Uzliek arvien augstāku latiņu

Skultes osta ir ceturtā lielākā osta Latvijā. Kopš osta uzsāka savu darbību, tās infrastruktūrā ieguldīti vairāk nekā 16 miljoni latu, un tas devis arī rezultātus, piemēram, pērn tika sasniegts lielākais kravu apgrozījums ostas vēsturē, stāsta Skultes ostas pārvaldnieks Igors Akulovs.

Tiesa gan, ostas turpmāku attīstību var traucēt domstarpības ar Valsts ieņēmuma dienestu (VID).

– Osta savu darbību uzsāka tālajā 1998. gadā. Kāda ir paveikto darbu bilance?

– Sākotnēji izstrādājām biznesa plānu un uzlikām uz papīra veicamo darbu sarakstu. Tagad, atskatoties uz paveikto, ar gandarījumu var teikt – uzdevumi ir izpildīti: ir rekonstruēti moli, padziļināta ostas akvatorija, izbūvētas jaunas piestātnes gan kravas kuģiem, gan citiem mērķiem. 1998. gadā ostā atļautās kuģa iegrimes bija vien trīs metri, bet šobrīd varam apkalpot kuģus ar septiņu metru iegrimi, kas ir labs radītājs mazajām ostām. Projekti realizēti, piesaistot arī privātas investīcijas. Ja uzņēmēji redz – pārvalde aktīvi rīkojas, arī viņiem ir interese iesaistīties ostas attīstībā, piemēram, palielināt kravas laukumus, ieviest jaunas kraušanas tehnikas un ne tikai. Piemēram, jaunākais veikums ir dzelzceļa terminālis kravu apstrādei. Mums ir paveicies atrast patiesi ieinteresētus uzņēmumus un savā ziņā arī sadarbības partnerus. Viņi ne tikai aktīvi piedalās ostas attīstības procesos, bet nodrošina arī darba vietas iedzīvotājiem. Pieminēšanas vērta ir arī jaunā apvedceļa izveide (tas gan nav mūsu nopelns). Līdz ar to piebraukšana un izbraukšana no ostas piestātnēm ir kļuvusi daudz ērtāka. Izbraukšana līdz šosejai prasa aptuveni 10 minūtes, nekādi sastrēgumi vai citi kavēkļi. Un kā zināms laiks ir nauda: jebkurš laika ietaupījums ir arī naudas ietaupījums.

– Vai bija viegli šādu rezultātu sasniegt?

– Īstenībā jebkurš projekts prasīja lielas investīcijas, un darbi nebūtu ritējuši tik raiti bez Eiropas fondu līdzfinansējuma. Līdzko Latvija iestājās Eiropas Savienībā, aktīvi strādājām pie Eiropas naudas piesaistes ostas labiekārtošanā. Ja visi minētie darbi būtu jāveic par pašu līdzekļiem, ņemot kredītus, plānu īstenošana mums prasītu vēl 10 gadus. Piemēram, ostas padziļināšanas projektu kopējās izmaksas bija aptuveni 2,5 miljoni latu, bet no tām 80% bija Eiropas nauda. Lai arī paveikts ir daudz, pie sasniegtā neapstāsimies. Kopumā, sākot no 1998. gada, Skultes ostas pārvaldes realizēto ostas infrastruktūras rekonstrukcijas projektu izmaksas pārsniedz 11 miljonus latu. Papildus ir privātuzņēmēju realizētie projekti, kuru kopējā vērtība pārsniedz piecus miljonus latu. Gribu gan uzsvērt, allaž var vēl ko pilnveidot, un ieceru līmenī ir jau nākamie soļi infrastruktūras sakārtošanā, bet pamatdarbi ir veikti.

– Padarītā darba reālie ieguvumi?

– Pirmkārt, jau kuģošanas drošība. Otrkārt, iespējas kravu nosūtītājiem izmantot lielākas kravnesības kuģus, tādējādi samazinot izmaksas uz vienu kravas vienību. Treškārt, iegādājoties jaudīgāku kraušanas tehniku, vēl ātrāk norit iekraušanas darbi.

– 2011. gads ir iesācies pavisam nesen, bet kā vērtējat aizvadīto gadu Skultes ostā?

– Apskatot apkopoto statistiku, jāteic, ka mums gads aizritējis pozitīvi. Faktiski pērn tika sasniegts lielākais kravu apgrozījums ostas vēsturē – tika pārkrautas 650 000 tonnas. Pašreizējā infrastruktūra spēj gadā apkalpot līdz vienam miljonam tonnu kravas. Uzskatu, ka šis gads nebūs sliktāks par 2010. gadu un kravu apgrozījums tikai palielināsies, pateicoties veiktajiem pilnveides darbiem pie moliem, piestātnēm, ostas akvatorijas.

– Jebkura, kaut maza panākuma pamatā liela loma ir saliedētam komandas darbam. Kāds ir pārvaldes kodols?

– Neesam daudzi – administrācijā strādā pieci cilvēki, bet velkoņa komandu veido seši cilvēki. Bet mazam kolektīvam, manuprāt, ir daudz plusu. Ikviens darbinieks ir lietas kursā par visu pārvaldē notiekošo. Nav neskaitāmu departamentu, kur nereti viena nodaļa nezina, ko dara otra, un neveidojas viens vesels. Arī dažādu problēmu risināšanā mazs kolektīvs ir elastīgs. Jautājumu risināšana notiek operatīvi, nevis skraidot pa neskaitāmiem departamentiem.

