Kad zinātne saskrienas ar politiku: Amerikas sapņa krīze laboratorijā

Kopš ASV prezidents Donalds Tramps atgriezies Baltajā namā, Amerikas zinātnes pasaule piedzīvo bezprecedenta satricinājumus. Pētnieki runā par “karu pret zinātni”, jo valdība apcirpj finansējumu, iesaldē grantus un iejaucas neatkarīgu institūciju darbā. Tas, kas gadu desmitiem veicināja inovācijas un Amerikas līderpozīcijas pasaulē, šobrīd tiek izjaukts līdz pašiem pamatiem.

Gadu desmitiem ASV bija zinātnes dzinējspēks: tieši tur radās internets, GPS, viedtālruņu tehnoloģijas, dzīvību glābjoši medikamenti un daudzi citi jaunievedumi. Federālā finansējuma dēļ uzplauka universitātes un pētniecības centri, kas piesaistīja talantus no visas pasaules.

Taču 2025. gada budžets šo sistēmu satricināja līdz pamatiem - Trampa administrācija piedāvāja samazināt Nacionālā veselības institūta finansējumu gandrīz uz pusi, līdzīgi apcirpjot arī NASA, Slimību kontroles centru un citas zinātnes iestādes.

Lai gan Kongress, visticamāk, daļu šo samazinājumu nepieļaus, pats signāls jau radījis milzu nedrošību. Zinātnieki brīdina, ka ilgstoša neziņa var būt tikpat postoša kā tieša naudas atņemšana - pētniecība nepanes politisku nestabilitāti.

Ideoloģija zinātnes vietā

Neilgi pēc Trampa inaugurācijas sākās finansējuma iesaldēšanas un projektu atcelšanas vilnis, kas tika skaidrots ar nepieciešamību novērst valsts līdzekļu izšķiešanu un palielināt pētniecības finansējuma efektivitāti.

Trampa valdība ne tikai apcirpusi finansējumu, bet arī pārņēmusi kontroli pār grantu sadalīšanu. Līdzšinējās ekspertu komisijas nomainījuši politiski iecelti darbinieki, kas izvērtē pieteikumus pēc atbilstības prezidenta politikai. Īpaši cietušas tēmas, kas skar klimata pārmaiņas, dzimumu līdztiesību un daudzveidību - tās uzskatītas par “nevēlamām”.

Tūkstošiem iepriekš apstiprinātu pētījumu ir iesaldēti. Tikmēr universitātes spiestas tērēt enerģiju tiesvedībās, nevis pētniecībā. Kāds amerikāņu zinātnieks to nodēvējis par “klusināšanas efektu” — brīdi, kad pētnieki sāk pašcenzūru, lai nezaudētu finansējumu.

Uzbrukumi zinātnei no citām frontēm

Grantu pārtraukšana politiski nevēlamām pētniecības tēmām un mēģinājumi ierobežot netiešo izmaksu atlīdzināšanu ir tikai divi no daudziem veidiem, kā Trampa otrā administrācija iedragājusi federālo finansiālo atbalstu zinātnei. Administrācija arī draudējusi atcelt visus grantus institūcijām, kas nepakļaujas administrācijas prasībām, lai gan šīs prasības nemaz nav saistītas ar grantiem. Šādā situācijā nonākušas daudzas augstākās mācību iestādes.

Arī ar pētniecību nesaistītu politisku mērķu sasniegšanai veiktie izdevumu samazinājumi ir destabilizējuši un tālejoši ietekmējuši pētniecību. Piemēram, ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) faktiskā likvidēšana ir ne tikai apturējusi tiešās palīdzības programmas, bet arī ietekmējusi lauksaimniecības pētniecību universitātēs. Džonsa Hopkinsa universitāte, piemēram, zaudēja USAID grantus vairāk nekā 800 miljonu dolāru apmērā, kas galvenokārt tika piešķirti pētniecības programmām, kuras saistītas ar globālo sabiedrības veselību, un šādu piemēru ir ļoti daudz.

Hārvarda pret Balto namu

Aiz katra granta stāv zinātnieki un pētnieki, kas gadiem ilgi cītīgi strādājuši, lai nokļūtu tur, kur atrodas, taču tagad daudzi no viņiem intervijās medijiem atzinuši, ka jūtas pievilti un Savienotajām Valstīm nevajadzīgi. Daudzi no viņiem nav gatavi samierināties un apsver došanos strādāt vai studēt uz citām valstīm, bet citi atrotījuši piedurknes, lai cīnītos pret Trampa "reformām".

Skaļākais pretestības simbols kļuvusi Hārvardas Universitāte. Tramps publiski nosaucis to par “naida un stulbuma perēkli” un pavēlējis apturēt vairāk nekā divus miljardus dolāru federālo grantu. Hārvarda devusies uz tiesu un guvusi daļēju uzvaru - tiesnese atzina, ka finansējuma bloķēšana bijusi pretlikumīga. Tomēr spriedumā norādīts arī, ka universitāte varēja aktīvāk cīnīties ar antisemītisma izpausmēm studentu vidū. Šī cīņa kļuvusi par simbolu plašākai kustībai pret valdības iejaukšanos akadēmiskajā brīvībā.

Hārvarda, no kuras nākuši 162 Nobela prēmijas laureāti, ir spilgtākais piemērs Trampa cīņā ar augstskolām, bet cietušas arī daudzas citas prestižās ASV skolas, tai skaitā Kolumbijas Universitāte un Kalifornijas Universitāte Losandželosā (UCLA).

Zinātnieki meklē izeju

Daudzi pētnieki vairs nejūtas gaidīti Savienotajās Valstīs. Tūkstošiem grantu apturēšana un ārvalstu studentu vīzu ierobežojumi liek zinātniekiem doties prom uz Eiropu, Kanādu, Austrāliju un Ķīnu. Ķīna, īpaši, izmanto šo situāciju savā labā - piedāvā dāsnus finansējuma programmu nosacījumus un izveidojusi pat jaunu “K vīzu” ārzemju talantiem.

Eksperti jau runā par “smadzeņu aizplūšanu” - parādību, kad Amerikas universitātes zaudē cilvēkus, kas gadiem būvējuši tās reputāciju. Līdzīgi scenāriji bijuši vērojami arī citās nozarēs, kur politiskie lēmumi izjauc stabilu sistēmu.

"Jaunā ASV politika varētu būt iespēja Vācijai un Eiropai pievilināt lielākos talantus," uzskata Vācijas digitālās asociācijas "Bitkom" vadītājs Bernhards Roleders. Nesnauž arī Austrālija, kur Austrālijas Zinātņu akadēmija vada valsts centienus piesaistīt labākos ASV strādājošos zinātniekus, izveidojot jaunu globālu talantu programmu, kas ietver finansējumu pētniecībai, piekļuvi Austrālijas pētniecības infrastruktūrai, iespēju saņemt vīzas paātrinātā kārtībā un atbalstu, pārceļoties uz Austrāliju.

Pasaules spēku pārdale

ASV joprojām dominē pasaules universitāšu reitingos, taču tās pārsvars sarūk. Āzijas valstis, īpaši Ķīna, strauji kāpj augšup - tās pētniecības institūti tagad ieņem lielāko daļu vietu starp pasaules desmit labākajiem. Pēc ekspertu domām, Trampa politika kļuvusi par “dāvanu” šīm valstīm - Amerika pati atgrūž savus talantus, bet citas valstis tos labprāt uzņem.

Tomēr ekspertu vērtējumā Ķīnai vēl ir diezgan tāls ceļš ejams, lai izkonkurētu ASV kā izcilāko zinātnes lielvalsti, un tās pētniecības un izstrādes centienus varētu ietekmēt pašas Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās.

Zinātnes kopiena brīdina, ka bojāt sistēmu ir viegli, bet atgūt zaudēto prasīs desmitgadēm. “Zinātne neaug politiskā vētrā,” teicis viens no amerikāņu pētniekiem. “Katrs apcirpts grants nozīmē neatklātu ideju, neizglābtas dzīvības un neatklātu atklājumu.”