Klimata pārmaiņu dēļ lielie karstuma viļņi visā pasaulē pārvietojas lēnāk un ilgāku laiku apgrūtina cilvēkus, palielinoties temperatūrai lielākās platībās, atklāts jaunā pētījumā.
Pasaules okeānu vidējais ūdens līmenis no 2022. gada līdz 2023. gadam paaugstinājās par aptuveni astoņiem milimetriem, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā, ceturtdien paziņoja NASA, "ievērojamo lēcienu" skaidrojot ar spēcīgiem „El Nino” notikumiem pēdējos gados un globālās temperatūras paaugstināšanos.
Kā liecina jauns vides zinātnieku un Eiropas Centrālās bankas pētījums, līdz ar klimata pārmaiņām paaugstināsies ne tikai planētas temperatūra, bet arī pārtikas cenas un kopējā inflācija.
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) zinātnieki ir izstrādājuši jaunu koncepciju par to, kā potenciāli atdzesēt pārkarstošu Zemi - izžāvēt atmosfēras augšējos slāņus.
Pagājušajā vasarā iedzīvotāji visā pasaulē cieta no karstuma - tas pārspēja rekordus visā novērojumu vēsturē, tomēr, kā raksta izdevums "Mirror", atsaucoties uz klimatologiem, nākotnē planētu gaida vēl ekstrēmāki laika apstākļi, karstuma viļņiem mijoties ar pēkšņiem aukstuma uzplūdiem un spēcīgām viesuļvētrām.
Polārlāči Kanādas Hadsona līcī riskē nomirt badā, jo klimata pārmaiņas pagarina periodus bez Arktikas jūras ledus, neskatoties uz dzīvnieku vēlmi papildāt savu uzturu.
Mūsu planētu pēdējā desmitgadē ir piemeklējušas dažas īpaši spēcīgas tropiskās vētras un tā kā paredzamas vēl citas, klimata pētnieki ierosina paaugstināt spēcīgo viesuļvētru skalu līdz sestajai kategorijai.
Arktikas reģionā notiekošajām straujajām klimata pārmaiņām nav tikai lokālas sekas, tām ir arī tieša un ilgtermiņa ietekme uz Baltijas jūras reģiona vidi, ekonomiku un sociāli-politisko situāciju, uzsvērts Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, ko šodien konceptuāli atbalstīja valdībā.
Latvijas prezidents Egils Levits uzrunā ANO Vispārējās Konvencijas par klimata pārmaiņām konferences 26.sesijas (COP26) valstu un valdību vadītāju sanāksmē Glāzgovā aicināja valstis koncentrēties ne tikai uz klimata pārmaiņu bremzēšanu, bet arī uz pielāgošanos tām.
Klimata pārmaiņas ir viens no nozīmīgākajiem mūsdienu izaicinājumiem, uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).
Lauksaimnieciskās ražošanas samazināšanās, ūdens trūkums, jūras līmeņa celšanās un citas nelabvēlīgas klimata pārmaiņu sekas var līdz 2050.gadam izraisīt līdz 216 miljoniem cilvēku migrāciju savu valstu robežās, pirmdien brīdinājusi Pasaules Banka.
Katrs piektais no aptaujātajiem 2000 britu skolēniem atzinis, ka cieš no sliktiem sapņiem un ēšanas traucējumiem, kuru pamatā ir bažas par klimata pārmaiņām – liecina aptauja, kurā uz jautājumiem atbildēja bērni 8–16 gadu vecumā, vēsta Examiner.
Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vienības Čikāgas "Bulls" spēlētājs Lauri Markanens ceturtdien uzsāka labdarības akciju, kuras mērķis ir pievērst uzmanību klimata izmaiņām.
Eiropas Komisija (EK) trešdien nākusi klajā ar savu plānu vides un klimata aizsardzībai - Eiropas Zaļo līgumu, kura mērķis ir līdz 2050.gadam panākt Eiropas Savienībā (ES) oglekļa dioksīda emisijas neitralitāti.
Pašlaik ir aizsākusies liela mēroga cīņa par to, kas un kā tērēs ES budžetu nākamos septiņus gadus. Astoņu valstu valdības (Beļģijas, Nīderlandes. Luksemburgas, Spānijas, Francijas, Dānijas, Zviedrijas un Portugāles) izplatīja aicinājumu, lai «ne mazāk kā 25% no Eiropas Savienības budžeta» novirzītu cīņai ar klimata pārmaiņām.
3,7 milimetri, par kuriem pērn cēlies pasaules vidējais jūras līmenis, ir tik mazs daudzums, ka sajust tikpat kā neiespējami. Jo īpaši noslēgtās Baltijas jūras krastā. Tomēr krasi vētrainos laika apstākļos arī viens nieka milimetrs var kļūt par pēdējo pilienu un izraisīt lēcienveidīgas izmaiņas dabā. Par laimi, Latvija uz vispārējā klimatisko prognožu fona atrodas saudzējošākajā un cilvēkiem labvēlīgākajā daļā.
Desmitiem tūkstoši protestētāju svētdien izgāja Briseles ielās, pieprasot Beļģijas valdībai pastiprināt cīņu pret klimata pārmaiņām.
Demonstranti nesa plakātus ar aicinājumiem vairāk izmantot atjaunīgo enerģiju un uzlabot gaisa kvalitāti.
Pēc policijas vērtējuma, demonstrācijā piedalījās apmēram 70 000 cilvēku.
Šī bija jau ceturtā klimata pārmaiņām veltītā protesta akcija Beļģijas galvaspilsētā divu mēnešu laikā, kurā piedalījās ne mazāk kā 10 000 cilvēku.
Pirms maijā gaidāmajām Beļģijas parlamenta un Eiropas Parlamenta vēlēšanām vides aizstāvji aizvien aktīvāk mudina pievērsties klimata jautājumiem.