Zinātnieki brīdina par nākamo "gadsimta vētru"

Spēcīgākās vētras - postošas un bieži vien nāvējošas vētras, kas nāk ar paralizējošu lietu, sniegu un plūdiem - radušās no klimata piesārņojuma ietekmes, un varētu palikt arvien spēcīgakas visā pasaulē, raksta “CNN”.

Vētras, kas parasti veidojas laikā no septembra līdz aprīlim, rodas temperatūras kontrasta dēļ starp auksto arktisko gaisu no ziemeļiem un siltāku, mitru gaisu no Atlantijas okeāna.

Tās ir milzīgs drauds blīvi apdzīvotām pilsētām gar ASV austrumu krastu. Pēdējās desmitgadēs ir bijušas dažas tik postošas ziemeļaustrumu vētras, ka dažas no tām tagad ir pazīstamas ar iesaukām, kas izklausās pēc katastrofu filmu nosaukumiem.

“Gadsimta vētra” 1993. gada martā bija viena no nāvējošākajām un postošākajām jebkad reģistrētajām vētrām Amerikas vēsturē - tās laikā pūta vēji ar ātrumu virs 160 km/h, dažviet sanesa gandrīz 150 cm sniega un nogalināja vairāk nekā 200 cilvēkus.

Savukārt 2010. gada “Sniega magedons” Pensilvānijas, Merilendas, Virdžīnijas un Rietumvirdžīnijas daļās radīja vairāk nekā 50 cm sniega, nogalinot 41 cilvēku un atstājot simtiem tūkstošu bez elektrības.

Maikls Manns, Pensilvānijas Universitātes klimata zinātnieks un pētījuma autors, “Sniega magedona” laikā trīs dienas bija iesprostots Filadelfijas viesnīcas numurā. Tieši šī pieredze pirmo reizi rosināja viņa ziņkāri par to, kā šīs vētras varētu ietekmēt globālā sasilšana.

Pastāv vispārējs uzskats, ka siltākā pasaulē būs mazāk ziemeļaustrumu vētru, jo Arktika sasilst ātrāk nekā pārējā ziemeļu puslode, kas nozīmē, ka temperatūras kontrasts, kas varētu veicināt vētras, ir mazāks.

Taču līdz šim nav skaidrs, kas notiks ar šo vētru intensitāti, kuras ir nepietiekami pētītas, sacīja Manns.

Lai atbildētu uz šo jautājumu, zinātnieki izmantoja vēsturiskus datus un ciklonu izsekošanas algoritmu, lai analizētu ziemeļaustrumu vētras laikā no 1940. līdz 2025. gadam, apkopojot šo vētru digitālo atlantu.

Viņi analizēja kopumā 900 vētras un atklāja, ka visintensīvāko ziemeļaustrumu vētru maksimālais vēja ātrums kopš 1940. gada ir palielinājies par aptuveni 6%.

Tas var šķist mazsvarīgi, taču tas ievērojami palielina vētras nodarīto kaitējumu - Manns sacīja, ka vēja ātruma pieaugums par 6% nozīmē vētras postošā potenciāla pieaugumu par 20%.

Arī šo vētru nokrišņu un sniega daudzums ir palielinājies par aptuveni 10%, teikts analīzē.

Iemesls, kāpēc ziemeļaustrumu vētras pastiprinās, ir “pamata fizika” - siltāki okeāni un gaiss nozīmē lielāku iztvaikošanu un vairāk mitruma atmosfērā, kas tiek izspiests intensīvāka lietus vai sniega veidā.

Pētījumā norādīts, ka tā rezultāti liecina, ka plūdu risks daudzās austrumu krasta pilsētās varētu būt novērtēts par zemu. “Ziemeļaustrumu vētras ir atstātas novārtā, un tas ir vēl viens ieguldījums piekrastes riska palielināšanā, kam mēs neesam pietiekami pievērsuši uzmanību,” piebilda Manns.

Atklājumi ir svarīgi arī tāpēc, ka tie izgaismo dažādos veidus, kā klimata krīze izpaužas.

Pat tad, kad pasaule sasilst un sniega sezona daudzās pasaules daļās saīsinās, joprojām būs spēcīgu snigšanas un intensīva aukstuma periodi, sacīja Manns. “Atsevišķi notikumi var radīt lielāku triecienu,” viņš secina.