Klimata pārmaiņas

Desmitiem tūkstoši cilvēku svētdien izgājuši Briseles ielās, lai dienā, kad Polijā sākas ANO klimata samits, aicinātu politiķus valsts, Eiropas un pasaules līmenī spert iedarbīgākus soļus siltumnīcefekta gāzu izmešu ierobežošanai. Mierīgajā demonstrācijā, neraugoties uz lietaino un nemīlīgo laiku, piedalījās aptuveni 65 000 cilvēku, lēsusi Beļģijas policija. Dalībnieku vidū bija arī arī daudzas ģimenes ar bērniem. Rīkotāji norāda, ka tas ir šimbrīžam plašākais klimata aizstāvībai veltītais pasākums valstī. Akcijas dienā sabiedriskais transports Briselē pārvadā pasažierus par brīvu un Beļģijas dzelzceļa uzņēmums SNCB pazeminājis biļešu cenas. Vilcieni no citām Beļģijas pilsētām uz Briseli bija pārpildīti, un cilvēki sociālajos tīklos žēlojās, ka SNCB nav paredzējis tik lielu pasažieru pieplūdumu. Kā ziņots, Polijas dienvidos, Katovices pilsētā, svētdien sākas ANO klimata samits, kurā pasaules līderi mēģinās atdzīvināt pirms trim gadiem panākto Parīzes klimata vienošanos, no kuras atkāpušās vairākas valstis, tostarp ASV. Samits turpināsies līdz 14.decembrim.

Ar brīnišķīgām karstām dienām no mums atvadās vasara, lai svētdien dotu vietu astronomiskajam rudenim. Klimats mainās. Baltijas un Ziemeļvalstu meteoroloģiskie dienesti jau ilgstoši sadarbojas tā novērošanā, taču šīs vasaras nepieredzētie laika apstākļi pamudinājuši speciālistus nākt klajā ar kopīgu paziņojumu: valstīm jāsadarbojas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu to sekas.

Ietekmīgi Eiropas vides politiķi un zinātnieki šajās dienās Rīgā pulcējas konferencē Baltijas ceļš uz oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību. Ierēdnieciskais kalambūrs pasākuma nosaukumā apzīmē pārmaiņas, kas sagaida ikvienu Eiropas un tātad arī Latvijas tautsaimniecības nozari. Ikvienu iedzīvotāju.

Čikāga, Madride, Barselona, Berne, Berlīne - visapkārt pasaulē notiek protesti pret ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu atteikties pildīt Parīzes klimata vienošanās, kas paredzēja cīnīties pret klimata izmaiņām.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija gatavojas paziņot par izstāšanos no ANO Parīzes klimata līguma, vēsta ASV mediji.

Nākotnē aizvien biežāk nāksies saskarties ar Latvijas teritorijai neraksturīgiem un ekstremāliem laika apstākļiem, teikts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) pētījuma ziņojumā "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai".

VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – LVĢMC) ir izstrādājis klimata pārmaiņu scenārijus Latvijai līdz 2100. gadam, kā arī ir izveidojis klimata pārmaiņu analīzes rīku.

Jaunākajā Climate Change Performance Index (CCPI) Latvija ieņem augsto 15.vietu: ar indeksa vērtību 60,20 tās sniegums atzīts kā labs. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas ir saņēmusi šādu vērtējumu. Lietuva ir ierindota 19.vietā un saņēmusi vērtējumu - viduvēji, bet Igaunijas sniegums tiek vērtēts kā vājš, ierindojot to 50.vietā.

Globālā sasilšana jau sen vairs nav tikai mīts bērnu pasaku grāmatiņā, klimata pārmaiņas dramatiski ietekmē miljoniem cilvēku dzīvi visā pasaulē.

Lai pielāgotos klimata pārmaiņām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rīkos semināru par metodoloģiskajām pieejām risku un ievainojamības novērtēšanai, aģentūru LETA informēja VARAM.

Šonedēļ noslēdzās Ekoskolu klimata kampaņas pirmā nedēļa, kuras laikā izstāde pabija Rīgas Ziepniekkalna sākumskolā un Rīgas 33. vidusskolā, palīdzot skolēniem un skolotājiem spēļu un diskusiju veidā dalīties pieredzē un zināšanās par klimata pārmaiņām.

Eiropas Komisija izstrādājusi stratēģiju, kas palīdzēs saglabāt starptautisko aktivitāti cīņā ar klimata pārmaiņām. Paziņojumā ierosināts ES bez kavēšanās realizēt pagājušajā decembrī noslēgto Kopenhāgenas vienošanos, jo īpaši tūlītējo finansiālo palīdzību jaunattīstības valstīm.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) un vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) šodien Kopenhāgenā piedalīsies ikgadējā ANO Klimata pārmaiņu konferencē.

ANO Klimata konferenci, kas nākamajā nedēļā sāksies Kopenhāgenā, ietekmēs klimatologiem izvirzītās apsūdzības par pētījumu rezultātu viltošanu.

Eiropieši un cilvēki no visas pasaules pauduši skaidru nostāju: valdībām ir jāveic pasākumi klimata pārmaiņu jautājumā, jo īpaši CO2 emisijas līmeņa samazināšanai.

Globālā sasilšana Eiropas Savienībai (ES) varētu izmaksāt līdz pat 65 miljardiem eiro (30,61 miljardam latu) gadā, tomēr paradoksālā kārtā Ziemeļvalstis un Baltijas valstis varētu pat būt ieguvējas, sacīts trešdien publicētajā ES Vienotā pētījumu centra ziņojumā.

Klimata pārmaiņām veltītajā konferencē Kopenhāgenā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītājiem jāparāda, ka Eiropa šajā jomā ir līdere, tādas prasības šodien Strasbūrā pieņemtajā rezolūcijā izvirza Eiropas Parlaments (EP).

29.oktobrī Lielbritānijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Dr. Entonijs Stoukss pasniedza vides ministram Raimondam Vējonim karti, kurā atspoguļots, kāda varētu izskatīties pasaule, ja netiks ierobežotas klimata pārmaiņas un globālā temperatūra pieaugs līdz četriem grādiem pēc Celsija, informē Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa.