Kultūra

26. jūnijā plkst. 18.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas Pludmales lasītavā Lucavsalā notiks kārtējais kultūras trešdienu pasākums. Šajā vakarā uz muzikālu tikšanos aicina dziesminieks Arnis Miltiņš ar ģimeni.

Intervija ar kultūras ministri Daci Melbārdi (NA): par kultūras finansējumu un dziesmu svētku perspektīvām, par Rīgas koncertzāli un būvnieku vēlmi attiesāt miljonus no Kultūras ministrijas (KM).

Ikdienā sastopamies ar daudzveidīgu un augstvērtīgu kultūras pasākumu piedāvājumu, un nereti labāko no tā vēlamies piedzīvot kopā ar pašiem tuvākajiem. Ja esat nolēmuši uz teātri vai koncertu līdzi ņemt arī bērnu, pirms tam jāizvērtē, vai tiešām pasākums būs mazajam piemērots un vai viņš ir gatavs ievērot uzvedības normas, ko prasa šāda pasākuma apmeklējums. Biežākās problēmas un to risinājumus aplūko psiholoģe Iveta Aunīte.

Esmu ar kājām un rokām par pētījumiem, kas analizē kultūras patēriņu, jo tie liek domāt un dod iespēju saredzēt jaunas iespējas tur, kur rutīnas aizmiglots skats reizēm neko jaunu vairs nav spējīgs ieraudzīt. Par respektablo pētījumu vairāk lasiet vakardienas Neatkarīgajā ¬– kolēģe Aisma Orupe īsos vārdos pateikusi svarīgāko.

Latvijā kultūras pasākumus apmeklē arvien vairāk iedzīvotāju. Vidēji astoņus gadā. Tas ir pluss, taču, izrādās, desmit gadu laikā šajā jomā ir notikušas izmaiņas: mazāk lasām, mazāk apmeklējam bibliotēkas, bet vairāk izklaidējamies. Bet tie ir tikai pāris aspekti, ko atklāj pētījums par kultūras patēriņa tendencēm Latvijā, kas ir ļoti apjomīgs – kopumā 150 lappušu biezs.

Šogad dalāmā fiskālā telpa ir izsmelta, tāpēc par kultūras nozarē nodarbināto atalgojumu "cīņa" notiks uz 2020.gadu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Pēdējo desmit gadu periodā par 22% samazinājies to cilvēku skaits, kas skatās kultūras pārraides, savukārt palielinājies izklaides parku, pilsētas svētku, mūzikas koncertu un profesionālo vai amatierteātru izrāžu apmeklētāju īpatsvars, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) veiktā pētījuma rezultātus mediju pārstāvjiem skaidroja profesore Anda Laķe.

No 2018. gada atvadoties, vērts veikt tradicionālo atskatu uz kultūras jomā paveikto. Paveroties atpakaļ, redzamas spožas virsotnes, ko pārspēt būs liels izaicinājums turpmākajos gados. Diemžēl netrūkst arī kultūrpolitisku ziepju operu, bez kurām mēs itin labi varētu iztikt. Tomēr kur nu latvieši bez nevajadzīgām kaislībām un nesaprotamiem seriāliem.

Austrālijas pilsētā Adelaidē no 26.decembra līdz 31.decembrim norisināsies latviešu Kultūras dienas, kas notiks jau 57.reizi, liecina portāla "latviesi.com" informācija.

Nespējot izvēlēties šī gada izcilāko neveiksmi, šogad lemts nepasniegt ikgadējo "Mērfija" balvu, pastāstīja Cicerona un Mērfija balvas pārstāvis Miervaldis Mozers.

Nupat izdevniecībā Zvaigzne ABC klajā nākusi grāmata Zilā ekonomika. Kopš grāmatas klajā laišanas 2010. gadā, tā tulkota 44 valodās, izdota miljonos eksemplāru. Neatkarīgā uz sarunu aicināja grāmatas autoru, uzņēmēju, ekonomistu un sabiedrisko darbinieku Gunteru Pauli (1956).

"Spēlmaņu nakts" galveno balvu saņēmusi režisores Ingas Tropas izrāde "Dvēseļu utenis" teātrī "Dirty Deal Teatro", par gada aktrisi atzīta Guna Zariņa, par gada aktieri - Vilis Daudziņš, bet gada režisora gods ticis Viesturam Kairišam par izrādēm "Salome" un "Baladīna", informē Latvijas Teātra darbinieku savienības pārstāve Undīne Preisa.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju šajā kultūras dzīves rudens sezonā vēlētos apmeklēt teātri, liecina Kantar TNS septembra vidū veiktā aptauja.

