Klimata pārmaiņu dēļ tādas lietusgāzes, kas šomēnes izraisīja postošus plūdus Centrāleiropā, atkārtosies divreiz biežāk, atsaucoties uz trešdien publicētu ziņojumu, vēsta “Reuters”. Zinātniskā darba autori mudina politikas veidotājus rīkoties, lai apturētu globālo sasilšanu.
Smagākajos plūdos, kas Centrāleiropu skāruši vismaz divu gadu desmitu laikā, gājuši bojā 24 cilvēki, pilsētas ir piedzītas ar dubļiem un gruvešiem, to ēkas ir bojātas, vietām sagruvuši tilti un rēķins par remontdarbiem varas iestādēm sniedzas miljardos eiro.
Starptautiskās zinātnieku grupas “World Weather Attribution” ziņojumā, kur apskatīta klimata pārmaiņu ietekme uz ārkārtējiem laikapstākļiem, konstatēts, ka vētras “Boriss” izraisītais nokrišņu daudzums četrās dienās bija augstākais, kāds jebkad reģistrēts Centrāleiropā.
Ziņojumā teikts, ka klimata pārmaiņas ir padarījušas šādas lietusgāzes vismaz divas reizes biežākas un par 7% stiprākas.
"Šie plūdi atkārtoti izceļ fosilā kurināmā izraisītās globālās sasilšanas postošos rezultātus," paziņojumā sacīja Džoisa Kimutai, Londonas Imperiālās koledžas Grantemas institūta pētniece un pētījuma līdzautore.
Kamēr nafta, gāze un ogles netiks aizstātas ar atjaunojamo enerģiju, tādas vētras kā “Boriss” radīs vēl stiprākas lietusgāzes, izraisot ekonomiku kropļojošus plūdus.
Ziņojumā teikts, ka, lai gan laikapstākļu kombinācija, kas izraisīja vētru, tostarp aukstā gaisa plūsma pār Alpiem un ļoti silts gaiss virs Vidusjūras un Melnās jūras, bija neparasta, klimata pārmaiņas padarīja šādas vētras intensīvākas un ar lielāku iespējamību.
Paredzams, ka šāda vētra notiks vidēji reizi 100 līdz 300 gados mūsdienu klimatiskajos apstākļos, kad sasilšana ir 1,3 grādi pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.
Tāpat apgalvots, ka šādas vētras radīs vismaz par 5% vairāk lietus un notiks par aptuveni 50% biežāk nekā tagad, ja sasilšana no pirmsindustriālā laikmeta līmeņa sasniegs 2 grādus pēc Celsija, kas, domājams, notiks 2050. gados.