidošana, vecums, dzimums un ģenētika.
Viena no metodēm, kā pārbaudīt, vai jums neizkrīt pārāk daudz matu, ir minūti tos ķemmēt un pēc tam saskaitīt, cik matu ir izkrituši. Ja pa šo laiku ir izkrituši aptuveni 10 mati, tad satraukumam nav pamata.
Alopēcijas gadījumā jūsu imūnsistēma kļūdaini uzbrūk matu folikulām, izraisot matu izkrišanu. Bieži vien tas notiek pēkšņi un strauji. Alopēcija nav kaitīga vai lipīga.
Nosirmošana ir dabiska novecošanās sastāvdaļa, jo novecojot matu folikulas rada mazāk pigmenta. Par to, kad parādīsies pirmie sirmie mati, ir atbildīgi gēni, taču to var ietekmēt arī stress. Hronisks stress var veicināt matu nosirmošanu, izraisot DNS bojājumus un samazinot pigmentu veidojošo šūnu piegādi matu folikulās.
Lai arī tas var likt justies neērti, blaugznas ir nekaitīgas. Tās var rasties taukainas ādas, stresa, aptaukošanās, auksta un sausa laika, ekzēmas vai psoriāzes ietekmē. Ja blaugznas ir taukainas un dzeltenas, iespējams, jums ir seborejas dermatīts. Tā ir iekaisīga ādas slimība, kas var rasties.
*Raksti Lifehacks.lv ir paredzēti tikai informatīviem un izglītības mērķiem, tie neaizstāj profesionālu medicīnisko padomu, diagnostiku vai ārstēšanu. Vienmēr konsultējieties ar ārstu, ja jums rodas jautājumi par veselības stāvokli.
