"La Niña" ir raksturīga zema temperatūra Klusā okeāna ekvatoriālajā daļā, un tā ir tieši saistīta ar plūdiem un sausumu visā planētā, vēsta aģentūra "Reuters".
Tā arī nav noskaidrots, kas tieši izraisīja spēcīgo turbulenci, kas skāra lidsabiedrības „Singapore Airlines” reisu no Londonas, kura laikā gāja bojā kāds pasažieris, bet vairāki citi tika savainoti.
Taizemei, iespējams, nāksies apsvērt iespēju pārcelt savu galvaspilsētu Bangkoku jūras līmeņa celšanās dēļ, šonedēļ paziņoja augsta amatpersona valsts Klimata pārmaiņu birojā.
Trešdien publicēts jauns Londonas Universitātes pētījums, kas liecina, ka planētai arvien uzkarstot, ekstrēmas temperatūras ietekmē neiroloģiskās slimības.
Ja sasilšana pārsniegs 1,5 grādus, gaidāmās sekas būs pārtikas nepieejamība, dzeramā ūdens nepieejamība un bioloģiskās daudzveidības mazināšanās vairākās vietās pasaulē, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) rīkotajā preses brīfingā pirmdien sacīja ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) priekšsēdētājs Džims Skī.
Tikai 57 uzņēmumi atsevišķās pasaules valstīs pēdējo septiņu gadu laikā ir radījuši 80% no pasaules CO₂ emisijām, liecina jauns pārskats, ko publicējusi domnīca „InfluenceMap”.
Klimata pārmaiņu dēļ lielie karstuma viļņi visā pasaulē pārvietojas lēnāk un ilgāku laiku apgrūtina cilvēkus, palielinoties temperatūrai lielākās platībās, atklāts jaunā pētījumā.
Pasaules okeānu vidējais ūdens līmenis no 2022. gada līdz 2023. gadam paaugstinājās par aptuveni astoņiem milimetriem, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā, ceturtdien paziņoja NASA, "ievērojamo lēcienu" skaidrojot ar spēcīgiem „El Nino” notikumiem pēdējos gados un globālās temperatūras paaugstināšanos.
Kā liecina jauns vides zinātnieku un Eiropas Centrālās bankas pētījums, līdz ar klimata pārmaiņām paaugstināsies ne tikai planētas temperatūra, bet arī pārtikas cenas un kopējā inflācija.
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) zinātnieki ir izstrādājuši jaunu koncepciju par to, kā potenciāli atdzesēt pārkarstošu Zemi - izžāvēt atmosfēras augšējos slāņus.
Pagājušajā vasarā iedzīvotāji visā pasaulē cieta no karstuma - tas pārspēja rekordus visā novērojumu vēsturē, tomēr, kā raksta izdevums "Mirror", atsaucoties uz klimatologiem, nākotnē planētu gaida vēl ekstrēmāki laika apstākļi, karstuma viļņiem mijoties ar pēkšņiem aukstuma uzplūdiem un spēcīgām viesuļvētrām.
Polārlāči Kanādas Hadsona līcī riskē nomirt badā, jo klimata pārmaiņas pagarina periodus bez Arktikas jūras ledus, neskatoties uz dzīvnieku vēlmi papildāt savu uzturu.
Mūsu planētu pēdējā desmitgadē ir piemeklējušas dažas īpaši spēcīgas tropiskās vētras un tā kā paredzamas vēl citas, klimata pētnieki ierosina paaugstināt spēcīgo viesuļvētru skalu līdz sestajai kategorijai.
Arktikas reģionā notiekošajām straujajām klimata pārmaiņām nav tikai lokālas sekas, tām ir arī tieša un ilgtermiņa ietekme uz Baltijas jūras reģiona vidi, ekonomiku un sociāli-politisko situāciju, uzsvērts Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, ko šodien konceptuāli atbalstīja valdībā.
Latvijas prezidents Egils Levits uzrunā ANO Vispārējās Konvencijas par klimata pārmaiņām konferences 26.sesijas (COP26) valstu un valdību vadītāju sanāksmē Glāzgovā aicināja valstis koncentrēties ne tikai uz klimata pārmaiņu bremzēšanu, bet arī uz pielāgošanos tām.
Klimata pārmaiņas ir viens no nozīmīgākajiem mūsdienu izaicinājumiem, uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).
Lauksaimnieciskās ražošanas samazināšanās, ūdens trūkums, jūras līmeņa celšanās un citas nelabvēlīgas klimata pārmaiņu sekas var līdz 2050.gadam izraisīt līdz 216 miljoniem cilvēku migrāciju savu valstu robežās, pirmdien brīdinājusi Pasaules Banka.