Izrāde "Zenta Mauriņa. Dokumentālie sapņi". Spējām robežu nav
«Izrāde tapa deviņus mēnešus un desmit dienu. Tā ir iznēsāta kā bērns,» saka Lauma Balode, kura izrādē Zenta Mauriņa. Dokumentālie sapņi atveido leģendāro latviešu rakstnieci un tulkotāju.
Īsi pirms balvas Spēlmaņu nakts pasniegšanas atkal skatāma izrāde Zenta Mauriņa. Dokumentālie sapņi, kas šai balvai izvirzīta četrās kategorijās. «Šāda ievērība izrādei ir liels brīnums un atzinība reizē. Patiesībā, žūrija varēja arī nenākt mūs skatīties, jo šis ir neatkarīgs projekts, kas nav tapis valsts finansētā teātrī, bet par atbalstītāju un pašu naudu, tāpēc žūrijai nebija pienākuma skatīties šo izrādi,» saka izrādes idejas autore Lauma Balode, kas vienlaikus ir arī izrādes producente.
Ideja par izrādi sākusies ar nelielu dīkstāvi. «Biju aizbraukusi uz ASV, apguvu jaunas aktiermeistarības tehnikas, atbraucu ar lielu sparu darboties, bet pēkšņi visi projekti vai nu pārcēlās, vai atcēlās. Sapratu - milzīgā enerģija tomēr ir jāliek lietā. Iedrošinājums nāca no man īpaša cilvēka, kurš teica - taisi pati! Atceros, ka piegāju pie grāmatu plaukta, skatījos, kas no tā visa varētu interesēt mani šodienā. Ieraudzīju pavisam mazu grāmatiņu - Zentas Mauriņas Dzintargraudi, ko man dāvināja 9. klases izlaidumā. Atcerējos, ka vidusskolas laikā šī grāmatiņa bieži bija palīdzējusi, mani iedrošinājusi un uzmundrinājusi. Nodomāju, ka ir jāpalasa, kāpēc tā uz mani tā iedarbojās. Zentai Mauriņai, kura kopš piecu gadu vecuma atradās ratiņkrēslā, piemita nepārvarama griba dzīvot pilnasinīgu, piepildītu dzīvi, alkas radīt, par spīti sabiedrības stereotipiem, par spīti savai invaliditātei - ar savu dzīvi viņa pierādīja, ka mūsu spējām robežu nav, bet ierobežojumi ir tikai pakāpieni ceļā uz vēl pilnīgāku eksistenci. Sakritības pēc, uz pāris dienām devos uz Liepāju, skatīties savu kolēģu veikumu, un pa ceļam iebraucu Grobiņā, lai apmeklētu Zentas Mauriņas piemiņas istabu. Tur satiku tās vadītāju Maiju Rolavu un sapratu - viņa ir īstais cilvēks, kurš ar savām zināšanām par Zentu Mauriņu un dzīves viedumu var man palīdzēt visā orientēties,» atceras aktrise Lauma Balode. Lēnām lasot Zentas Mauriņas darbus, «atnākušas» idejas par radošo komandu - kurš varētu palīdzēt uzrakstīt dramaturģisko materiālu, kurš varētu būt režisors, kurš - scenogrāfs, kurš aktieris neatteiktu nākt komandā... «Dzīve piespēlēja īstos cilvēkus īstajās vietās, kur es viņus pamanīju, ieraudzīju, atcerējos... Laikam jau ar Zentas Mauriņas svētību un milzīgu veiksmi viss arī izveidojās. Mums daudzi cilvēki ir palīdzējuši - aiz brīvas gribas atbalstījuši gan ar enerģiju, gan padomiem, gan darbu, gan arī finansiāli,» saka Lauma Balode. Tā reiz uz ielas ieraudzījusi aktrisi un režisori Kristīni Krūzi, ar kuru ceļi bija pašķīrušies kopš studiju laikiem, un, pēkšņi atcerējusies abu diskusijas par Sartru un Nīči lekciju starplaikos, uzreiz sapratusi, ka tieši Kristīni vajag uzrunāt. Aktrise smej, ka pašā sākumā visiem uzaicinātajiem teikusi, ka naudas iestudējumam gan neesot, bet kā producente ļoti centīšoties to dabūt. «Man vēl daudz jāmācās, lai varētu sevi saukt par producenti, jo esmu ieguldījusi arī visu savu naudu šajā projektā, bet - esmu ļoti pateicīga ikvienam, kurš piekrita piedalīties, kurš savu darbu veica ar vislielāko godaprātu, esmu pateicīga augstākiem spēkiem, ka man ir šī iespēja no skatuves aiznest tālāk vēstījumu par Zentu Mauriņu,» saka Lauma Balode.
Šī loma Laumai Balodei atnesusi pirmo nomināciju Spēlmaņu nakts balvai kategorijā Gada aktrise, ko gan viņa pati uzskata par «milzīgu veiksmi un apstākļu sakritību». Lauma Balode: «Iepriekšējā sezonā bija daudzi smalki un skaisti aktierdarbi dažādos teātros. Nenoliegšu - esmu bezgala pateicīga par tik augsto novērtējumu. Un pateicīga ne tikai žūrijai, bet arī visiem maniem pedagogiem, kas mani audzinājuši, visiem maniem skatuves partneriem un režisoriem, kas ar mani strādājuši, un visiem, kas man palīdzējuši.»
Pirms desmit gadiem viņa sāka strādāt Liepājas teātrī, bet jau pēc dažām sezonām izvēlējās pašnodarbinātās statusu, šobrīd vairāk piedalās neatkarīgo teātru projektos un ir arī sākusi strādāt par aktiermākslas pasniedzēju gan skolā, gan privāti. «Mans jaunākais darbs būs pie režisores Ingas Tropas Jaunajā Rīgas teātrī, un arī par to esmu ārkārtīgi priecīga un pateicīga,» saka Lauma Balode. «Pēc aiziešanas no Liepājas teātra un kļūstot par brīvmākslinieci, biju pavisam pazaudējusies un nezināju, ko savā dzīvē darīt, pat domāju par profesijas maiņu un tomēr esmu priecīga, ka savulaik to neizdarīju, jo, redz, kur esmu nonākusi.»
Izrādes Zenta Mauriņa. Dokumentālie sapņi radošā grupa: režisore - Kristīne Krūze, lugas autori - Rasa Bugavičute-Pēce, Kristīne Krūze, aktieri - Lauma Balode, Kaspars Dumburs, Anna Nele Āboliņa. Šoreiz izrāde tiks spēlēta Āgenskalnā, Magoņu ielā 9a, Sunsstudio telpās.