Latvijas lielo ostu, kur pēdējos gados ieguldīti vairāki simti miljoni latu, gada apgrozījums ir ap 50-60 miljoniem latu. Latvija ir kļuvusi par tranzītkravu līderi reģionā un kravu apjoma ziņā ir krietni priekšā kaimiņvalstīm.
Tie ir fakti, tāpat kā fakts ir tas, ka pēdējā laika polemika par it kā samilzušajām problēmām ostu pārvaldībā un nepieciešamajām reformām liek uzdot jautājumu – kam tas ir izdevīgi un kas aiz šiem plāniem slēpjas?
Ostu pārvalžu iespējamo reformu sakarā kā iemeslu reformām min Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) un Baltijas asociācijas Transports un loģistika (BATL) (pēdējā apvienojušies vairāki Ventspils ostā strādājošie uzņēmumi) vēstules. Tās ir tikai divas sabiedriskas organizācijas, kas nebūt neatspoguļo visu nozarē iesaistīto pušu viedokli. Latvijas Ostu asociācija uzskata, ka ir pamats aizdomām, ka aiz runām par reformām var slēpties mērķis privatizēt Latvijas nacionālo bagātību – ostas.
Vērienīgās reformas – solis pretī apšaubāmai privatizācijai?
Pašreizējais ostu pārvaldības modelis Latvijā ir ļoti progresīvs, jo nodrošina gan valsts, gan attiecīgās pašvaldības interešu ievērošanu. Ostu valdēs ir četri pašvaldības un četri valsts izvirzīti pārstāvji. Piemēram, Lietuvā Klaipēdas ostu pārrauga viena – Satiksmes ministrija, kas nedod iespēju visām iesaistītajām pusēm piedalīties lēmumu pieņemšanā. Ostu valžu locekļi ne tikai pieņem lēmumus ostu attīstībai, bet arī nodrošina informatīvo saikni ar izvirzītājiem – attiecīgi pašvaldību un konkrēto ministriju. Reti kura valsts institūcija ir tik plaši pārvaldīta.
ATPL iesaka izstrādāt grozījumus likumā par ostām, lai nodalītu ostu pārraudzības funkciju no pakalpojuma sniedzēja funkcijas. Latvijas ostas strādā kā zemes īpašnieka tipa ostas (Landlord) un to galvenā funkcija ir ostas teritorijas attīstīšana. Plašsaziņas līdzekļos kā pozitīvais piemērs, kur funkcijas nodalītas, tiek minēta Tallinas osta. Acīmredzot šīs ziņas paudēji nav informēti, ka Tallinas osta sniedz virkni pakalpojumu, ko citur dara privātais sektors, piemēram, tirgo elektrību.
Runājot par konkurētspēju jāatgādina, ka ostas pārvalde pārstāv valsts un pašvaldības intereses savā teritorijā un nekādi nevar konkurēt, jo pati ar kravu pārkraušanu nenodarbojas. Ar kravu pārkraušanu nodarbojas privātie uzņēmumi, kas strādā ostas teritorijā. Ostas Latvijā gan savā starpā, gan ar kaimiņvalstu ostām konkurē investīciju piesaistē, bet tā ir Latvijas ostu pārraudzības sistēmas priekšrocība, nevis trūkums, jo klientam ir iespējas izvēlēties labāko piedāvājumu, kas savukārt paver iespējas piesaistīt vairāk tranzīta kravu. Latvija šobrīd ir absolūts tranzītkravu līderis reģionā. Pagājušā gada kravu apgrozījuma dati ostās rāda, ka tieši Latvijas ostu uzņēmumu tranzītkravu apgrozījums audzis visstraujāk. Tallinas ostas kravu apgrozījums nedaudz samazinājies, bet Klaipēdas ostas kravu lielāko daļu veido vietējās izcelsmes kravas, atšķirībā no Latvijas ostām, kur absolūti lielākā daļa ir tranzītkravas.
ATPL savā vēstulē iesaka apsvērt iespēju izmantot akciju pirmreizējā publiskā piedāvājuma stratēģijas un kotēt akcijas fondu biržā. Citiem vārdiem – aicina privatizēt Latvijas ostu pārvaldīšanu. Nav pierādījumu, ka šis risinājums valsts ekonomikai dotu lielāku pienesumu nekā ostu kā stratēģisku objektu atstāšana valsts un pašvaldības pārraudzībā. Interesanti, ka skaļi netiek runāts par vēl vienu ATPL ieteikumu, un tas ir – noteikt pilnu taksācijas režīmu privātajiem ostas uzņēmumiem. Citiem vārdiem – Amerikas uzņēmēju organizācija aicina atcelt speciālās ekonomiskās zonas statusu, kas šobrīd ir visām lielajām ostām. Vai tas ir mēģinājums stiprināt Latvijas ostu uzņēmumu konkurētspēju?
Kā ostu sistēma strādā ASV?
