Aizvadītais gads mazajām ostām ir bijis viens no veiksmīgākajiem pēdējo gadu laikā – kopējais kravu apgrozījums attiecībā pret iepriekšējo gadu ir pieaudzis apmēram par 20%, kā arī realizēti vairāku ostu infrastruktūras uzlabošanas projekti.
Vairāk par to, kā strādā mazās ostas, vaicājām Mazo ostu asociācijas vadītājam Jānim Megnim.
– Kādas funkcijas ir deleģētas ostu pārvaldēm?
– Jāatzīmē, ka ostu pārvaldes ir pašvaldības struktūras, kam ir jāveicina uzņēmējdarbības vide ostas teritorijā. Ostas pārvalde ir atbildīga par navigācijas drošību, paredzētā ostas un piestātņu dziļuma un infrastruktūras uzturēšanu, kā arī ar dabas aizsardzību saistīto prasību ievērošanu. Ostu pārvalžu ieņēmumus sastāda ostu nodevas, kas ir proporcionālas apkalpoto kuģu tonnāžai, un zemes nomas maksas, ko maksā ostas teritorijā esošie privātā kapitāla uzņēmumi.
Skatoties no ostu pārvalžu viedokļa, svarīgākais ir kravu apgrozījums, jo no ostu maksām saņemtos līdzekļus tālāk var novirzīt ostas infrastruktūras uzlabošanai. Savukārt pašvaldības intereses vairāk saistās ar darba vietu nodrošināšanu teritorijas iedzīvotājiem. Jāatzīmē, ka darba vietu skaits kravu apstrādē ir nesalīdzināmi mazāks nekā strādājošo skaits zivju apstrādes uzņēmumos. Taču gan ostas intereses, gan pašvaldības intereses vienas otru papildina, jo osta ir tāds kā mezgla punkts, kas nodrošina zvejniecībai nepieciešamo infrastruktūru, kas ļauj piegādāt izejvielas zivju produkcijas ražotājiem.
Patlaban zivju pārstrādes uzņēmumiem klājas ļoti labi, jo mūsu šprotes un citi zivju konservi ir ļoti pieprasīti austrumu tirgos. Bez šaubām, nevar paļauties uz esošo situāciju, kas dažādu lēmumu rezultātā var radikāli mainīties. Atceramies kaut vai stāstu par benzopirēna klātbūtni šprotēs, kas faktiski uz laiku apturēja zivju pārstrādi Latvijā. Šobrīd situācija ir ļoti laba, var pat teikt, ka visas zivis, ko nozvejos gadu uz priekšu, jau faktiski ir pārdotas. Tas ir ļoti svarīgi reģiona ekonomiskās situācijas stabilitātē un uzlabošanā, tāpēc arī pašvaldības ir ieinteresētas saglabāt ostu darbību.
– Kādi ir dominējošie kravu veidi mazajās ostās?
– Papīrmalka, kurināmā malka, celulozes šķelda un kurināmā šķelda – tie ir kravu veidi, uz kā balstās viss mazo ostu bizness. Latvijas ostu attīstības programmā ir nodefinēts, ka galvenie mazie ostu uzdevumi ir nodrošināt konkurētspējīgus pakalpojumus vietējās izcelsmes kravu eksportam, sniegt pakalpojumus zvejniecības uzņēmumiem un jahtu tūrismam. Kamēr pie katras ostas nebūs dzelzceļa pievedceļu, mēs nevaram runāt par mazo ostu iesaistīšanos tranzīta biznesā. Patlaban viens no Skultes ostas uzņēmumiem ir izveidojis dzelzceļa kravu pieņemšanas staciju Skultē. Bet tas vēl nav tranzīts.
Ostas raksturo ne tikai kravu apgrozījums, jo mazās ostas apstrādā tikai nedaudz vairāk par 2% no kopējā jūras kravu apjoma. Taču katram reģionam, kurā ir ostas, tā ir papildu vērtība, kas dod iespēju attīstīties. Arī Latvijas ostu attīstības stratēģijā ir iezīmēts, ka mazās ostas ir reģiona ekonomiskās aktivitātes centri.
– Vai mazo ostu teritorijas uzņēmumiem tiek piemērotas nodokļu atlaides, kā tas ir lielajās Latvijas ostās, kur spēkā ir brīvās ekonomiskās zonas statuss?
– Nē, šāds statuss un līdz ar to priekšrocības ir tikai Rīgas, Liepājas un Ventspils brīvostu uzņēmumiem. Mums ar visu jātiek galā pašiem. Jau iestājoties ES, bija skaidrs, ka brīvo ekonomisko zonu skaits un termiņš ir ierobežots. Arī esošajām brīvajām ekonomiskajām zonām šis statuss ir piešķirts līdz 2013. gadam.
– Ostu infrastruktūras izbūve un uzturēšana ir ļoti dārga. Pēdējos gados ir pieejami ES fondu līdzekļi, kas dod iespēju padziļināt ostas, uzlabot piestātnes un pievadceļu infrastruktūru. Kā mazajām ostām veicas ar šo fondu apgūšanu?
– Pagājušais gads investīciju jomā tiešām ir bijis ļoti veiksmīgs, bet tas nav tikai viena gada darbs – pie projektu tapšanas un apstiprināšanas ir strādāts vairākus gadus. Jau no tā brīža, kad parādījās cerība saņemt ES finansējumu, esam strādājuši roku rokā ar Satiksmes ministriju, Zemkopības ministriju un Ekonomikas ministriju, lai sakārtotu dokumentālo bāzi, kas ļautu saņemt ES atbalstu. Iepriekšējais gads bija ieguldītā darba rezultāts. Skultes osta ir realizējusi ostas padziļināšanas projektu, un tagad tā ir 8,2 m dziļa. Tas nozīmē, ka ostā var ienākt kuģi līdz 10 GT.
