2024. gads pārspēs klimata rekordus
Novembris uz planētas izrādījās otrs siltākais vēsturē, kamēr tikai Eiropā bija auksti, raksta “postimees.ee”.
2024. gads būs ne tikai karstākais gads, kāds ir reģistrēts, bet arī pirmo reizi sasniegs 1,5°C sasilšanas robežu, ko 2015. gadā Parīzē vienojās uzturēt gandrīz visas pasaules valstis. Trīs nedēļas, kas palikušas līdz gada beigām, ainu nemainīs, secinājuši Eiropas zinātnieki.
Eiropas Savienības Kopernika klimata centrs pirmdien ziņoja, ka planēta piedzīvojusi otro siltāko novembri pēc pagājušā gada novembra.
"Tagad mēs varam ar pilnīgu pārliecību teikt, ka 2024. gads būs karstākais gads vēsturē," sacīja vadītāja vietniece Samanta Bērdžesa. "Parīzes nolīguma mērķi joprojām ir spēkā, taču tagad vairāk nekā jebkad ir vajadzīga vērienīga rīcība, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām."
Klimata zinātnieki cer, ka pasaule beidzot apņemsies izšķiroši samazināt emisijas, bez kuras nebūs iespējams saglabāt otro +2°C slieksni, kas noteikts Parīzes nolīgumā.
Tomēr pagaidām tas neizdodas - zaļā darba kārtība zaudē popularitāti rietumos, un naftas lielvalstis nelabprāt piekrīt plāniem pakāpeniski atteikties no fosilā kurināmā par labu atjaunojamiem enerģijas avotiem.
Klimata pārmaiņas apdraud cilvēci ar katastrofālām sekām - saskaņā ar ANO datiem katru gadu pusmiljons cilvēku mirst no karstuma, un pasaules ekonomika cieš triljoniem zaudējumu. Un ir arī citas sekas.
Planētas sasilšana izraisa traucējumus izveidotajā dzesēšanas sistēmā un ūdens un gaisa cirkulācijā, līdz ar to laikapstākļi svārstās starp aukstumu un karstumu, biežāk izceļas sausums, sals, viesuļvētras, meža ugunsgrēki un plūdi.
Novembris tam bija vēl viens pierādījums, tomēr, kamēr pārējā pasaule laboja jaunus temperatūras rekordus, Eiropā aizvadītais mēnesis pat neiekļuva siltāko novembru desmitniekā - bja ne tikai vēss un slapjš, bet arī bezvējš. Tā rezultātā enerģētikas krīze ir saasinājusies.
Cenas gaismai un siltumam Eiropā jau ceturto ziemu saglabājas augstas Kremļa gāzes kara pret ES dēļ, kā rezultātā krasi samazinājās Krievijas gāzes piegādes pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Vēsajā novembrī gāzes izņemšana no Eiropas pazemes krātuvēm bija lielākā gandrīz pusotras desmitgades laikā. Decembra sākumā tās bija piepildītas tikai par 86%. Pērn tas bija 96%, pirms diviem gadiem - 93%.
Šādā tempā līdz apkures sezonas beigām rezerves būs gandrīz izsmeltas, kas nozīmē, ka Eiropas patērētājiem vēl gadu būs jāpārmaksā par elektrību un apkuri, bet rūpniecībai būs jāzaudē konkurence ar rūpnīcām Ķīnā un ASV, kur gāze ir piecas reizes lētāka.
Sinoptiķi sola Eiropai kārtējo aukstuma vilni, sniegu Vācijā un Skotijā. Un tikai ilgtermiņa prognozes atstāj cerību, ka tradicionāli aukstākie gada mēneši - janvāris un februāris - būs nedaudz siltāki par vidējo.