– Kādi ir tuvākajā nākotnē plānotie projekti?

– Finiša taisnē nonākuši divi ar zvejniecību saistīti projekti, kuru īstenošana bija iespējama, pateicoties Lauku atbalsta dienesta iesaistei. Tie paredz iekšējās akvatorijas infrastruktūras pilnveidi. Viens projekts ir zivju pirmā pieņemšanas punkta izveide. Ēka ir pabeigta, atliek vien iepirkt vajadzīgās iekārtas. Bet otrs projekts saistīts ar zvejas laivu piestātnes izveidi. Paredzēts to pabeigt pavasarī. Līdzšinējā sadarbība ar Lauku atbalsta dienestu ir bijusi veiksmīga, un tā ir iespēja būtiski uzlabot infrastruktūru zvejniecībai.

– Pērn un arī šogad Latvijā ir bargāka ziema, nekā ierasts. Vai apsverat domu par ledlauža iegādi?

– Jo lielāka ir kravu plūsmu intensitāte, jo vieglāk uzturēt šādu velkoni, kas varētu nodrošināt kuģu kustību arī ledus apstākļos. Jā, ziemā kustība ir apgrūtināta. Taču ostas pārvalde nevar ledlauzi uzturēt, jo tā izmaksas ir lielas, arī iegāde nav lēta. Turklāt pavasara, rudens un vasaras mēnešos tas ir dīkstāvē. Latvijā ziema ilgst trīs mēnešus, bet tādi kārtīgi mīnusi ir mēnesi, pusotru, tad arī velkoni var izmantot, bet tajos tas sevi nevar atpelnīt. Šobrīd šādu velkoni nomājam. Mums pašiem ir velkonis, kura jauda ir 315 zirgspējas, un to izmantojam parējos gadalaikos. Taču jūtam, ka, pieaugot kuģu izmēriem, nepieciešams jaudīgāks velkonis. Plānojam iegādāties tādu, kura jauda būtu vismaz 1600 zirgspējas.

– Publiskajā telpā izskanējuši pārmetumi bankām par to attieksmi pret mazajām ostām, nevēlēšanos piešķirt kredītus. Kāda ir Skultes ostas pieredze?

– Līdz šim esam tikuši ar visiem aizdevumiem sekmīgi galā. Nevarētu teikt, ka masveidā visas bankas atteiktu sadarbību. Protams, gadās atteikumi, citreiz banka piedāvā tādus noteikumus, kas mums nav pieņemami. Bet allaž atrodas kaut viena iestāde, kas ir gatava aizdot. Vienmēr jau pastāv risks, bet, ja kredītņēmējs spēj pierādīt, ka risks ir minimāls, tad arī banka ir pretimnākoša. Nekas nav viegli izdarāms, bet nevar arī pie katrām grūtībām visam atmest ar roku.

– Valsts ieņēmuma dienests (VID) apsver iespēju, ka ostas maksām par pakalpojumiem, kas tiek sniegti starptautiskajā satiksmē kursējošiem kuģiem, jāpiemēro pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikme, ne vairs nulles likme.

– VID vienkārši tagad mēģina pierādīt to, ka, izmantojot starpnieku jeb kuģu aģentu pakalpojumus, nav piemērojuma nulles likme. Lai gan likumdošana nekādas citas specifiskas lietas neparedz, kā būtu identificējams pakalpojums vai tā saņēmējs. Likums paredz, ka nulles procentu likme piemērojama, ja kuģis dodas starptautiskā reisā. Nav svarīgi, kas to apkalpo un kas ir īpašnieks.

– Ja VID turpinās šādu nostāju atbalstīt, faktiski visas Latvijas ostas vienā dienā paliks par 22% dārgākas?

– Tad sanāks, ka mēs vairs nevarēsim aģentam izsniegt rēķinu, bet ar katra kuģa īpašnieku būs jāslēdz pakalpojuma līgums. Tas nebūt nav vienkārši, jo kuģa īpašnieks jau nebrauc kuģim līdzi. Šobrīd ar aģentiem visas Latvijas ostu pārvaldes ir noslēgušas līgumu, ka tas ir atbildīgs par ostas maksu samaksāšanu par tiem kuģiem, kurus tas pārstāv. Un kuģa īpašnieks viņu pilnvaro veikt šīs darbības. To paredz Latvijas likumdošana, un tā ir starptautiska prakse: aģents atbild par ostas maksu segšanu ostas pārvaldei, un mums nav jāķer katra kuģa īpašnieks aiz rokas. Kādēļ tagad vajag sarežģīt situāciju? Ja mēs zinām – kuģis dodas starptautiskā reisā, tad pēc likuma tam pienākas nulles procentu likme. Mums ar aģentu ir noslēgts līgums, un saskaņā ar to viņš ar pārvaldi norēķinās. Bet VID saka – nē, rēķinu ar nulles procenta likmi nevar izsniegt aģentam, jo viņš nav kuģa īpašnieks. Bet aģents ir pilnvarots kuģa īpašnieka pārstāvis, kas naudu ostu maksas segšanai saņem no kuģa īpašnieka. Nesaprotu, kāpēc vajag visu tagad padarīt tik komplicētu.