Upju plūsmas visā pasaulē pagājušajā gadā rekordkarstuma apstākļos samazinājās līdz visu laiku zemākajam līmenim, apdraudot ūdens piegādi pieaugoša pieprasījuma laikmetā, atsaucoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas laikapstākļu aģentūras ziņojumu, vēsta medijs “Al Jazeera”.
Saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (PMO) pirmdien publicēto ziņojumu par globālo ūdens resursu stāvokli, pastāv "nopietns stress globālajā ūdens apgādē - piecus gadus pēc kārtas upju plūsmas un pieplūdumi rezervuāros ir zemāki par normu".
Ilgstošs sausums samazināja upju plūsmas lielā daļā Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Dienvidamerikas, bet Misisipi un Amazones upju baseinos 2023. gadā tika ziņots par rekordzemu ūdens līmeni, teikts ziņojumā, kurā izmantoti dati no 33 gadus ilga perioda.
Arī Gangas un Mekongas upju baseinos ūdens līmenis bija zemāks par vidējo, teikts ziņojumā. Kopumā 50 procentos pasaules sateces baseinu bija neparasti apstākļi, un lielākajā daļā no tiem bija deficīts un tika samazināta ūdens pieejamība lauksaimniecībai un rūpniecībai.
Ūdens kļūst par mūsu klimata nelaimju spilgtāko indikatoru, tomēr mēs kā globāla sabiedrība neveicam pasākumus, lai aizsargātu šīs rezerves," žurnālistiem Ženēvā notikušajā preses brīfingā sacīja PMO ģenerālsekretāre Seleste Saulo.
Viņa brīdināja, ka klimata pārmaiņu dēļ ūdens cikls kļūst nepastāvīgāks, un aicināja pastiprināt hidroloģisko uzraudzību, lai izsekotu un reaģētu uz izmaiņām.
Laikapstākļu aģentūra, atsaucoties uz ANO-Water datiem, norāda, ka aptuveni 3,6 miljardi cilvēku saskaras ar neatbilstošu piekļuvi ūdenim vismaz vienu mēnesi gadā, un paredzams, ka līdz 2050. gadam šis skaitlis pieaugs līdz 5 miljardiem.