Šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē skatīja Amerikas tirdzniecības palātas Latvijā un Baltijas Asociācijas – Transports un Loģistika piedāvātos grozījumus likumā „Par ostām.”
Latvijas lielo ostu, kur pēdējos gados ieguldīti vairāki simti miljoni latu, gada apgrozījums ir ap 50-60 miljoniem latu. Latvija ir kļuvusi par tranzītkravu līderi reģionā un kravu apjoma ziņā ir krietni priekšā kaimiņvalstīm.
Rīgas ostai jākļūst pieejamākai un drošākai gan sabiedrībai, gan videi – šādas prioritātes izvirzījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Ostas vadībā iesaistītie cilvēki norāda, ka pie tā tiek strādāts jau gadiem ilgi un pavisam drīz būs jūtami rezultāti, bet ministram vajadzētu ostu apmeklēt.
Politisko partiju virzītos cilvēkus ostu valdēs varētu aizstāt atbildīgo ministriju ierēdņi, pieļauj satiksmes ministrs Aivis Ronis. Pretēji Zatlera Reformu partijas (ZRP) valdes loceklei Sandrai Sondorei-Kukulei viņš arī uzskata, ka pašvaldību lomu ostu pārvaldē nav nepieciešams samazināt, jo tieši pašvaldības vislabāk orientējas vietējo iedzīvotāju vajadzībās.
„Ja Rīga un valdība sāks pieņemt lēmumus par Ventspils un Liepājas ostām, tā vienkārši ir muļķība. Mēs darīsim visu, lai nepieļautu, ka brīvostas valdēs atkal strādā cilvēki, ko var apzīmēt kā „grinbergiādi Nr. 2”. Ir absolūti nepareizi brīvostu pārvaldēs likt klaunus,” uzskata Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Tā dēvētās tiesiskuma koalīcijas partijas sāk apzināt savējos kandidātus Rīgas un Ventspils brīvostu valdēm. Kā jau bija gaidāms, uz Ventspils brīvostas valdi var tikt virzītas personas, kuras bauda t. s. Lemberga oponentu labvēlību.
Trešdien, 21. septembrī, notika kārtējā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēde, kuras laikā pārrunāti vairāki ostu un dzelzceļa attīstības jautājumi.
Augustā kravu apgrozījums Ventspils ostā bija par 39,5% lielāks nekā šajā mēnesī pirms gada. 2011.gada pirmajos astoņos mēnešos kopā Ventspils ostā pārkrauti 18,977 miljoni tonnu kravas, kas ir par 9,2% vairāk nekā pagājušajā gadā.
Šogad divos mēnešos starp Latvijas ostām visvairāk ogļu pārkrauts Rīgas ostā - 1,742 miljoni tonnu, kas ir par 6,7% mazāk nekā 2010.gada janvārī un februārī, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.
Skultes osta ir ceturtā lielākā osta Latvijā. Kopš osta uzsāka savu darbību, tās infrastruktūrā ieguldīti vairāk nekā 16 miljoni latu, un tas devis arī rezultātus, piemēram, pērn tika sasniegts lielākais kravu apgrozījums ostas vēsturē, stāsta Skultes ostas pārvaldnieks Igors Akulovs.
Salacgrīvas ostai, kas ir tālākā Latvijas ziemeļu osta, 2010. gads bijis rezultatīvs gan apgrozījumā, gan investīciju piesaistē. Arī šā gada plāni saistās ar attīstību – sagatavots projekts dienvidu mola rekonstrukcijai, paredzēta papildu laukumu izbūve un Kuivižu ostas infrastruktūras uzlabošana.
Aizvadītais gads mazajām ostām ir bijis viens no veiksmīgākajiem pēdējo gadu laikā – kopējais kravu apgrozījums attiecībā pret iepriekšējo gadu ir pieaudzis apmēram par 20%, kā arī realizēti vairāku ostu infrastruktūras uzlabošanas projekti.
Ilgstošais sals būtiski traucē kuģošanu Rīgas jūras līcī – ar to ar grūtībām tiek galā ledlauzis Varma, kas atbrīvo ceļu uz Rīgas ostu, bet mazo ostu rīcībā šādas tehnikas nav. Lai arī šobrīd Rīgas jūras līča mazās ostas kuģus apkalpot nespēj, ostu darbs nav pilnībā paralizēts.
Janvārī starp Latvijas ostām visvairāk ogļu pārkrauts Rīgas ostā -942,6 tūkstoši tonnu ogļu, kas ir par 20,8% vairāk nekā 2010.gada janvārī, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.
Latvijas mazajās ostās gada pirmajos desmit mēnešos pārkrauti 1,21 miljons tonnu kravu, kas ir par 22,8% vairāk nekā pagājušā gada pirmajos desmit mēnešos, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.
Latvijas bankas skeptiski vērtē kredīta izsniegšanu mazajām ostām un tas bremzē attīstību, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" stāsta Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika.