3. decembrī sāksies gadskārtējais festivāls Prozas lasījumi, kas laikā gaitā izvērties par vienu no nozīmīgākajiem gada notikumiem latviešu prozā. Šogad to Latvijas Rakstnieku savienības paspārnē rīko jauna komanda rakstnieces Ingas Žoludes vadībā. Vai tas nozīmē, ka festivālā sācies jauns laikmets, par to saruna ar Neatkarīgo.
- Vispirms jautājums par festivāla koncepciju un tematiku. Ar ko īpaši Prozas lasījumi 2019?
- Šī gada festivāla īpašā tematiskā ievirze ir Japāna. Konceptuāli turpmāk festivāliem katru
gadu būs sava viesu valsts vai tēma. Šogad tēma ir Japāna, nākamgad - vārda brīvība un starpkultūru sakari, viesu valstis būs Baltkrievija, Ukraina un Krievija. Aiznākamajā gadā plānojam Lielbritāniju un Īriju. Šogad festivāla moto ir ceļot kopā ar literatūru vai pārvari telpu ar literatūru. Šī būs lieliska iespēja japāņu autoru lasījumos iepazīties ar viņu kultūru un mūsu kultūru mijiedarbi. Tā, piemēram, viena no japāņu autorēm ir uzrakstījusi darbu par latviešu dūraiņiem, kas dod mums iespēju paskatīties uz savu kultūru ar japāņu acīm. Festivāla ciešākais sadarbības partneris šajā gadā ir LTV raidījums Literatūre, kas savā darbībā izmanto ideju, ka ar literatūru var pārvarēt gan laiku, gan telpu. Literārā ceļojuma ideju šogad realizēsim arī bērnu autoru lasījumā, kas notiks tramvajā. Sabiedriskais transports jau izsenis bijusi vieta, kur cilvēki lasa grāmatas: drukātas vai elektroniskā formātā. Ceram ar šo pasākumu atgādināt, ka sabiedriskajā transportā iespējams lasīt.
- Japāņu rakstnieki - tas izklausās aizraujoši. Mēs Latvijā pazīstam Haruki Murakami un dažus klasiķus. Ko piedāvās festivāls?
- Mums ir ļoti ierobežots un stereotipisks priekšstats par japāņu kultūru un literatūru. Tas, protams, ir jau minētais Haruki Murakami, Nobela prēmijas laureāts Kadzuo Išiguro. Vēl daži autori, kas tulkoti latviski. Protams, arī haikas un tankas, bet mēs neko nezinām par laikmetīgo japāņu kultūru un vēl jo vairāk - literatūru. Uz festivālu brauks mūsdienu japāņu autori. Viena autore dzīvo Vācijā, otra ir ārkārtīgi atzīta Japānā, tulkota daudzās valodās, izdota milzīgās tirāžās, Japānā pēc viena viņas romāna ir uzņemta filma. Trešais autors līdz šim ir publicējis dzeju, viņš lasīs fragmentus no sava jaunā romāna. Japāņu rakstniekus ļoti interesē latviešu kultūra, viņi izteica vēlmi savos lasījumos ar to mijiedarboties, gribēja, lai lasījumus pavada latviešu kokle. To spēlēs mūziķis Ansis Jansons, un tā tiešām bija pašu japāņu vēlēšanās, nevis festivāla rīkotāju ideja.
Centāmies ar Japānas motīvu caurvīt visu festivālu, sākot jau ar 3. decembra atklāšanas pasākumu, kurā lasījumi tiks apvienoti ar performanci, ko veidos japāņu kultūras entuziaste kustību māk-sliniece Simona Orinska kopā ar kolēģi Lauru Feldbergu un mūziķi Arti Gulbi. Viņi radīs stilizētu uzvedumu, izmantojot japāņu teātra valodas kodus. Japāņu motīvs caurvīs arī Ģimenes sestdienas pasākumu bērniem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tas tiks veidots, balstoties uz japāņu pasaku grāmatiņu Puika, kas zīmē kaķus ar Anitas Kreituses ilustrācijām. Pasākums iecerēts kā Japānas pasaku stāstīšanas, origami un zīmēšanas darbnīca pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem kopā ar ģimenēm.
