Ventspils brīvostas kravu apgrozījums palielinājies par 12%

2011.gada septembrī kravu apgrozījums Ventspils brīvostā bija par 43,5% lielāks nekā pagājušā gada septembrī.

2011.gada pirmajos deviņos mēnešos kopā Ventspils brīvostā pārkrauti 21,212 miljoni tonnu kravas, kas ir par 12% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Septembrī Ventspils ostā pārkrauti 2,235 miljoni tonnu kravas, kas ir par 677 tūkstošiem tonnu jeb 43,5% vairāk nekā šajā mēnesī pirms gada. Septembrī ostā pārkrauti 1,173 miljoni tonnu lejamkravu, 849 tūkstoši tonnu beramkravu un 213 tūkstoši tonnu ģenerālkravu.

Kopā pirmajos deviņos mēnešos Ventspils ostā pārkrauti 21,212 miljoni tonnu, kas ir par 2,279 miljoniem tonnu jeb 12% vairāk nekā pagājušajā gadā. Lejamkravu apjoms deviņos mēnešos sasniedzis 11,346 miljonus tonnu, kas ir par 901 tūkstoti jeb 9% vairāk nekā pirms gada. Beramkravu kopējais apjoms šogad – 7,951 miljoni tonnu, kas ir par 937 tūkstošiem jeb 13% vairāk nekā pērn. Tāpat turpina palielināties ģenerālkravu apjoms Ventspils ostā – deviņos mēnešos to bija 1,915 miljoni tonnu, kas ir par 441 tūkstoti jeb 30% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti - deviņos mēnešos to apjoms bija 10,946 miljoni tonnu, kas ir par 1,081 miljonu tonnu jeb 11% vairāk nekā pērn. Lielāko daļu no šī kravu apjoma apkalpo SIA „Ventspils Nafta” termināls, kura kravu apgrozījums palielinājies par 32%.

Otrs lielākais kravu apjoms bijis akmeņoglēm - 4,641 miljoni tonnu, kas ir par 1,939 miljoniem tonnu jeb 72% vairāk nekā pirms gada. Lielākā daļa akmeņogļu – 3,088 miljoni tonnu - pārkrauta SIA „Baltic Coal Terminal”, kas kopējo kravu apgrozījumu palielinājis par 105%. Jāatzīmē, ka AS „Baltic Coal Terminal” ir slēgta tipa akmeņogļu terminālis, kas nozīmē, ka tā pārkraušanas tehnoloģija ir izveidota tā, lai nekaitētu apkārtējai videi.

Trešais lielākais kravu apgrozījums bijis minerālmēsliem, kuru kopējais apjoms deviņos mēnešos - 1,988 miljoni tonnu un tas ir par 76 tūkstošiem tonnu jeb 4% vairāk nekā pirms gada. Šajā kravu segmentā strādā AS „Kālija parks”.

Stabili turpina attīstīties prāmju līnijas Ventspils ostā. Ro-Ro kravu apjoms deviņos mēnešos palielinājies par 48%, salīdzinot ar pagājušo gadu, sasniedzot 1,393 miljonus tonnu. Jau ziņots, ka kompānija Finnlines septembrī līnijā Lībeka-Ventspils-Sanktpēterburga-Ventspils-Lībeka iesaistīja modernāku lielākas ietilpības prāmi Finnarow. Ar prāmju līniju apkalpošanu Ventspilī nodarbojas SIA „Noord Natie Ventspils Terminals”, kas kopējo kravu apgrozījumu palielinājis par 46%.

Jāatzīmē, ka septembrī 32 tūkstošus tonnu labības pieņēma AS „Ventspils Grain Terminal”. Līdz septembrim vienīgās labības kravas terminālī bija martā – 27 tūkstoši tonnu. Kopumā termināļa apgrozījums krities par 90% salīdzinot ar pagājušo gadu.

Ekonomika

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais