Spēcīgās lietusgāzes, kuru rezultātā pagājušajā mēnesī Indijas dienvidos gāja bojā simtiem cilvēku, pastiprinājās cilvēku izraisīto klimata pārmaiņu dēļ, otrdien tika atklāts klimata zinātnieku ātrās analīzes rezultātā, raksta portāls phys.org.
Pētījumā, ko īstenoja zinātnieku grupa no organizācijas „World Weather Attribution” tika izmantoti jau zināmi klimata modeļi,kas palīdz ātri noteikt, vai cilvēka izraisītās klimata pārmaiņas ir ietekmējušas ekstremālus laikapstākļus.
Tika atklāts, ka 24 stundu periodā attiecīgajā Indijas reģionā nolija 15 centimetri lietus uz vienu kvadrātmetru. Jau vēstījām, ka postošajos zemes noslīdeņos Indijā gāja bojā vismaz 280 cilvēku. Vairāk šeit.
Zinātnieki prognozē, ka turpmāk planētas sasildošo gāzu emisijas izraisīs arvien biežākas lietusgāzes, kas var izraisīt šādas katastrofas. "Vajanadas zemes nogruvumi ir vēl viens katastrofāls piemērs klimata pārmaiņām, kas notiek reāllaikā," sacīja Mariama Začarija, Londonas Imperiālās koledžas klimata zinātniece un viena no ātrā pētījuma autoriem.
Pagājušā mēneša nokrišņi, kas izraisīja zemes nogruvumus, bija trešie spēcīgākie Keralas štatā kopš Indijas laikapstākļu aģentūras dibināšanas 1901. gadā.
Indijas dienvidu štats ir bijis īpaši neaizsargāts pret klimata pārmaiņu izraisītiem ārkārtējiem laikapstākļiem. Spēcīgas lietusgāzes 2018. gadā appludināja lielu daļu štata, nogalinot vismaz 500 cilvēkus un cikloniskā vētra 2017. gadā nogalināja vismaz 250 cilvēkus, tostarp zvejniekus, kuri atradās jūrā netālu no štata krastiem.
"Miljoniem cilvēku vasarā pacieš nāvējošu karstumu. Tikmēr musonu laikā stiprākas lietusgāzes veicina plūdus un zemes nogruvumus, kā mēs to redzējām Vajanada," sacīja Arpita Mondala, klimata zinātniece no Indijas Tehnoloģiju institūta Bombejā.
Indija, pasaules visvairāk apdzīvotā valsts, ir viena no lielākajām planētu sasildošo gāzu emitētājām, kā arī tiek uzskatīta par vienu no visneaizsargātākajiem reģioniem pasaulē pret klimata ietekmi.
"Kad tagad līst lietus, līst stipri. Siltākā pasaulē šie ekstrēmi notikumi būs biežāki un mēs nevaram tos apturēt. Tomēr mēs varam mēģināt izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmas, kā arī izvairīties no jebkādām būvniecības darbībām zemes nogruvumu riska zonās," sacīja Madhavans Radžīvans, pensionēts Indijas Zemes zinātņu ministrijas vecākais ierēdnis no Keralas štata.