Jāpiebilst arī, ka Satori rīkotā bāru tūre ar rakstniekiem tiks ieturēta japāņu tradīcijās. Bāros tiks piedāvāts japāņu viskijs, rīsu alus, sakē. Arī festivāla noslēgumā esam sagatavojuši japāņu stilistikā ieturētu pārsteigumu. Esam centušies japāņu motīvu caurvīt visam festivālam. Protams, arī Japānas stāstu vēstnieku pasākums, kas notiks Igaunijas vēstniecībā, par ko man ir liels prieks, jo tas tapis sadarbībā ar Latvijas Jaunā teātra institūtu, kas šogad septembrī rīkoja festivālu Homo Novus. Tajā piedalījās japāņu režisors Akira Takajama ar izrādi Heterotopija
Rīgā. Tekstus šai izrādei rakstīja trīs latviešu autori: Pauls Bankovskis, Inese Zandere un Andris Kuprišs, un trīs japāņu autori. Izrāde tehniski bija ārkārtīgi sarežģīta. To nav iespējams atkārtot tagad decembrī, bet mēs piedāvāsim skatītājiem alternatīvo versiju, kurā varēs dzirdēt trīs latviešu rakstnieku tekstus. Izrādei festivālā Homo Novus bija milzīgs pieprasījums, ļoti daudzi vēlējās to redzēt, bet diemžēl izrāde bija tehniski pārāk sarežģīta un to varēja noskatīties ierobežots skatītāju skaits. Prozas lasījumu pasākums būs iespēja arī visiem tiem, kas uz izrādi festivālā Homo Novus netika.
- Vai publiku tā vienkārši Igaunijas vēstniecībā laidīs iekšā?
- Pasākums Igaunijas vēstniecībā ir atvērts. Tas notiks sestdienā, un uz to var brīvi nākt jebkurš interesents. Kāpēc Igaunijas vēstniecībā? Ļoti aizraujošs ir stāsts par izrādes tapšanu.
Režisors gribēja izveidot izrādi, kas ir balstīta vietējā kultūras pieredzē, bet ir par Japānas un Latvijas mijattiecībām. Viņš pieaicināja pētnieci Santu Remeri, kas ir liela japāņu kultūras entuziaste. Viņa atrada informāciju, ka šai namā 20. - 30. gados dzīvojis Japānas militārais atašejs Makoto Onodera. Viņš visā pasaulē ir pazīstams kā slavenākais Japānas spiegs
20. gadsimtā, tikai mēs par viņu diemžēl maz ko zinām. Viņa sieva Juriko Onodera bija savam laikam neparasti izglītota sieviete. Viņa bija tulkotāja un, piemēram, tulkojusi Tūves Jānsones Muminus japāņu valodā. Interesanti, ka Onoderas labākais draugs ir bijis Igaunijas atašejs. Par to arī ir latviešu rakstnieku stāsti un likumsakarīgi bija tas, ka pasākums notiks Igaunijas vēstniecībā. Starp citu, Makoto Onoderas atmiņas ir tulkotas igauņu valodā. Manuprāt, latviešiem beidzot būtu pienācis laiks pašiem uzzināt kaut ko par Makoto Onoderu.
- Kā pati vērtē, kam vairāk festivāla pasākumi domāti - skatītājiem, klausītājiem?
- Pamatā tie būs tradicionāli lasījumi, kur cilvēki nāk un klausās autoru tekstu. Esam mēģinājuši padarīt lasījumus kompaktākus - vienā reizē uzstāsies tikai četri, maksimums, pieci autori. Mēģināsim tos padarīt arī skatītājiem interesantākus: vai nu ar performanci, vai ar muzikālo pavadījumu: būs lasījumi tramvajā, jau pieminētā bāru tūre. Pasākumi būs dažādi - arī tādi, kurus mēs centāmies padarīt atraktīvākus, interaktīvākus. No jaunievedumiem jāpiemin Latvijas PEN centra lasījums Prozas provokatori, kurā uzstāsies četri autori, kuri, viņuprāt, izaicina dažādas robežas tēmas ziņā, stilistikas ziņā…
- Bet kas tas būs - lasījums vai provokācija?
