Pasaules upes pērn piedzīvoja sausāko gadu pēdējās trīs dekādēs

© Pixabay

Upju plūsmas visā pasaulē pagājušajā gadā rekordkarstuma apstākļos samazinājās līdz visu laiku zemākajam līmenim, apdraudot ūdens piegādi pieaugoša pieprasījuma laikmetā, atsaucoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas laikapstākļu aģentūras ziņojumu, vēsta medijs “Al Jazeera”.

Saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (PMO) pirmdien publicēto ziņojumu par globālo ūdens resursu stāvokli, pastāv "nopietns stress globālajā ūdens apgādē - piecus gadus pēc kārtas upju plūsmas un pieplūdumi rezervuāros ir zemāki par normu".

Ilgstošs sausums samazināja upju plūsmas lielā daļā Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Dienvidamerikas, bet Misisipi un Amazones upju baseinos 2023. gadā tika ziņots par rekordzemu ūdens līmeni, teikts ziņojumā, kurā izmantoti dati no 33 gadus ilga perioda.

Arī Gangas un Mekongas upju baseinos ūdens līmenis bija zemāks par vidējo, teikts ziņojumā. Kopumā 50 procentos pasaules sateces baseinu bija neparasti apstākļi, un lielākajā daļā no tiem bija deficīts un tika samazināta ūdens pieejamība lauksaimniecībai un rūpniecībai.

Ūdens kļūst par mūsu klimata nelaimju spilgtāko indikatoru, tomēr mēs kā globāla sabiedrība neveicam pasākumus, lai aizsargātu šīs rezerves," žurnālistiem Ženēvā notikušajā preses brīfingā sacīja PMO ģenerālsekretāre Seleste Saulo.

Viņa brīdināja, ka klimata pārmaiņu dēļ ūdens cikls kļūst nepastāvīgāks, un aicināja pastiprināt hidroloģisko uzraudzību, lai izsekotu un reaģētu uz izmaiņām.

Laikapstākļu aģentūra, atsaucoties uz ANO-Water datiem, norāda, ka aptuveni 3,6 miljardi cilvēku saskaras ar neatbilstošu piekļuvi ūdenim vismaz vienu mēnesi gadā, un paredzams, ka līdz 2050. gadam šis skaitlis pieaugs līdz 5 miljardiem.

Pasaulē

Lietuva iesniedz Krievijai protesta notu par raķešu un dronu triecieniem Ukrainai Viļņa, 10.sept., LETA--BNS. Uz Lietuvas Ārlietu ministriju trešdien tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Aleksandrs Jolkins, kuram tika iesniegta protesta nota saistībā ar Krievijas raķešu un dronu triecieniem Ukrainai, paziņoja ministrija. Notā Lietuva pieprasa nekavējoties izbeigt agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un samaksāt kompensāciju par visiem zaudējumiem, kas Ukrainai nodarīti Krievijas agresijā. Lietuva arī pauda stingru protestu Krievijas pārstāvim par daudzajiem Polijas gaisa telpas pārkāpumiem, ko otrdienas vakarā un trešdien veica Krievijas bezpilota lidaparāti. "Šis uzbrukums būtu jāuzskata par bīstamu eskalāciju, kas vērsta pret Lietuvas stratēģisko partneri un NATO sabiedroto un vienlaikus pret NATO kolektīvo drošību kopumā," uzsvēra Lietuvas Ārlietu ministrija. Tā arī norādīja, ka vairāk nekā 800 bezpilota lidaparāti un 13 dažāda veida raķetes svētdien tika raidītas uz Kijivu un citām Ukrainas pilsētām, trāpot dzīvojamām ēkām, skolām, bērnudārziem un civilajai infrastruktūrai. Viena raķete trāpīja Ukrainas valdības ēkai. Uzbrukumā bija nogalinātie un ievainotie. Otrdien Ukrainas austrumos, Doneckas apgabala Jarovas ciematā, Krievijas vadāmās aviobumbas sprādzienā tika nogalināti 24 cilvēki, kas bija sapulcējušies uz pensiju izmaksu. "Ar šiem terora aktiem Krievija demonstratīvi noraida starptautiskos centienus izbeigt Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, panākt pamieru un nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru, un vēlreiz parāda, ka visi Krievijas pārstāvju vārdi par atvērtību sarunām un mieram ir tikai liekulība un vilcināšanas taktika," norādīja Lietuvas Ārlietu ministrija. Lietuva arī agrāk iesniegusi Krievijai protesta notas par triecieniem Ukrainai.

Svarīgākais