Jābūt nopietnai sarunai valstiskā līmenī!

Salacgrīvas ostai, kas ir tālākā Latvijas ziemeļu osta, 2010. gads bijis rezultatīvs gan apgrozījumā, gan investīciju piesaistē. Arī šā gada plāni saistās ar attīstību – sagatavots projekts dienvidu mola rekonstrukcijai, paredzēta papildu laukumu izbūve un Kuivižu ostas infrastruktūras uzlabošana.

«Lielākā problēma šobrīd ir ledus situācija Rīgas līcī, kas paralizē kuģu kustību un kaitē biznesam,» saka Salacgrīvas ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais.

– Cik sekmīgs Salacgrīvas ostai bija 2010. gads?

– Uzskatu, ka ļoti labs, – otrais vai trešais labākais apgrozījuma ziņā, lai gan patraucēja ziema, kas ostas darbu ietekmē arī šogad. Veiksmīga bijusi arī investīciju piesaiste. Papildus izbūvēti divi hektāri privātā laukuma un ielikts pamatakmens vēl trīs hektāru liela laukuma izbūvei. Esam veikuši nepieciešamo ostas padziļināšanu un uzturējuši mūsu zvejas un jahtu ostu Kuivižos. Pērn bija pirmais gads, kad sākās nopietna jahtu kustība, pateicoties privātajai iniciatīvai un investīcijām, notika vairākas regates.

– Kādi ir šā gada plāni?

– Esam sagatavojuši projektu par dienvidu mola rekonstrukciju ES fondu atbalsta saņemšanai. Projekta kopējais finansējums ir apmēram 2 miljoni latu, un, ja visi nepieciešamie dokumenti šogad tiks apstiprināti, nākamā gada rudenī objekts varētu būt gatavs. Paralēli šim projektam top vēl viens, ko sagatavojuši privātie investori, par trīs hektāru liela laukuma izveidi.

Turpināsim Kuivižu attīstību – ir iesniegts 2,5 miljonus vērts projekts par zvejniekiem sakārtotu vidi. Projektu īstenojot, plānojam izbūvēt piestātni piekrastes zvejnieku vajadzībām, kā arī uzbūvēt pagaidu vietu, kur uzglabāt zivis. Šobrīd gaidām konkursa rezultātus.

– Kādu labumu pēc minēto projektu realizācijas iegūs osta un klienti?

– Ostā jau labu laiku bija samilzis jautājums par laukumu trūkumu, kur uzglabāt produkciju. Viens no mūsu stividoriem no pilsētas ir iznomājis laukumus ārpus ostas teritorijas, bet tas sadārdzina kravas nosūtīšanu. Esošo laukumu sakārtošana un jaunu izbūvēšana dos iespēju ne tikai pilnībā apmierināt to klientu vajadzības, kas jau darbojas ostas teritorijā, bet arī piesaistīt jaunus. Ja aizpildīsim visus papildus uzbūvētos laukumus, kravu apgrozījumam jāpalielinās pusotru līdz divas reizes. Stividors, kurš investē līdzekļus laukumu izbūvē, teic, ka varēsim.

Lēšam, ka pēc laukumu izbūves varētu palielināties kūdras eksports. Šobrīd kūdra tiek sūtīta tikai no viena purva, lai gan šajā reģionā strādā vismaz vēl divi. Interesi viņi ir izrādījuši, bet laukumu trūkuma dēļ aktīva darbība nav bijusi. Ceram, ka situācija mainīsies.

– Sarunas sākumā minējāt, ka bargā ziema ostā radījusi problēmas...

– Situācija, kāda veidojas Rīgas līcī ziemā, ir nenormāla. Igaunijā kuģu kustību ledus navigācijas laikā garantē valsts, apmaksājot velkoņu palīdzību kuģiem. Katrs kuģis, ieejot ostā, samaksā nodevu, šī summa tiek ieskaitīta konkrētā kontā un ziemas sezonā izlietota, lai uzturētu kuģošanu no brīvā ūdens līdz ostai. Latvijā velkoņu palīdzības nodrošināšana kuģiem ziemā ir pašu ostu atbildība un izmaksas. Rīgas līcī ir piecas aktīvi darbojošās ostas, no kurām viena, Pērnavas osta, pieder Igaunijai. Pērnavas ostas vajadzībām, kas ir mazāka nekā Liepāja un kuras apgrozījums 1,2–1,5 miljoni tonnu, Igaunijas valsts var atļauties nodrošināt divus velkoņus, bet Latvija četrām ostām – nevienu. Rīgas līcī pirms pāris dienām (saruna notika 16. februārī) daudzi kuģi sēdēja, iesaluši ledū. Mēs kopīgiem spēkiem ar Skulti mēģinājām cīnīties – iznomājām velkoni, kas apkalpo abas ostas. Diemžēl velkonis nostrādāja tikai februāra pirmo nedēļu, pēc tam par divreiz dārgāku cenu tas aizgāja strādāt uz Pērnavu. Tāda ir reālā situācija – velkoņi tirgū nav tik viegli pieejami, un, pat ja laikus ar kādu izdodas vienoties, visu izšķir tas, kurš maksā vairāk. Vasarā varēja vienoties par 2,8 tūkstošiem eiro dienā plus maksa par degvielu – līdz pat 10 tonnām dienā – un par tādu arī strādājām, bet igauņi varēja samaksāt gandrīz 6000 eiro plus degviela. Šādu maksu mēs pacelt nevaram. Līdz ar to sēžam arī mēs – pēdējais kuģis no ostas izgāja 5. februārī. Salīdzinājumam – Pērnavas osta neatkarīgi no ziemām vēl nevienu gadu nav stāvējusi...

– Kāds būtu risinājums?

– Vajadzētu mainīt valsts attieksmi pret šo problēmu, risinājumam ņemot piemēru no ziemeļu kaimiņiem. Iedodiet ostām kaut divus valsts apmaksātus velkoņus, tad ostas varētu strādāt, neraugoties uz smagajiem ledus apstākļiem līcī. Nopietna biznesa attīstībai ir svarīgi, lai reģionu ostas strādātu neatkarīgi no laika apstākļiem ziemā.

– Neraugoties uz problēmām ar ledu, kas, pēc jūsu domām, ir Salacgrīvas ostas konkurētspējas pamatā?

– Līdz ar Latvijas iestāšanos ES ir paplašinājusies apkalpojamā teritorija, principā tā pārklājas ar Pērnavas ostu, un līdz ar to pie mums nonāk reģionālās kravas no Igaunijas. Salīdzinot ar Pērnavu, esam arī lētāki. Ostas teritorija ir tuvu VIA Baltic, tādējādi iespējams ātrāk tikt ostā, ievest vai izvest kravu.