- Lasījums, bet mēs nezinām, kādas provokācijas mūs tur sagaida. Mēs centāmies lasījumus dažādot. Lai lasījumos autori pārstāvētu dažādas paaudzes, tēmu lokus un stilistikas. Visi autori bija informēti par šī gada tēmu, tematisko ievirzi un japāņu autoru klātbūtni. Tas ir autoru pašu ziņā, vai viņi pielāgosies, ņems vērā šo tēmu un radīs tekstu šajā ievirzē, vai tas ir viņu pilnīgi neatkarīgi radīts teksts.
- Vai spēkā ir noteikums, ka teksti, kas skanēs festivālā, pirms tam nedrīkst būt nekur publicēti vai lasīti?
- Jā, tas ir galvenais noteikums. Neviens no šiem darbiem nav nekur publicēts vai publiski lasīts. Tā ir unikāla iespēja pirmajiem dzirdēt darbus, kas vēl nekur nav tiražēti. Mēs arī nezinām, kāds būs to liktenis. Daļa noteikti pēc tam tiks publicēti. Piemēram, Baltijas autoru tekstu tulkojumi decembrī un janvārī tiks publicēti mēnešrakstā konTEKSTS. Daļa tekstu tiks publicēti Satori.
- Kas autorus mudina piedalīties festivālā?
- Rakstniecība ir vienpatīga un noslēgta padarīšana. Pirmkārt, tie ir svētki reizi gadā, kas notiek no 1995. gada. Visi zina, tie būs, tie tuvojas. Tā ir iespēja satikt savus lasītājus. Tā ir iespēja satikt kolēģus. Zinu, ka autori jau vairākus mēnešus gatavojas šim festivālam, raksta savus darbus. Domāju, ka aptuveni puse tekstu ir īpaši rak-stīti Prozas lasījumiem. Pārējie lasīs nepublicētus darbus, kurus viņi raksta neatkarīgi no festivāla: romāna fragmentus un tamlīdzīgi. Svarīgi, lai arī apmeklētāji saprastu to, ka visos Prozas lasījumu pasākumos ieeja ir bez maksas un šie pasākumi ir domāti apmeklētājiem. Šis nav pasākums insaideriem. Protams, daļa apmeklētāju ir zinoši, seko līdzi literārajiem procesiem, bet tas nenozīmē, ka mēs negaidām pārējos. Jebkurš lasītājs un literatūras cienītājs ir laipni aicināts izmantot šo iespēju.
***
Otrdien, 3. decembrī
Pulksten 19 - Saule aust austrumos
Rīgas mākslas telpa, lielā zāle, Kungu iela 3. Festivāla atklāšanas pasākums, kurā ar lasījumiem piedalās Latvijas rakstnieki Gundega Repše, Inga Ābele, Kristīne Želve, Andris Akmentiņš un Aivars Eipurs. Ar performanci piedalīsies kustību mākslinieces Simona Orinska un Laura Feldberga, kā arī mūziķis Artis Gulbis.
Trešdien, 4. decembrī
Pulksten 18 - Prozas provokatori
Latvijas Mākslas akadēmijas 2. stāva ātrijs, Kalpaka bulvāris 13. Latvijas PEN aicina savus jaunos darbus lasīt autorus, kuri līdz šim ir pierādījuši, ka literatūrā pārkāpj pierastā robežas ar darba valodu, ar sižeta izvērsumu vai izvēlēto tēmu un stilistiku. Lasījumā piedalās Ieva Melgalve, Rihards Bargais, Edmunds Frīdvalds, Helga Tormane. Vada Inga Gaile.
Pulksten 19.30 - TV raidījuma Literatūre II sezonas pirmizrāde
Latvijas Mākslas akadēmijas 2. stāva ātrijs, Kalpaka bulvāris 13. Raidījums veltīts diviem gleznotājiem: Anšlavam Eglītim un Raimondam Staprānam, kurus vieno, protams, literatūra, Amerika un kopīgi pavadītais laiks pusgadsimtu tālā pagātnē. Vada Marta Selecka, Gustavs Terzens, Uģis Olte.
Ceturtdien, 5. decembrī
Pulksten 18 - konTEKSTA lasījums
Alus krogs Miezis un kompānija,
13. janvāra iela 21. LRS literatūras laikraksta konTEKSTS autoru lasījumu vakars, piedalās: Arno Jundze, Aivars Kļavis, Lilija Berzinska, Egīls Venters, Kristīne Ilziņa un Kurzemes prozas lasījumu uzvarētājs/a. Vada Sandra Ratniece.