Tieši tāds pats projekts finiša taisnē ir Mērsraga ostā. Domājam, ka maijā varēsim nodot projektu. Līdz ar šo projektu noslēgumu mēs esam soli priekšā Pērnavas ostai, kas bija mūsu sīvākais konkurents. Īpaši Skultes ostai tas paver jaunas attīstības iespējas.
Jāatzīmē, ka ostu padziļināšanai ir ilgtermiņa stratēģija, jo kravu īpašnieki vēlas izmantot arvien lielākus kuģus, un mums ir jābūt gataviem tos uzņemt.
Savukārt ar LAD administrēto ES Zivsaimniecības atbalsta fondu palīdzību ir uzbūvēta zivju atvēsinātava un uzlabotas piestātnes Skultē, piestātnes rekonstruētas arī Rojā un Mērsragā, bet Pāvilostā atjaunoti moli. Darbs turpinās, un gribam iegūt finansējumu Salacgrīvas ostas infrastruktūras uzlabošanai, tai skaitā padziļināt ostas akvatoriju līdz 7 m. Vairāk padziļināt šo ostu nav nozīmes, jo tās ģeogrāfiskās īpatnības nedod iespēju izveidot pietiekami platu kuģu apgriešanās vietu, kas būtu nepieciešams lielākiem kuģiem. 7 metru dziļums pilnībā nodrošina koksnes pārvadāšanas kuģu prasības. Salacgrīvā iecerēta arī Dienvidu mola rekonstrukcija.
– Februāris ne tikai mazajās ostās traucē kuģošanu – ar ledu cīnās arī Rīgas osta, un ir skaidri redzams, ka ar vienu ledlauzi un dažiem ledus klases velkoņiem tagad vairs nepietiek. Kāds ir mazo ostu tehniskais nodrošinājums?
– Faktiski visās mazajās Rīgas līča ostās navigācija ir pārtraukta, – ar ledu galā netiekam. Šobrīd mazās ostas uzkrāj sauszemes kravas savos laukumos, lai tad, kad atsāksies kuģošanas iespējas, tās nosūtītu tālāk.
Ikdienišķās situācijās mūsu ostās ir pietiekami labs nodrošinājums ar velkonīšiem. Arī vidusmēra ziemās esošā tehnika ir pietiekama, lai nodrošinātu navigāciju ostas teritorijā. Likumā par ostām ir noteikts, ka ostu pārvalžu uzdevums ir nodrošināt ziemas navigāciju ostas teritorijā, – tas, kas attiecas uz ledu jūras līcī, ir valsts kompetences jautājums. Šo jautājumu esam apsprieduši arī asociācijas sēdē, un domāsim, kā tuvākajos gados piesaistīt ledlauzi, kas spētu atbrīvot kuģu ceļus līča teritorijā.
– Cik liela nozīme mazo ostu darbībā ir jahtu piestātnēm?
– Runājot par jahtu apkalpošanu, ir jāsaprot, ka Latvijā jahtu sezona ir divus trīs mēnešus gadā un tieši tajā pašā laikā, kad tā ir Skandināvijas valstīs. Teorētiski skandināvi, kam ar Latviju salīdzinoši ir ļoti liels skaits jahtu, varētu būt mūsu klienti, taču pieredze rāda, ka viņi labāk brīvdienās apceļo savu piekrasti, nevis ekstrēmi apceļo Baltijas jūru un iegriežas arī Rīgas līcī. Nebūtu īsti pareizi jahtu ostu biznesu balstīt uz ārvalstu tūristiem, – tās var būt dažas regates gadā, bet nekas daudz vairāk.
Faktiski mums ir jārēķinās ar vietējo jahtu īpašniekiem, un to skaits ir tieši proporcionāls vidējai labklājībai valstī. Ja visi kļūsim bagātāki un pirksim jahtas, tad arī jahtu ostu bizness uzplauks.
Atzīmēšu, ka arī Latvijā, tāpat kā Skandināvijā, ir tendence veidot divu dažādu jahtu ostu formātus. Viens ir jahtklubu modelis, kur tiek glabātas jahtas, otrs ir tā sauktais viesu ostas formāts, kas orientējas un pakalpojumu sniegšanu tiem, kuri ceļo. Sarunājoties ar skandināviem, nesen nonācu interesantā situācijā. Viņi man jautā – cik liels apmeklējums vidēji ir katrā jahtu ostā? Saku – nu vidēji apmēram 400. Skandināvs ar atzinību nopūšas un saka: mana osta gan dienā spēj apkalpot tikai līdz 200 jahtām. Nācās vien paskaidrot, ka es runāju par gada, nevis dienas statistiku. Latvijā kopumā Jūras administrācijā ir reģistrēti tikai 360 peldlīdzekļi. Tas ir ļoti maz.
– Kādu jūs redzat šo gadu mazajām ostām?
– Esmu novērojis, ka papīrmalkas kravu apgrozījums ir ļoti labs indikators, kādā virzienā iet pasaules ekonomika, jo papīrmalka ir galvenā iepakojuma izgatavošanas izejviela. Ja pieprasījumam ir pieaugoša tendence, tad varam gaidīt ekonomiskas aktivitātes visās jomās. Šogad viss liecina, ka būs labi.