Lembergs: ir absolūti nepareizi brīvostu pārvaldēs likt klaunus

© Juris Presņikovs

„Ja Rīga un valdība sāks pieņemt lēmumus par Ventspils un Liepājas ostām, tā vienkārši ir muļķība. Mēs darīsim visu, lai nepieļautu, ka brīvostas valdēs atkal strādā cilvēki, ko var apzīmēt kā „grinbergiādi Nr. 2”. Ir absolūti nepareizi brīvostu pārvaldēs likt klaunus,” uzskata Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

„Ir diskusija par to, kāds būs Latvijas ostu pārvaldes modelis. Savulaik šāda diskusija sākās 1992.gadā un turpinājās 1993. un 1994.gadā, līdz tika izvēlēts pašreizējais modelis. Ostu pārvaldes modelis tika izvēlēts tāds, kāds tas ir Beniluksa valstīs, jo tika konstatēts, ka tas dod vislabākos rezultātus. Kopējā tendence pasaulē demokrātiskās valstīs ir tāda, ka ostu darbības regulējumā pieaug pašvaldību loma. 1994.gada likums ir bijis spēkā 17 gadus. Tas ir ļoti neraksturīgi Latvijas likumdošanai. Protams, jāsaka tā, ka gandrīz visi, kuriš nākuši pie varas, neko nesaprotot no šīm lietām un neko nezinot par pasaules praksi un tendencēm, ir mēģinājuši šo modeli sacūkot. Tomēr tā īsti tas nevienam nav izdevies, jo rezultātā veselais saprāts ir uzvarējis muļķību. Kā vienmēr, ik pēc kādiem diviem sasaukumiem parādās kāds, kurš dzīvo pēc principa „jo sliktāk, jo labāk”. Tagad tāda ir izrādījušies Zatlera partija. Viņi grib visu sagriezt ar kājām gaisā un uztaisīt tā, ka visas Latvijas ostas ir viena osta, un visu par ostām lemj kaut kādi klerki Rīgā,” klāstīja Lembergs.

„Skaidrs, ka osta nevar darboties bez sadarbības ar pašvaldībām. Šobrīd ir modelis, kad ostas valdē ir četri pašvaldības un četri ministru virzīti un Ministru kabineta apstiprināti valdes locekļi. Lēmuma pieņemšanai ir nepieciešamas piecas balsis. Ja, pieņemsim, visi ministru virzītie pārstāvji balso pret, tad lēmums nav pieņemts. Šobrīd Ventspils brīvostas valdē, piemēram, darbojas Antons Vjaters, kurš pārstāv ekonomikas ministru. Viņš ir pieredzējis kuģošanas un ostu darbības speciālists. Es domāju, ka visi ministru izvirzītie pārstāvji, kas šobrīd strādā brīvostas valdē, ir kompetenti cilvēki,” norādīja pašvaldības vadītājs.

„Brīvosta ir komercstruktūra, kura dzīvo un strādā reālas konkurences apstākļos, ar kuru Baltijas jūrā konkurē gan Helsinki, gan Sanktpēterburga, gan Tallina, gan Paldiski, gan Klaipēda, gan Gdaņska un citas ostas. Protams, ka komercdarbībā ir komercnoslēpumi. Tā kā valdē ir četri ministru virzīti pārstāvji, viņiem ir pieejama visa informācija. Tas, ka visa informācija nav pieejama gadījuma cilvēkiem, cilvēkiem no ielas, vienalga kādā uzvārdā viņi arī nebūtu, tas tikai nozīmē to, ka mēs dzīvojam civilizētā pasaulē, daudzmaz civilizētā valstī, kur katrs nevar iegūt jebkuru informāciju un izmantot to citos virzienos. Tiek izdarīts liels spiediens, ka vajag atsevišķu biznesmeņu pārstāvjiem būt vietai brīvostu valdēs. Cik es saprotu, tad Aivis Landmanis būtu tas, kurš būtu Zatlera partijas sponsoru pārstāvis Ventspils brīvostas valdē. Pirmkārt, brīvostas valdē pārstāvjus izvirza pēc citiem principiem, tur strādā nevis biznesmeņu virzīti pārstāvji, bet gan ministru virzīti pārstāvji. Tas nav viens un tas pats. Cik es saprotu, viņi [zatlerieši] pirms vēlēšanām ir devuši solījumus saviem sponsoriem strādāt ar sirdi un dvēseli viņu interesēs, bet tas nenozīmē, ka viņu sponsoru intereses saskan ar ostas attīstības interesēm,” sacīja Lembergs.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais