Kultūra

«Šajā filmā ir četri lepni cilvēki, jo īpaši trīs pieaugušie, kuriem katram ir tik ļoti svarīgi turēties pie savas pārliecības un stūrgalvīgi pierādīt citiem savas pārliecības pareizību, ka paši nonāk līdz modelim, kurā visi dzīvo dzīvi, kādu neviens no viņiem nevēlas dzīvot,» tā par savu jaunāko filmu – kaisles drāmu Nekas mūs neapturēs – saka režisors Andris Gauja. Šodien filmas pirmizrāde, no piektdienas tā būs skatāma kinoteātros visā Latvijā.

Pirms gandrīz 20 gadiem dibinātajam Latvijas Mūzikas informācijas centram (LMIC) kopš pērnā rudens ir jauns vadītājs – Egīls Šēfers. Šogad piekto jubileju atzīmē arī LMIC paspārnē esošā Nacionālā skaņu ierakstu kompānija Skani, kurai tieši viņš lika pamatus. Šajās dienās klajā nāk jauns Skani izdots albums – Vakara impresijas, kurā latviešu komponistu darbus ieskaņojis Latvijas Radio koris.

Nākamgad paredzētais algu palielinājums kultūras nozarē ir "sanitārais minimums" jeb ugunsgrēka nodzēšana, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).

Nākamajā nedēļā izstāžu zālē Arsenāls tiks atklāta Andra Freiberga personālizstāde 136 kāpieni. Leģendārais mākslinieks veidojis scenogrāfiju turpat 150 iestudējumiem, gandrīz 50 gadus bijis pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijā. «Pietiek. Ir laiks aiziet no skatuves,» īsi pirms izstādes atklāšanas Neatkarīgajai saka viens no pazīstamākajiem latviešu scenogrāfiem pasaulē un jau gadsimta ceturksni Latvijas Nacionālās operas un baleta teātra galvenais scenogrāfs Andris Freibergs.

Nākamgad darba algas paaugstinājumu vidēji par 16% piedzīvos ikvienas valsts kultūras iestādes darbinieki, informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Kultūras ministrijas (KM) nākamā gada prioritāšu saraksta augšgalā ir algu palielināšana nozarē strādājošajiem. Lai sasniegtu sabiedriskā sektora vidējo darba samaksu, papildus nepieciešami 14,6 miljoni eiro. Jaunajās iniciatīvās ir iekļauta arī sabiedriskā medija iziešanai no reklāmas tirgus vajadzīgā summa – 7,1 miljons eiro – un nevalstisko organizāciju atbalstam paredzētie 0,7 miljoni eiro.

No 6. līdz 8. septembrim Dzintaru koncertzālē norisināsies 16. Kremerata Baltica festivāls.

Ceturtdien, 5. septembrī, pirmizrāde dokumentālajai filmai Spiegs, kurš mans tēvs – par dubultaģentu Imantu Lešinski aukstā kara laikā.

No 3. līdz 8. septembrim Latvijā norisināsies 23. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums (Baltic Sea Docs), kas ir nozīmīgākais dokumentālajām filmām veltītais projektu tirgus Baltijas valstīs. Tas ik gadu Rīgā pulcē vairāk nekā 100 profesionāļu, bet skatītājiem Rīgā (kinoteātrī K. Suns) un piecās pilsētās reģionos (Cēsīs, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē un Valmierā) piedāvā iepazīties ar ievērojamām pēdējo gadu filmām. Neatkarīgā uz sarunu aicināja šī projekta menedžeri kinozinātnieci Zani Balčus.

24. jūlijā plkst.11.00 dzejnieka Jāņa Baltvilka 75.dzimšanas dienā, LU Botāniskajā dārzā, Kandavas ielā 2 notiks ikgadējie Starptautiskie bērnu literatūras lasījumi, kas papildina visas dienas Jāņa Baltvilka balvas programmu. Aicināti bērni, vecāki un visi bērnu literatūras interesenti. Ieeja bez maksas.

