Saskaņā ar nesen publicētu zinātnisku analīzi, aizpagājušajā nedēļā 12 Eiropas pilsētās gaisa temperatūras paaugstināšanās laikā aptuveni 2300 cilvēku nomira no karstuma izraisītiem cēloņiem.
Pētījums aptvēra 10 dienu periodu, kas beidzās 2. jūlijā, kad lielākajā daļā Rietumeiropas bija ārkārtējs karstums, tostarp, Spānijā temperatūrai pārsniedzot 40 grādus pēc Celsija.
Londonas Imperiālās koledžas un Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolas zinātnieki lēš, ka no 2300 nāves gadījumiem aptuveni 1500 var attiecināt uz klimata pārmaiņām, kas padarīja karstuma vilni vēl spēcīgāku.
"Klimata pārmaiņu dēļ temperatūra kļuva vēl ievērojami augstāka, nekā tā būtu bijusi bez tā, kas padara situāciju daudz bīstamāku," sacīja Dr. Bens Klārks, Londonas Imperiālās koledžas pētnieks.
Pētījumā tika aplūkotas 12 pilsētas, tostarp Barselona, Madride, Londona un Milāna, kur klimata pārmaiņas bija paaugstinājušas karstuma viļņu temperatūru līdz pat 4 grādiem pēc Celsija, liecina pētnieku dati.
Lai novērtētu nāves gadījumu skaitu, pētnieki izmantoja epidemioloģiskos modeļus un vēsturiskos mirstības datus. Tas attiecas uz gadījumiem, kad karstuma viļņi tieši izraisīja nāvi vai pasliktināja esošās veselības problēmas.
"Analīzē izmantotās metodes tika recenzētas, taču pētījums tika veikts paātrinātā kārtībā, jo lielākā daļa ar karstumu saistīto nāves gadījumu netiek oficiāli reģistrēti un dažas valdības vispār nepublicē datus," ziņo Reuters.
Saskaņā ar Eiropas Copernicus centra datiem 2025. gada jūnijs bija trešais karstākais jūnijs vēsturē, aiz 2023. un 2024. gada jūnija. Rietumeiropā bija siltākais jūnijs vēsturē, un liela daļa reģiona piedzīvoja "ļoti spēcīgu karstuma stresu" — apstākļus, kuros temperatūra pārsniedz 38 °C.