No 13. līdz 16. septembrim Dzintaru koncertzālē ar četriem muzikāli daudzpusīgiem koncertiem norisinās 15. Kremerata Baltica festivāls. Vakar ar krāšņu programmu un izciliem māksliniekiem izskanēja Festivāla atklāšanas koncerts, kurā "Kremerata Baltica" kopā ar jauno vijoļspēles talantu Arturu Trēlnesu atskaņoja "Ziemu" no Antonio Vivaldi cikla "Gadalaikiem" un Adama Skoumala "Variācijas par čigānu melodijas tēmu". Starptautiski atzītā pianiste Julianna Avdejeva spoži atskaņoji Franča Lista "Pirmo klavierkoncertu", savukārt "Kremerata Baltica" kamerorķestra virtuozais sniegums uzmirdzēja Bēla Bartoka "Otrā stīgu kvarteta" orķestra versijas pārlikumā un latviešu komponista Kristapa Pētersona "Bartokālās etīdes" pasaules pirmatskaņojumā.

Piektdien, 21. septembrī, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā ar itāļu dueta koncertu, bērnu radošo darbnīcu, preses konferenci un 8 jaunu mākslas izstāžu atklāšanām atzīmēs Daugavpilī dzimušā pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko 115 gadu jubileju.

Kultūras finansējumam ir jābūt neatkarīgam no politikas, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" uzsvēra Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) vadītājs Edgars Vērpe.

Venēcijas kinofestivāla galveno godalgu "Zelta lauvu" šogad izcīnījusi meksikāņu kinorežisora melnbaltā drāma "Roma", kas ir balstīta paša režisora Meksikā pavadītās bērnības motīvos.

Pirmdien, 3. septembrī, prestižajā “Somerseta namā” notika 2. Londonas dizaina biennāles balvu ceremonija, kurā galveno balvu par labāko dizainu saņēma Latvija. Latvija dizaina biennālē piedalās ar mākslinieka Artūra Analta un starpdisciplinārā dizaina uzņēmuma “Variant Studio” instalāciju “Matter to Matter”. Biennāle apmeklētājiem durvis ver 4. septembrī un turpināsies līdz 23. septembrim, īpaša Latvijai veltīta diena biennālē gaidāma 18. septembrī. Latvija šajā vērienīgajā dizaina nozares forumā pārstāvēta pirmo reizi un dalība norisinās Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros. “Matter to Matter” ir instalācija, kurā izmantoti dabīgi materiāli (koks, ūdens) un atspoguļota dabas loma Latvijas kultūrā un ikdienā. Mākslas objekta autors Artūrs Analts iedvesmojies no savas dzimtās pilsētas Rīgas un tās apkārtnes mežiem, kurus ietekmē Baltijas jūras tuvums, veidojot unikālu gaisotni un klimatu. Eksponētajā darbā to iemieso zaļā stikla siena, kas ar eksperimentālu tehnoloģiju starpniecību nodrošina dabīgu ūdens agregātstāvokļa pārejas procesu no gāzes līdz šķidrumam. Vizuāli vienkāršā stikla pamatne ar “maģisku” efektu pārtop par interaktīvu platformu komunikācijai, kas rekonstruē visiem zināmu fizikālu parādību - kondensāciju. Biennāles apmeklētāji tiks aicināti uz stikla virsmas atstāt pašiem savu vēstījumu, gluži kā bērnībā, kad tika zīmēts uz norasojuša loga. Instalācijas sastāvdaļa ir “Statistikas sols”, uz kura katrs varēs piesēst, lai izbaudītu zaļās rasojošās sienas meditatīvo burvību. Kokmateriāli ir Latvijas lielākais eksports; funkcionālais sols reizē arī izglītos skatītājus par Latvijas mežiem un valsts ekonomiku: tas izgatavots no visu Latvijā augošo mežaudžu sugu koksnēm atbilstoši to procentuālai platībai. Izstādi papildina speciāls unikāls pases formāta izdevums, kas stāsta par Latvijas vēsturi, Latvijas dizainu un konkrēto projektu. Londona ir lielākais 21. gadsimta dizaina centrs ne tikai Eiropas, bet arī pasaules līmenī. 2018. gada biennāles dalībniekiem ir izvirzīta tēma “Emocionālie stāvokļi” (“Emotional States”). 40 valstis no pieciem kontinentiem interpretē šo uzdevumu, ar saviem radošiem un provokatīviem pieteikumiem atklājot, kā dizains spēj ietekmēt un virzīt mūsu emocijas, izaicināt, iepriecināt, pārsteigt un izglītot. Dalību biennālē atbalsta Kultūras ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Latvijas Republikas vēstniecība Apvienotajā Karalistē un Rietumu Bankas Labdarības fonds. Projekta kuratore ir Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska.

Aizvadītajā sezonā Jaunais Rīgas teātris (JRT) bija elitārs un snobisks, bet šosezon tas palīdzēs cilvēkiem dzīvot, nevis radīs vienīgi drūmu un depresīvu ieleju, preses konferencē pirms jaunās teātra sezonas paziņoja JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.