Vienošanās starp Latvijas un Krievijas kultūras ministrijām par sadarbību joprojām ir spēkā, un tāpēc tautas deju festivālā Sudmaliņas uz skatuves kāpj dejotāji sarkanās sporta jakās, bet valsts radio nekritiski jūsmo par divu Kremlim tuvu miljardieru projektu – festivālu Rīga. Jūrmala. Krievija kultūru uztver kā ārpolitikas sastāvdaļu, Latvija gan ne.

Gada laikā nedaudz pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas satraucas par kultūras amerikanizācijas tendencēm Latvijā, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Pēcjāņu nedēļa atnākusi ar karstumu, lietusgāzi prokuroru bargajām prasībām Zolitūdes traģēdijas lietā, ņemšanos ap alkohola akcīzi un ko tik nu vēl. Uzzinājām pat to, kā stulbeni atšķirt no pārējiem. Tāda sajūta, ka viss, kas līdz Jāņiem nebija noticis, tagad kā no caura maisa izbiris šajās četrās dienās. Varētu rakstīt komentāru par jebko no te nosauktā, bet gan jau par to jau izpaudušies un vēl izpaudīsies ekonomikas eksperti un politologi. Vēlos jūsu uzmanību pievērst kam citam, proti, tam, kā pēdējos desmit gados drukātajos un arī elektroniskajos medijos lejup pa kalnu ripo kultūras atspoguļojuma kvalitāte un kvantitāte.

26. jūnijā plkst. 18.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas Pludmales lasītavā Lucavsalā notiks kārtējais kultūras trešdienu pasākums. Šajā vakarā uz muzikālu tikšanos aicina dziesminieks Arnis Miltiņš ar ģimeni.

Intervija ar kultūras ministri Daci Melbārdi (NA): par kultūras finansējumu un dziesmu svētku perspektīvām, par Rīgas koncertzāli un būvnieku vēlmi attiesāt miljonus no Kultūras ministrijas (KM).

Ikdienā sastopamies ar daudzveidīgu un augstvērtīgu kultūras pasākumu piedāvājumu, un nereti labāko no tā vēlamies piedzīvot kopā ar pašiem tuvākajiem. Ja esat nolēmuši uz teātri vai koncertu līdzi ņemt arī bērnu, pirms tam jāizvērtē, vai tiešām pasākums būs mazajam piemērots un vai viņš ir gatavs ievērot uzvedības normas, ko prasa šāda pasākuma apmeklējums. Biežākās problēmas un to risinājumus aplūko psiholoģe Iveta Aunīte.

Esmu ar kājām un rokām par pētījumiem, kas analizē kultūras patēriņu, jo tie liek domāt un dod iespēju saredzēt jaunas iespējas tur, kur rutīnas aizmiglots skats reizēm neko jaunu vairs nav spējīgs ieraudzīt. Par respektablo pētījumu vairāk lasiet vakardienas Neatkarīgajā ¬– kolēģe Aisma Orupe īsos vārdos pateikusi svarīgāko.

Latvijā kultūras pasākumus apmeklē arvien vairāk iedzīvotāju. Vidēji astoņus gadā. Tas ir pluss, taču, izrādās, desmit gadu laikā šajā jomā ir notikušas izmaiņas: mazāk lasām, mazāk apmeklējam bibliotēkas, bet vairāk izklaidējamies. Bet tie ir tikai pāris aspekti, ko atklāj pētījums par kultūras patēriņa tendencēm Latvijā, kas ir ļoti apjomīgs – kopumā 150 lappušu biezs.

Šogad dalāmā fiskālā telpa ir izsmelta, tāpēc par kultūras nozarē nodarbināto atalgojumu "cīņa" notiks uz 2020.gadu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Pēdējo desmit gadu periodā par 22% samazinājies to cilvēku skaits, kas skatās kultūras pārraides, savukārt palielinājies izklaides parku, pilsētas svētku, mūzikas koncertu un profesionālo vai amatierteātru izrāžu apmeklētāju īpatsvars, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) veiktā pētījuma rezultātus mediju pārstāvjiem skaidroja profesore Anda Laķe.