Pulksten 19.30 - Satori bāru tūre ar rakstniekiem
Pulcēšanās un sākums lokālā Veldze, Kalnciema ielā 40F. Tālākais maršruts: Vinilbārs, Dēkainis, Hāgenskalna komūna, Pils. Bāru tūri ar rakstniekiem rīko interneta žurnāls Satori. Šoreiz tā notiks Āgenskalnā, un pasākuma dalībnieki brīvā atmosfērā kopā ar prozaiķiem apmeklēs piecus bārus, klausīsies stāstus un malkos dzērienus. Piedalās Daina Tabūna, Aksels Hiršs, Rvīns Varde, Sergejs Timofejevs, Elizabete Lukšo-Ražinska. Vadātājs Henriks Eliass Zēgners.
Piektdien, 6. decembrī
Pulksten 19 - Baltijas stāstu vakars
Rīgas Mākslas telpa, lielā zāle, Kungu iela 3
Klausītājiem tiek piedāvāts Baltijas valstu autoru lasījums oriģinālvalodās ar titrējumu latviešu un angļu valodā. Lasījumos piedalās Arvis Kolmanis (Latvija), ko angļu valodā tulkojis Uldis Balodis; un Svens Kuzmins (Latvija), ko angļu valodā tulkojis pats autors sadarbībā ar redaktori Kaiju Straumanis; Mehiss Heinsārs / Mehis Heinsaar (Igaunija), ko latviešu valodā tulkojusi Maima Grīnberga, bet angļu valodā Ādams Kalens (Adam Cullen); Andrejs Hvostovs/ Andrei Hvostov (Igaunija), ko latviešu valodā tulkojusi Maima Grīnberga, bet angļu valodā Metjū Haids (Matthew Hyde); Daina Opolskaite/ Daina Opolskaitė (Lietuva), ko latviešu valodā tulkojusi Dace Meiere, bet angļu valodā tulkojis Rimas Uzgiris; Virginija Kulvinskaite/ Virginija Kulvinskaitė (Lietuva), ko latviešu valodā tulkojusi Dace Meiere, bet angļu valodā tulkojis Rimas Uzgiris. Vada Ivars Šteinbergs.
Sestdien, 7. decembrī
Pulksten 12 - Stāstu tramvajs bērniem
Pulcēšanās no plkst. 11.50, 1. tramvaja galapunkts Juglā,
Brīvības gatve 409A. Lasījumā tramvajā piedalās rakstnieces Andra Manfelde, Luīze Pastore, Lilija Berzinska, autoru lasījumus papildina pantomīmas mākslinieka etīdes. Vada dzejniece Ērika Bērziņa. Tā kā vietu skaits tramvajā ir ierobežots, klausītājiem iepriekš jāpiesakās Facebook izveidotajā pasākuma lapā. Braucienam jāiegādājas standarta biļete vai jāizmanto e-talons. Lasījums beidzas pieturā Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Pulksten 13 - ģimenes sestdiena.
Vai puika vēl zīmē kaķus?
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
7. stāvs, Bērnu literatūras centra lasītava, Mūkusalas iela 3. Japānas pasaku stāstīšanas, origami un zīmēšanas darbnīca pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem kopā ar ģimenēm.
Pulksten 14 - Slieksnis.
Diptihs I: Aicinājums
Alus krogs Miezis un kompānija,
13. janvāra iela 21. Lasījumos piedalās četri topošie rakstnieki, kas piedalījušies literārajā nometnē Aicinājums: Paula Kukle, Elīna Smoļaka, Alberts Roze, Georgs Kairišs. Vada Sandra Ratniece. Pasākumā muzicē Kristiāna Šuksta un Sandris Šīrants.
