Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien vienojās, ka līdz 1. aprīlim Satiksmes ministrijai jānāk klajā ar saviem ostu pārvaldes reformas piedāvājumiem un tad arī tiks atvērts likums Par ostām, dodot startu jaunām, daudz pamatotākām debatēm par nepieciešamajām reformām. Ostu likuma iespējamā grozīšana, saskaroties dažādām interesēm – gan politiskām, gan ekonomiskām, visticamāk, būs ļoti skaļa un konfliktu pilna.
Pirmās konflikta dzirkstis uzzibsnīja jau tad, kad Zatlera Reformu partijas pārstāve Sandra SondoreKukule paziņoja par nepieciešamību uzlabot ostu pārvaldi, samazinot tajā pašvaldību lomu. Šis viņas piedāvājums sastapās ar pretestību un asu kritiku ne tikai no valsts ostu pārvaldēm, bet arī no satiksmes ministra Aivja Roņa, kas šādam redzējumam nepiekrita.
Komisijas sēdē pieaicinātie ārvalstu lobiji un komersanti norādīja, ka ostas ir jāreformē, panākot komersantiem ērtāku un līdz ar to arī ekonomiski pamatotāku ostu pārvaldi.
Proti, kā izskanēja komisijas sēdē, šobrīd ostu pārvaldes, pieņemot konkrētam komersantam saistošus lēmumus, to darot bez pašu komersantu klātbūtnes. Neesot arī pieņemams, ka ostu pārvalžu lēmumi nav pārsūdzami administratīvajā tiesā un bieži tiekot pasludināti par nepārsūdzamiem. Neesot normāli arī tas, ka ostu iekšienēs valda nevienlīdzība par ostu infrastruktūras pieejamību. Tāpēc esot jāpanāk, ka ikvienam komersantam, strādājot ostā, tās infrastruktūra, piemēram, ceļi un dzelzceļi, ir pieejami pēc tādiem pašiem noteikumiem kā citiem komersantiem.
Par šiem jautājumiem vienisprātis bija gan komisijas parlamentārieši – neraugoties uz piederību koalīcijai vai opozīcijai – un pieaicinātie ministri, tajā skaitā bezpartejiskais satiksmes ministrs A. Ronis un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.
Paredzams, ka šķēpi tiks lauzti par pašvaldību ietekmes mazināšanu ostās. Saeimas komisijas sēdē bija pieaicināti gan Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā, gan Baltijas asociācijas Transports un loģistika pārstāvji, kas klātesošos centās pārliecināt par to, ka ar steigu ostu pārvaldes jāatbrīvo no pašvaldību ietekmes.
Latvijas Ostu asociācija savukārt uzskata, ka nav pamata pašvaldību ietekmes mazināšanai, turklāt pieļauj, ka visa politiskā ņemšanās ap ostām ir saistīta ar ASV Tirdzniecības palātas vēlmi kontrolēt Latvijas ostu darbību un pavērt ceļu to apšaubāmai privatizācijai. Izplatītajā paziņojumā Ostu asociācija norāda, ka «ASV tirdzniecības palāta Latvijā veic aktivitātes, lai Latvijā iniciētu sistēmas izveidi, kādas nav pašās ASV. ASV tirdzniecības palāta Latvijā ir piedāvājusi labi funkcionējošo ostu pārvalžu sistēmu pārveidot par vienu lielu un smagnēju uzņēmumu tieši pēc vājākus rezultātus sasniegušo kaimiņvalstu ostu piemēra. Pēc Amerikas Ostu pārvalžu asociācijas 2006. gadā publicētā pētījuma Jūras ostu vadība ASV un Kanādā, tikai divas (~1,5%) no visām 126 publiskajām ostu pārvaldēm ASV ir uzņēmumi. Pārējās formas ietver pašvaldības izveidotas institūcijas (~29%), ostas nodokļu rajona pārvaldes institūcijas (~43%), federālās zemes izveidotas pārvaldes institūcijas (~20%) vai novada izveidotas pārvaldes institūcijas (~6%). Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā runā par sistēmas maiņu caurspīdīguma palielināšanai, taču, kā redzams, pati ASV caurspīdīgumu savās ostās necenšas panākt ar ostas pārvaldīšanas uzņēmumu izveidi,» uzskata Latvijas Ostu asociācija.
Satiksmes ministrs A. Ronis nesteidzās piekrist, ka pašvaldību loma ostu pārvaldē būtu mazināma. Viņš arī iepriekš paudis viedokli, ka ir nevis jāsamazina pašvaldību ietekme ostu pārvaldē, bet gan ostu pārvaldē jādod mazāk vietas partiju ietekmei. Pašvaldībām ir plašāks redzējums par savu iedzīvotāju vajadzībām, bet politisko lomu un ilgtermiņa stratēģiju ostās varētu virzīt valdība un atbildīgo ministriju ierēdņi. Kā argumentu savam redzējumam ministrs piesauca faktu, ka, viņaprāt, Ventspils brīvostas kritikā pārāk liela loma atvēlēta tieši kādai konkrētai partijai, nevis konstruktīviem piedāvājumiem. «To ziloni prezentāciju laikā nevarēja nepamanīt,» teica ministrs. Viņš arī uzskata, ka liela daļa Latvijas ostu problēmu ir nevis to pārvaldīšanas modeļa dēļ, bet gan tāpēc, ka Latvija lielā mērā jau sasniegusi sava tranzīta maksimumu – mums ir infrastruktūras pieejamības deficīts un ritošā sastāva deficīts, un šīs problēmas esot jārisina kompleksi.
Komersantu intereses pārstāvošie komisijas sēdes dalībnieki arī pārmeta, ka šobrīd neesot skaidrs, ar ko tad īsti nodarbojas ostu pārvaldes. Piemēram, vai esot pieņemami, ka pārvalde sniedz pakalpojumus, kurus līdz šim snieguši privātuzņēmēji. Šim pārmetumam nepiekrita Latvijas Ostu asociācijas pārstāvis, kas piesauca presē daudz aprakstīto Rīgas Brīvostas velkoņu epopeju. Osta velkoņu pakalpojumus sākusi sniegt tikai tāpēc, ka komersanta darbībā bijuši pārtraukumi, bet osta bez velkoņiem un ločiem nespējot darboties, tās darbība tiktu paralizēta. Tādēļ ir tikai normāli, ka osta rūpējas par savu eksistenci.
Sēdes noslēgumā parlamentārieši vienojās, ka līdz aprīlim Satiksmes ministrijai jānāk klajā ar saviem ostu pārvaldes reformas piedāvājumiem un tad arī tiks atvērts ostu likums, dodot startu jaunām, daudz pamatotākām debatēm par nepieciešamajām reformām.