Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atklāta izstāde Džemma Skulme. Viņas glezniecība, kas būs aplūkojama līdz 5. aprīlim.
Izstāde Džemma Skulme. Viņas glezniecība, kas ierīkota Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs un Kupola zālē, tika iecerēta jau 2018. gada nogalē, pašai māksliniecei aktīvi piedaloties, bet pērnajā rudenī māksliniece devās mūžībā. Radošo projektu pabeidza izstādes kuratore Inga Šteimane. «Pēc Džemmas aiziešanas bija skaidrs, ka nebūtu pareizi palikt pie ieceres izstādīt tikai jaunākos darbus,» uzsver Inga Šteimane.
Izstāde veltīta Džemmas Skulmes glezniecībai kā mākslinieces lielajai kaislībai, mīlestībai, darbam, jēgai un spēlei, kā telpai, kurā notiek gan saruna ar sevi, gan uzrunas sabiedrībai. Tā akcentē Džemmas Skulmes mākslas aspektus, ar kuriem rakstīta ne vien viņas biogrāfija, bet arī Latvijas mākslas vēsture, uzsver izstādes kuratore. Ja sākotnēji šīs izstādes ideja saistījās ar Džemmas Skulmes domām par jauniem lielformāta darbiem, tad šobrīd apskatei pieejama retrospektīva izstāde - stāsts par Džemmas Skulmes (1925-2019) glezniecību no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām.
«Piecdesmitajos gados, pēc mākslinieka diploma iegūšanas, Džemma Skulme bija pazīstama ar grāmatu ilustrācijām. Mākslinieces glezniecība atraisījās līdz ar sociālisma «atkusni» sešdesmitajos gados,» stāsta Inga Šteimane. Tikai 1968. gadā Džemma Skulme, 43 gadu vecumā, gatavojās savai pirmajai personālizstādei, kas vispirms notika Rīgā un pēc gada Maskavā. Izstādes pirmajā zālē koncentrēti darbi, ko var dēvēt kā «dialogu ar sistēmu», bet arī šajos darbos var redzēt, kā uzskata izstādes kuratore, Džemmas Skulmes prasmi katrā situācijā saskatīt iespēju. «Ja reiz jāglezno strādnieki, viņa izvēlas interesantus tipāžus, mazliet izmanto savu humora izjūtu, un pāri visam ir viņas krāsu izjūta,» stāsta Inga Šteimane. «Šajā zālē redzami arī unikāli eksponāti - Jaunķemeru monumentālo gleznojumu skices. Un, tā kā neviens no Džemmas monumentālajiem gleznojumiem nav saglabājies, tad šīm skicēm ir unikāla vērtība.» Izstādē aplūkojami sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados tapuši darbi, kad Džemma Skulme gleznoja zīmes un simbolus - tautumeitas, dialogus, pavedienus, kariatīdes un putnubiedēkļus. Otrā zālē apskatāmi darbi no tā sauktā Džemmas Skulmes spītīgā perioda, tajā aplūkojami darbi - «komentāri par nacionālās identitātes problemātiku, tautas likteni, tomēr - vairāk kultūras, ne sociālajā aspektā».
«1982. gadā viņa sāka veidot kolāžas, miksējot «vēsturi un glezniecību», un darīja to 20 gadu. Vispārinot - šie darbi ir tilts, pa kuru Džemma no padomju laikiem nāca uz brīvo Latviju, ar tiem viņa norēķinājās ar sistēmu, ar tiem viņa rādīja, kāda patiesībā ir viņas biogrāfija, kas īsti ir viņas arhīvā,» saka Inga Šteimane. Izmantojot ģimenes un savu arhīvu, vēstures avotus un savus komentārus, Džemma Skulme rakstīja savu Latvijas vēsturi un iedrošināja katru tā darīt. Vitrīnās redzami atsevišķu dokumentu oriģināli, bet uz sienas palielināti spilgtākie teksti gleznās. Izstāde piedāvā arī izcilākos piemērus no Džemmas Skulmes monumentālā figurālisma, kas devis nozīmīgu ieguldījumu modernās glezniecības attīstībā padomju periodā un vēlāk.
Kupola zālē ir unikāla iespēja redzēt Džemmas Skulmes 2019. gada vasarā gleznotās abstrakcijas, kā arī fragmentus no pierakstiem, kas mākslinieces radošajā procesā bija svarīgi. Līdz pat pēdējam katra iecere gleznotājai nozīmēja uzdevuma risināšanu, un viņas visjaunākie un vienlaikus arī pēdējie darbi veltīti krāsas vieliskumam un patstāvībai. Fragmenti no Džemmas Skulmes domu burtnīcām izstādē redzami uz lielām tekstildrukām. Turpat skatāmas arī gleznas no personālizstādes Krāsas garša (2016).
Svētdien, 16. februārī, pulksten 12 izstādes ietvaros notiks tikšanās un pastaiga ar izstādes kuratori Ingu Šteimani.
***
• Māksliniece un sabiedriskā darbiniece
• Dzimusi Latvijas modernisma klasiķu gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes ģimenē
• Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1949) un Iļjas Repina Valsts akadēmiskā glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta aspirantūru Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga; 1955)
• Vadījusi Latvijas Mākslinieku savienību (1977-1992), mērķtiecīgi atbalstot moderno mākslu un veicinot Mākslas dienu uzplaukumu
• Mākslinieces darbi ir Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā (Krievija), Ratgersa universitātes Zimmerlijas Mākslas muzejā (ASV) un privātkolekcijās - Zuzānu kolekcijā (Latvija) un ārvalstīs
• Devusi ieguldījumu Atmodas virzībā Latvijā
• Bijusi LPSR Augstākās padomes deputāte, arī PSRS tautas deputātu kongresa deputāte (1989).
• Saņēmusi Latvijas PSR Tautas mākslinieces goda nosaukumu (1976), PSRS Valsts prēmiju (1984), Latvijas Republikas Ministru kabineta balvu (2009)
• Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995), ar Purvīša balvu par mūža ieguldījumu (2019)