Pēc ASV Jūras administrācijas transporta departamenta informācijas ASV ir vairāk kā 300 ostu un tās visas ir ļoti atšķirīgas. Ostas pārvalda federālās zemes, novadi, pašvaldības, privātas institūcijas, vai arī var būt jauktas pārvaldes formas. Amerikas ostu pārvalžu asociācijas interneta lapā ir publicēta informācija, ka no visām ostām vairāk kā 150 dziļūdens jūras ostas (lielākā daļa) tiek pārvaldītas ar 126 publisku ostas pārvalžu palīdzību. Faktiski tas nozīmē, ka ASV nav vienotas universālas sistēmas ostu pārvaldīšanai, bet gan ir vēsturiski veidojusies katrai ostai sava, ar citām ostām nesaistīta un daudzos gadījumos pat ne līdzīga ostas pārvalde. Tai pat laikā ASV tirdzniecības palāta Latvijā veic aktivitātes, lai Latvijā iniciētu sistēmas izveidi, kādas nav pašās ASV.
ASV tirdzniecības palāta Latvijā ir piedāvājusi Latvijā labi funkcionējošo ostu pārvalžu sistēmu pārveidot par vienu lielu un smagnēju uzņēmumu tieši pēc vājākus rezultātus sasniegušo kaimiņvalstu ostu piemēra. Tai pat laikā pēc Amerikas ostu pārvalžu asociācijas 2006.gadā publicētā pētījuma „Jūras ostu vadība ASV un Kanādā”, tikai divas (~1,5%) no visām 126 publiskajām ostu pārvaldēm ASV ir uzņēmumi. Pārējās formas ietver pašvaldības izveidotas institūcijas (~29%), ostas nodokļu rajona pārvaldes institūcijas (~43%), federālās zemes izveidotas pārvaldes institūcija (~20%) vai novada izveidota pārvaldes institūcijas (~6%).
ATPL Latvijā runā par sistēmas maiņu caurspīdīguma palielināšanai, taču, kā redzams, pati ASV caurspīdīgumu savās ostās necenšas panākt ar ostas pārvaldīšanas uzņēmumu izveidi. Acīmredzot motivācija ir jāmeklē citur un no ASV tirdzniecības palātas Latvijā vēstules Latvijas Ministru prezidentam var secināt, ka iemesls ir viens – Latvijas nacionālā dārguma, labi funkcionējošo un jau izbūvēto Latvijas ostu pārvalžu gatavošana apšaubāmai privatizācijai.
Kā ar caurspīdību ostās ir pašā ASV? Tik tiešām ASV daļa no ostu pārvaldēm (apmēram puse) savās interneta vietnēs publicē gan gada pārskatus, gan arī ostas pārvaldes augstākās lēmējinstitūcijas sēžu protokolus. Daļā ostu sēdes ir vismaz daļēji publiski apmeklējamas. Tieši tā - sēdēm ir gan publiskās, gan slēgtās daļas. Tā, piemēram, Ņujorkas un Ņūdžersijas ostas pārvaldei ir izstrādāts nolikums, kas paredz, ka sekojošo jautājumu lemšana notiek slēgtā sēdē: nekustamā īpašuma iegāde, noma un citu līgumu slēgšana, kuri ietver finanšu darījumu pazīmes, nākotnes attīstības projektu apspriešana, drošības jautājumi ostā, personāla politikas jautājumi, auditi. Faktiski šie ASV ostu valžu materiālu publiskošanas „izņēmuma” jautājumi, kuri pašā ASV tiek skatīti slēgtās sēdēs, ir galvenie jautājumi, par ko uzticēts lemt Latvijas ostu valdēm un ir pat grūti iedomāties to Latvijas ostu pārvalžu lemjamo jautājumu loku, kuri neietilptu ASV ostas valžu materiāla publiskošanas izņēmuma sadaļā.
Pēdējo 10 gadu laikā, piesaistot gan privātās, gan publiskās investīcijas, Latvijas ostās veikti vērienīgi infrastruktūras uzlabošanas darbi. Šīs jomas pārzinātājiem tas nav noslēpums, kas kopā ar faktu, ka gadā ostas apgroza ap 50-60 miljoniem latu, padara tās par vilinošu mērķi, ko var paslēpt aiz atklātības, godīgas konkurences un caurspīdīguma saukļiem. Vēl pirms nedaudz vairāk kā 20 gadiem ostu atrašanās vieta Latvijā tās iedzīvotājiem bija vairāk apgrūtinājums nekā labums, jo biznesa negatīvos blakusefektus (gaisa kvalitāti, ceļu nolietošanos, trokšņu līmeni) iedzīvotāji gan izjuta, bet labumus, ko dod ienākumi valsts un pašvaldību budžetā – nē. Ja ostas nonāks privātās rokās, vai kāds var garantēt, ka šo privātīpašnieku interesēs vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāte? Tieši pašreizējā ostu pārraudzības forma, kad valdēs plaši pārstāvēta gan valsts, gan pašvaldība, nodrošina ostā strādājošo uzņēmēju un vietējo iedzīvotāju interešu salāgošanu.
Ostas ir ne tikai viens no Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem, bet arī viens no tās simboliem, pret kuru pārvaldīšanu jāizturas ar īpašu piesardzību, jo viens nepareizs lēmums nākotnē var maksāt pārāk daudz.