Lai arī novembris jau gandrīz klāt, Japānas ikoniskais Fudži kalns joprojām ir bez sniega - šis ir ilgākais laiks bez sniega segas kopš ierakstu reģistrēšanas sākuma pirms 130 gadiem, ziņo CNN.
Japānas augstākā kalna virsotnes parasti grimst sniegā jau oktobra sākumā, taču vēl šobrīd virsotnes ir kailas, radot trauksmi par klimata krīzes ietekmi.
Pirmais sniegs liecina par ziemas atnākšanu, kas seko vasaras alpīnisma sezonai, kas šogad noslēdzās 10. septembrī.
Saskaņā ar Japānas laikapstākļu aģentūras datiem, uz Fudži sniega sega vidēji sāk veidoties 2. oktobrī, bet pērn tā tika reģistrēta 5. oktobrī, un lielākā daļa no tās izkusa jau novembra sākumā augstās temperatūras dēļ.
Japānas vietējais meteoroloģiskais birojs, kas katru gadu ir paziņojis par pirmo sniegu Fudži salā kopš tā dibināšanas 1894. gadā, šogad vēl nav to darījis, pamatojot to ar nesezonāli silto laiku.
"Tā kā augsta temperatūra Japānā turpinās jau kopš vasaras un ir biežs lietus, sniegs nav bijis," telekanālam CNN otrdien sacīja Kofu biroja meteorologs Šiniči Janagi.
Sniega trūkums 29. oktobrī pārspēj iepriekšējo rekordu 26. oktobrī, kas tika sasniegts 1955. un 2016. gadā, viņš sacīja.
Japānā šogad reģistrēta karstākā vasara kopš statistikas datu reģistrēšanas sākšanas 1898. gadā.
Jauns pētījums atklāja, ka klimata krīze pēdējo 40 gadu laikā ir samazinājusi sniega biezumu lielākajā daļā ziemeļu puslodes.
Vēlāka snigšana Fudži kalnā varētu būt satraucoša norāde uz to, kur pasaule virzās, jo siltākas ziemas ietekmē sniegu, tūrismu, vietējo ekonomiku, pārtikas un ūdens piegādi un pat alerģijas.
3776 metrus augstais Fudži kalns ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un ir Japānas ikona.
Lielāko daļu gada to parasti klāj sniegs, līdz jūlijā tiek atklāta ikgadējā kāpšanas sezona, uzņemot miljoniem apmeklētāju, kuri vēlas doties pārgājienā uz virsotni vai vērot saullēktu no tā slavenajām nogāzēm.
Pēdējos gados kalns ir cietis no virstūrisma, un Japānas amatpersonas iepriekš stāstīja, ka apmeklētāji kalnu piegružo un dodas pārgājienos ar nepiemērotu aprīkojumu, izraisot negadījumus un traumas.
Jūlijā varas iestādes ieviesa tūristu nodokli un ieviesa jaunus noteikumus - tagad alpīnistiem ir jāmaksā 12,40 ASV dolāru vienai personai, un dienā kalns uzņem ne vairāk kā 4000 alpīnistu.