Ražošanu nevajadzētu samazināt, bet jāattīsta tāda ražošana, kas dod pozitīvu efektu attiecībā uz emisijām, aģentūrai LETA pauda zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
Krauze 13. jūnijā tikās ar Latvijas Kūdras asociācijas un Latvijas Kūdras biedrības pārstāvjiem, lai runātu par Nacionālā klimata un enerģētikas plāna (NEKP) mērķa scenāriju un tajā iekļautajiem pasākumiem klimata politikas mērķu sasniegšanai zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā.
Krauze pauda, ka sākotnēji lauksaimniecības, mežsaimniecības un kūdras ieguves uzņēmumu pārstāvjiem bija bažas, ka NEKP īstenošanas procesā varētu samazināties ražošanas apjomi. NEKP mērķis ir cīnīties ar klimata pārmaiņām, samazinot emisijas un ražošanas apjomu, bet ZM viedoklis ir, ka ražošanu jāturpina attīstīt.
Krauze sarunā ar kūdras industrijas pārstāvjiem atzīmēja, ka Zemkopības ministrija (ZM) izvēlējusies atbalstīt scenāriju, kurā ražošanas apjomus Latvijā nesamazina. Tāpat Krauze sacīja, ka kopumā uz meža nozares pārstrādes rūpnīcu attīstīšanu skatās pozitīvi. Patlaban Latvijā ir jau dažas rūpnīcas, piemēram, Tukumā un Valmieras pusē, kurās nodarbojas ar koksnes pārstrādi plātnēs. Viņš pauda, ka šāda pārstrāde dod lielu pievienoto vērtību, radot jaunas darba vietas, eksporta produktus, kā arī pozitīvu bilanci attiecībā uz emisijām.
Ministrs arī sacīja, ka tas pats attiecas uz kūdras nozari, jo Latvijā pārstrādā arī kūdru. Viņš norādīja, ka patlaban ZM jāstrādā pie pozīcijas sagatavošanas, jo gadījumā, kad kūdra ir jau pārstrādāts produkts, būtu jāveic korekcijas emisiju aprēķinā, jo tā vairs nav izejviela, ko izved uz ārzemēm, bet gan gala produkts.
Tāpat ministrs atzīmēja, ka, neskatoties uz to, ka kūdru izmanto arī dārzkopībā, puķu podiem un citiem līdzīgiem mērķiem, Eiropas aprēķinos kūdru uzskaita, it kā tā tiktu sadedzināta, kas nav pareizi, jo šādā gadījumā emisijas neveidojas. Viņš uzsvēra, ka kūdras izmantošana enerģētikai un dedzināšana Latvijā no 2030. gada būs aizliegta un patlaban kūdras dedzināšana praktiski vairs nenotiek.
Krauze uzskata, ka kūdras nozarei jāturpina pastāvēt, jo kūdra nav fosilais resurss, bet gan lēni atjaunojamais resurss, un Latvijas gadījumā kūdras apjomi pieaug straujāk, nekā to iegūst. Latvijā ir daudz purvu, un tie veido aptuveni 10% no Latvijas teritorijas, bet kūdras ieguvei no šiem purviem izmanto tikai 3-4%. Pārējos purvus Latvijā saglabā, un kūdras pieaugums ir lielāks nekā ieguve, tāpēc nevar teikt, ka Latvija ar kūdras ieguvi ietekmētu klimata pārmaiņas.
Ministrs arī sacīja, ka kūdra jāsaglabā, jo patlaban nav labas alternatīvas substrātiem, ko izmantot dārzkopībā. Kūdrā nav augu slimību patogēnu, kas nozīmē, ka, lai kūdru izmantotu, tai nav nepieciešama papildu apstrāde. Kūdra ir sterila, bet citi alternatīvie materiāli pirms izmantošanas jāsterilizē. Kā substrātus izmantojot bioatkritumus, tostarp koku mizas un šķeldu, tie sākumā jāapstrādā, patērējot enerģiju vai ķīmiskas vielas, tāpēc, sagatavojot alternatīvus substrātus, tāpat veidojas emisijas.
Arī kūdras ražotāji un dārzkopji uzskata, ka kūdrai kā substrātam nav alternatīvas, tāpēc tā ražošana jāsaglabā. Krauze pauda, ka nepieciešams analizēt, vai konkrētā valstī kūdras ieguve ir lielāka vai mazāka nekā tās pieaugums.