Pulksten 15 - Japāņu stāstu vēstnieki
Igaunijas vēstniecības zāle, Skolas iela 13. Trīs latviešu rakstnieki Inese Zandere, Pauls Bankovskis un Andris Kuprišs uzrakstījuši vēsturiski precīzus stāstus par japāņu militārā atašeja Makoto Onoderas un viņa dzīvesbiedres Juriko Onoderas Rīgā pavadītajiem gadiem 20. gs. trīsdesmitajos gados. Stāsti tapuši Latvijas Jaunā teātra institūta organizētā festivāla Homo Novus ietvaros japāņu režisora Akiras Takajamas veidotajai izrādei Heterotopija Rīgā. Lasījums latviešu valodā ar iespēju lasīt stāstus arī angļu valodā. Lasījumu un paneļdiskusiju vada Santa Remere.
Pulksten 16 - Slieksnis.
Diptihs II: Literārā akadēmija
Alus krogs Miezis un kompānija, 13. janvāra iela 21. Lasījumos piedalās topošie rakstnieki no profesionālās izglītības programmas Literārā Akadēmija Lelde Jauja, Maija Uzula-Petrovska, Līga Putraima, Ketija Riteniece, Dāvids Rubens, Guntis Zariņš. Vada Ieva Melgalve un Jana Egle. Pasākums ar muzikālo pavadījumu.
Pulksten 17 - Sanbun rōdoku-kai. Japānas autoru prozas lasījumi
Latvijas Nacionālās bibliotēkas ātrijs, Mūkusalas iela 3. Piedalās japāņu rakstnieki Kjoko Nakadžima (Kyoko Nakajima) - no angļu valodas tulkojis Vilis Kasims; Ito Ogava (Ito Ogawa) - no angļu valodas tulkojis Vilis Kasims; Dans Osano (Dan Osano) - no japāņu valodas tulkojusi Agnese Haijima. Lasījums japāņu un latviešu valodā, diskusija - angļu valodā.
Vada Ilmārs Šlāpins. Muzicē Ansis Jansons (kokle).
Pulksten 19.30 - Mako Išizukas izstādes atklāšana
ISSP galerija, Marijas iela 13 K.3.
Mako Išizuka (Mako Ishizuka) ir Zviedrijā dzīvojoša japāņu māksliniece, kuras darbu uzmanības centrā ir dažādas tēmas, kuru pētīšanai un izteikšanai māksliniece izmanto teksta un vizuālas koncepcijas sintēzi. Festivāla Prozas lasījumi 2019 laikā Mako Išizuka veidos darbu Domu karte (Map of Thoughts) izstādīs darbu Grāmatplaukts (Bookshelf) un reflektēs par savu teksta un radīšanas pieredzi un procesu. Vada kuratore Inga Lāce. Saruna angļu valodā.
Svētdien, 8. decembrī
Pulksten 12 - Prozas brokastis
Andalūzijas suns, Elizabetes iela 83. Tradicionālie svētdienas rīta lasījumi. Piedalās Kristīne Ulberga, Haralds Matulis, Agnese Krivade, Arvis Viguls un Kurzemes prozas lasījumu uzvarētājs/a. Vada Toms Treibergs. Dzintara Brieža muzikālais noformējums
Pulksten 15 - Stāstu stacija
Prozas lasījumu pasākums Dubultu dzelzceļa stacijā - Jūrmalā (!!!)
Piedalās Inese Paklone, Guntis Berelis, Ilze Jansone, Pēteris Pūrītis, Dace Vīgante. Pasākumu vada Ingmāra Balode.
Pulksten 18 - Festivāla noslēguma pasākums
K.K. fon Stricka villa, Aristīda Briāna iela 9. Piedalās Sergejs Moreino, Dace Rukšāne, Inga Gaile, Osvalds Zebris, Jānis Joņevs. Vada Gustavs Terzens. Muzikāla performance. Pēc lasījuma dj Henriks Eliass Zēgners spēlēs festivāla dalībnieku izvēlētās mīļākās dziesmas.
Pirmdien, 9. decembrī
Pulksten 19. Satori paģiru laboratorija
Ģertrūdes ielas teātris, Ģertrūdes iela 101a. Piedalās Anna Andersone, Iļja Marija Boļšakovs, Justīne Vernera, Anna Belkovska, Andrejs Vīksna, Aivars Madris, Ivars Šteinbergs, Henriks Eliass Zēgners, Ieva Viese-Vigula, Arvis Viguls. Sagurušie klausītāji aicināti ņemt līdzi guļammaisus, pledus un spilvenus, lai lasījumus klausītos guļus.