Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts izmanto iespēju kritizēt Rīgas brīvostas tagadējo valdi, lai iekļautu tajā Zatlera Reformu partijas pārstāvjus.
Rīgas brīvostas valdes sēde vakar iztika bez valdes priekšsēdētāja Andra Amerika un ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova. Valde uzdeva ostas pārvaldei, t.i., klātneesošajam L. Loginovam, iesniegt papildu informāciju par plānoto zemes nomas līgumu ar SIA Baltic Infrastructure Development, kura mātesfirmu radurakstu galā atrodas tas pats L. Loginovs. Valde arī uzdeva pārvaldei veikt iekšējo auditu, lai noskaidrotu, kāpēc valde par Loginova līgumu ar Loginovu uzzināja no TV pārraides (variants: noskaidrot, kurš izpauda žurnālistiem par Loginova līgumu ar Loginovu).
Dažu labu skaidrojumu par Rīgas brīvostas pārvaldē notiekošo vakar sniedza ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kam brīvostas valdē ir no iepriekšējās valdības jeb ministra Arta Kampara mantots pārstāvis Olafs Pulks. Izrādās, ka ministrs jau pagājušā gada beigās jautājis
O. Pulkam, kas tie par dīvaiņiem no Singapūras un Panamas, kuri gribot nomāt un apbūvēt applūstošas Spilves pļavas.
Uz to O. Pulks nav spējis atbildēt. Cik saprotams, ar O. Pulku bijis savādāk nekā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvi Viesturu Silenieku, par kuru tagadējais ministrs Edmunds Sprūdžs televīzijā žēlojās, ka formāli viņa vārdā strādājošais V. Silenieks atteicies uz viņa jautājumiem atbildēt, jo tā esot slepena informācija. Savas nepakļāvības dēļ V. Silenieks ir jau darbu zaudējis, bet O. Pulka gadījumā izpaudusies ne nevēlēšanās, bet nespēja atbildēt uz ministra jautājumiem. «Ja valdes locekļi šo informāciju nesaņem, tad tā ir sistēmiska problēma,» konstatēja D. Pavļuts. Citiem vārdiem sakot, Rīgas brīvostas valdē ir ieviesta sistēma, ka cilvēki saņem lielas algas tieši par to, ka nezina un neinteresējas, kādus līgumus L. Loginovs slēdz vai nu pats ar sevi, vai ar Rīgas domē un valstī valdošo koalīciju interešu pārstāvjiem. Valdes lēmumu pieņemšanai pilnīgi pietiek ar dokumentiem, kuros uzrādīti neko neizsakoši, tālās valstīs reģistrēti firmu nosaukumi.
Piekrītot D. Pavļutam, ka šādi valdes locekļi būtu jānomaina, izbrīnu raisa viņa tālākie apgalvojumi. No vienas puses, viņaprāt, uz brīvostu valdēm «būtu jāvirza maksimāli profesionāļi, kompetenti cilvēki, par kuru kompetenci nav šaubu». No otras puses, par pareizas izvēles piemēru viņš nosauca V. Silenieka aizstāšanu ar Ingu Antāni – cilvēku, kura vienīgais profesionālais veikums ir rakstiņš ar juristes padomiem par kompensējamo medikamentu saņemšanu. Divdomīga ir I. Antānes saistība strīdos ar brīvostu par tiesībām būvēt termināli Krievu salā. I. Antāne strādāja advokātu birojā, kas juridiski nodrošina Vācijas uzņēmuma Josef Möbius BauAktiengesellschaft prasības pret brīvostu, bet I. Antāne uzsver, ka viņai ar konkrēto lietu nav nekādas saistības. Arī advokātu birojs reklamē viņu kā tikai pacientu tiesību speciālisti. No vienas puses, «lai vairotu sabiedrības uzticību, labāk būtu virzīt nepolitiskus kandidātus», bet, no otras, tieši šo prasību valdība ar D. Pavļuta piedalīšanos pārkāpa I. Antānes gadījumā, jo viņa ir zināma kā Zatlera Reformu partijas aktīviste un šīs pašas partijas neveiksmīga kandidāte uz Saeimu.